Miljonu vērtas izgāšanās, izgāšanās un vēlreiz izgāšanās
Līdzīga nepatīkama liecība par nespēju vadīt valdības darbu ir Dombrovska faktiskā izgāšanās ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.–2020.gadam. Politiski tā izstrāde bija tieši premjera Dombrovska atbildība. Šobrīd to par neveiksmīgu ir atzinuši virkne nopietnu ekspertu, kurus nevar saukt par destruktīviem opozīcijas klaigātājiem. Plānu ir kritizējuši pat tādi uzmanīgi un korekti speciālisti kā «Ir» apskatnieks Pauls Raudseps (2), «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris (3), ekonomists Gatis Kokins (4), biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa (5). Par politiķu, tātad Dombrovska cilvēku, neveiksmīgo ieguldījumu runā pat sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda, kura pati aktīvi piedalījusies NAP vadības grupā. Valsts attīstībai tik būtiska dokumenta izstrāde, par kuru atbildība jāuzņemas Dombrovskim, ir izrādījusies bāla un nepārliecinoša. Tā ir ļoti slikta ziņa Latvijas nākotnei, jo runa ir burtiski par miljardu investīciju gudru pārdali. Diemžēl jāatzīst, ka tas nav pirmais un vienīgais gadījums, kad «Vienotība» ir rīkojusies ar valsts līdzekļiem, labākajā gadījumā nemākulīgi, sliktākajā – noziedzīgi.
Dombrovskim kā abu pēdējo valdību vadītājam ir jāuzņemas politiska atbildība par vismaz diviem skandaloziem un dārgiem projektiem. Pirmais ir bēdīgi slavenais «radaru» līgums. Šobrīd jau ir atzīts, ka «Vienotības» ministru ciešā pārraudzībā noslēgtais līgums neapdomīgi (?) parakstīts, neievērojot valsts intereses. Sekas – pamatīgas, miljonu vērtas problēmas. Otrs, vēl skandalozāks un valstij daudz dārgāks ir neveiksmīgais «vilcienu» līgums. Arī par to atbildības ķēde noslēdzas tieši pie Valda Dombrovska. Gada pirmajā pusē, kad valdība beidzot aptvēra milzīgos riskus, situāciju atrisināt tika aicināts «Vienotības» biedrs Aigars Štokenbergs. Par spīti kritiķu aizrādījumiem, ka viņš nevarētu būt labākais problēmu risinātājs, «Vienotības» elite to ignorēja. Šobrīd, kā ziņo portāls Pietiek.com, Latvijas pozīcijas ir tuvu katastrofai. Spāņi draud jau 2. oktobrī iesūdzēt Latviju Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur mums jau ir īpaši rūgta pieredze un līdz šim neviens process nav uzvarēts.(6) Arī Štokenberga rīcība tiek raksturota kā savāda un nenopietna. Protams, jāņem vērā, ka tās pagaidām ir neoficiālas ziņas un balstās uz pretējās puses liecībām. Jebkurā gadījumā ir jāsecina, ka Dombrovska vadītā valdība ir tik slikti pārraudzījusi kārtējo miljonu vērto konkursu, valsts kārtējo reizi ir uzkāpusi uz ļoti «plāna ledus».