P, 15.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kaut kas nav kārtībā ar Valdi Dombrovski

Kaut kas nav kārtībā ar Valdi Dombrovski
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 22
Premjers Valdis Dombrovskis un Saeimas Solvita Āboltiņa
Premjers Valdis Dombrovskis un Saeimas Solvita Āboltiņa Foto: TVNET/LETA

Turpinoties kaislībām ap diviem Reformu partijas ministriem, nevilšus atklājas kāds nepatīkams fakts par pašu valdības vadītāju Valdi Dombrovski. Uzmanīgi pārskatot «Vienotības» un viņu «lokomotīves» sasniegumus, atklājas ļoti mulsinoša aina – nomuļļātas, kavētas reformas, skandalozi desmitiem miljonu vērti līgumi, slikti pārraudzīti valstij svarīgi plāni un vēlētāju krāpšana. Izvairoties par to runāt, izliekoties nemanām problēmas – pat kvēlākie «Vienotības» aizstāvji un biedri izdara lāča pakalpojumu ne tikai paši sev, bet visai valstij. Jāatzīst, ka valsts ietekmīgākās partijas politiskajā vadībā ir ļoti nopietnas problēmas. Atsevišķi biedri paklusām to atzīst, bet izlēmīgi rīkoties, izskatās, nav dūšas nevienam. No ērtās personīgā komforta migas neviens nav gatavs izlīst.

Vai Dombrovskis ir tāds kapteinis kā bija Sandis Ozoliņš?

Pasaules hokeja lielvalstī Latvijā nevienam nav jāpaskaidro, cik svarīgs ir labs kapteinis jebkurai komandai. Viņam ir jābūt spēcīgam līderim, tādam, kas spēj saliedēt komandu dzelzs dūrē, iedvesmot to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei. Pat ja komandā ir vairākas spēcīgas individuālās zvaigznes, bez pārliecinoša kapteiņa komandai nav lielu cerību. Rīgas «Dinamo» bija tāds kapteinis – Sandis Ozoliņš. Vai Latvijas valdības komandai tāds ir? Vai Dombrovskis ir spēcīgs, visus vienojošs līderis, kurš iedvesmo komandu, spēj saliedēt to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei? Tāds, kurš stāv un krīt par katru komandas biedru? Kurš saredz un spēj izraut uzvaru pat šķietami bezcerīgās situācijās? Vai Dombrovskis ir dinamisks motors valdības komandai valstij izšķirīgā brīdī? Nē. Nav.

Salīdzinājums ar hokeja komandas kapteini ir tēlains un emocionāls. Tādēļ labāk būtu apskatīties uz aukstiem un precīziem faktiem. Skaļajos strīdos par Augstākās izglītības reformu ministrs Roberts Ķīlis dusmīgi aizrādīja – mēs par šo problēmu runājam jau kopš 2009. gada. Tātad problēma ir skaidri apzināta jau vismaz trīs gadus, bet kaut kādi mēģinājumi to atrisināt notiek tikai šobrīd! Runa ir par valsts nākotnei izšķirīgu un svarīgu reformu. Tieši tāpat tas ir jautājums par milzīgu naudas summu racionālu, saprātīgu izlietojumu. Trīs garus gadus bijusi bezatbildīga vilcināšanās. Un pat tagad, kad Ķīlis spītīgi mēģina panākt kaut kādu risinājumu, «Vienotības» vadība aicina turpināt «veidot dialogu», kas būtībā nozīmē – turpināt pļāpāt un nerīkoties. Nav šaubu, ka nopietnas reformas jāveic, uzmanīgi konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, speciālistiem. Bet nevar to darīt bezgalīgi, faktiski ar smalko terminu «dialogs ar sabiedrību» noslēpjot politisko neizlēmību un kūtrumu.

«Vienotības» neizlēmības bezgalīgais stāsts

Drausmīgs apliecinājums reformu bezcerīgi lēnajam tempam ir kāds ļoti precīzs fakts. Ir vērts izlasīt tūlīt sekojošās rindas, jo tās ir baisa liecība par Dombrovska kā valdības vadītāja «dinamismu»: «Pašlaik Latvijā ir sešdesmit augstskolu, sešas no tām ir universitātes. Latvija lepojas arī ar lielāko studentu īpatsvaru Eiropā un otro lielāko pasaulē. Taču rezultāti ir neiepriecinoši — zinātņu doktoru skaits ir salīdzinoši mazs, tāpat publikāciju starptautiski recenzējamos izdevumos un reģistrēto patentu skaits ir pieticīgs. Studiju programmas augstskolās dublējas, trūkst kvalificētu pasniedzēju. Valsts un privātais finansējums mēdz pārklāties — līdzās budžeta grupām augstskolas spiestas piedāvāt maksas studijas. (..) Premjerministrs Valdis Dombrovskis jau ir uzdevis izglītības ministram un ekonomikas ministram izstrādāt kopā ar izglītības speciālistiem piedāvājumu strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Kaut arī viedokļi par to īstenošanu ir dažādi, cerīga šķiet gan akadēmisko aprindu pārstāvju, gan valdības vienprātība, ka reformas tiešām ir nepieciešamas.»

Cerīga vienprātība reformu nepieciešamībai .... ?! Cerība ir muļķu pēdējais mierinājums. Diemžēl to jāsaka šo rindu autoram Aivaram Ozoliņam, kurš laikraksta «Dienas» slejās to rakstīja precīzi pirms trīs gadiem – 2009. gada 16. septembrī! (1) Šodien – 2012. gada septembrī reformas joprojām nav notikušas, bet Dombrovska «Vienotība» pamāca Ķīli, lai viņš turpina diskutēt par to, kas ir skaidrs jau sen un izdiskutēts desmitiem reižu. Cik gadi vēl jādiskutē, lai kaut kas beidzot tiktu reformēts?

Miljonu vērtas izgāšanās, izgāšanās un vēlreiz izgāšanās

Līdzīga nepatīkama liecība par nespēju vadīt valdības darbu ir Dombrovska faktiskā izgāšanās ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.–2020.gadam. Politiski tā izstrāde bija tieši premjera Dombrovska atbildība. Šobrīd to par neveiksmīgu ir atzinuši virkne nopietnu ekspertu, kurus nevar saukt par destruktīviem opozīcijas klaigātājiem. Plānu ir kritizējuši pat tādi uzmanīgi un korekti speciālisti kā «Ir» apskatnieks Pauls Raudseps (2), «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris (3), ekonomists Gatis Kokins (4), biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa (5). Par politiķu, tātad Dombrovska cilvēku, neveiksmīgo ieguldījumu runā pat sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda, kura pati aktīvi piedalījusies NAP vadības grupā. Valsts attīstībai tik būtiska dokumenta izstrāde, par kuru atbildība jāuzņemas Dombrovskim, ir izrādījusies bāla un nepārliecinoša. Tā ir ļoti slikta ziņa Latvijas nākotnei, jo runa ir burtiski par miljardu investīciju gudru pārdali. Diemžēl jāatzīst, ka tas nav pirmais un vienīgais gadījums, kad «Vienotība» ir rīkojusies ar valsts līdzekļiem, labākajā gadījumā nemākulīgi, sliktākajā – noziedzīgi.

Dombrovskim kā abu pēdējo valdību vadītājam ir jāuzņemas politiska atbildība par vismaz diviem skandaloziem un dārgiem projektiem. Pirmais ir bēdīgi slavenais «radaru» līgums. Šobrīd jau ir atzīts, ka «Vienotības» ministru ciešā pārraudzībā noslēgtais līgums neapdomīgi (?) parakstīts, neievērojot valsts intereses. Sekas – pamatīgas, miljonu vērtas problēmas. Otrs, vēl skandalozāks un valstij daudz dārgāks ir neveiksmīgais «vilcienu» līgums. Arī par to atbildības ķēde noslēdzas tieši pie Valda Dombrovska. Gada pirmajā pusē, kad valdība beidzot aptvēra milzīgos riskus, situāciju atrisināt tika aicināts «Vienotības» biedrs Aigars Štokenbergs. Par spīti kritiķu aizrādījumiem, ka viņš nevarētu būt labākais problēmu risinātājs, «Vienotības» elite to ignorēja. Šobrīd, kā ziņo portāls Pietiek.com, Latvijas pozīcijas ir tuvu katastrofai. Spāņi draud jau 2. oktobrī iesūdzēt Latviju Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur mums jau ir īpaši rūgta pieredze un līdz šim neviens process nav uzvarēts.(6) Arī Štokenberga rīcība tiek raksturota kā savāda un nenopietna. Protams, jāņem vērā, ka tās pagaidām ir neoficiālas ziņas un balstās uz pretējās puses liecībām. Jebkurā gadījumā ir jāsecina, ka Dombrovska vadītā valdība ir tik slikti pārraudzījusi kārtējo miljonu vērto konkursu, valsts kārtējo reizi ir uzkāpusi uz ļoti «plāna ledus».

Gļēvums un cinisms ideālu vietā

Minētie gadījumi ir tikai daži, ļoti skandalozi gadījumi par astronomiskām summām un neaprēķināmu risku valsts nākotnei. Tikpat bīstami ir kaut kas cits – dubultmorāle un vēlētāju krāpšana. «Vienotība» un Dombrovskis izsenis ir skaļi deklarējuši savu godīgumu, atbildību un uzticību tiesiskuma ideāliem. Tā vietā Dombrovskis un viņa partijas vadība ir mierīgi noskatījušies, kā viņu «kasieris» Edgars Jaunups burtiski pumpē simtiem tūkstošu no valsts uzņēmumu kasēm. «Vienotība» ne tikai nespēja sistēmiski novērst šādu iespēju, bet ciniski turpināja pašu kritizēto «veco» partiju praksi. Līdzīgi ar bēdīgi slaveno «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa gadījumu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kaut gan lielākā daļa partijas biedru labi apzinājās Zaķa apšaubāmo reputāciju. Nopietniem korupcijas pētniekiem, un tādu «Vienotībā» netrūkst, ir labi saprotams ko nozīmē lielas skaidras naudas uzkrājumu summas ietekmīga politiķa deklarācijā. Tādēļ krāpšanās ar PVN Zaķa automašīnas gadījumā bija drīzāk likumsakarība, nevis neveikls, atsevišķs gadījums.

«Vienotības» vadošie politiķi to visu izvēlējās ignorēt un ļāva Zaķim palikt ietekmīgajā frakcijas vadītāja amatā līdz pat nākamajām vēlēšanām. «Vienotība» skaļi lielījās, ka panākusi atklātos balsojumus Saeimā. Tomēr šī principialitāte beidzās precīzi tajā brīdi, kad viņiem pajautāja – kuri «Vienotības» deputāti balsojuši par Zaķa saudzēšanu. Tā bija robeža, kur viņu godīgums un drosme pazuda. Grūti aprēķināt, cik valstij izmaksās kārtējā vilšanās, kad aiz skaistiem lozungiem kārtējo reizi izrādījušās politiskās mahinācijas un vēlētāju mānīšana. Par to lielā mērā atbildība ir jāuzņemas arī «Vienotības» līderim Dombrovskim.

«Ļauno spēku» regulārās uzvaras pār Dombrovski

Protams, var kārtējo reizi norādīt, ka «Vienotības» un Dombrovska kritika ir «ļauno spēku» sazvērestība. Bet vai patiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka iepūtuši miglu labā Dombrovska acīs katru reizi, kad bija izlēmīgi jāuzrauga miljonus vērti līgumi, valsts nākotnei tik svarīgais NAP? Vai tiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka spēj noraut rokas bremzi valstij tik svarīgām reformām? Varbūt patiešām kaut kas nav īsti kārtībā ar Dombrovski un viņa tuvāko loku?

Šobrīd ir skaidrs, ka pašreizējā valdība ar Dombrovski ir labākā izvēle no citām, maigi izsakoties, ne tik labām. Bet vai tas dod tiesības ignorēt ļoti smagas, savādas problēmas un kļūdas? Dažādu ekonomisko un politisko kataklizmu dēļ Latvija ir zaudējusi, pēc dažādiem aprēķiniem, 10 – 20 % savu cilvēkresursu. Šobrīd Eiropa ir milzīgu pārmaiņu priekšā, pasaules ekonomiskā un politiskā situācija ir ļoti nestabila. Ekonomisti, demogrāfi un citi speciālisti norāda, ka valsts un nācijas nākotnei izšķirīgām reformām laika palicis kritiski maz. Vai šādā situācijā mēs varam turpināt darboties neizlēmīgi, apšaubāmi? Dinamisku reformu vietā izvēloties apšaubāmas reālpolitikas diktētu «rokas bremzes» neizlēmību?

Šobrīd ir skaidrs, ka neviens nopietni nešūpos ne valdību, ne tās vadītāja Valda Dombrovska krēslu. Tomēr tieši «Vienotības» biedriem gaidāmajā kongresā vajadzētu nopietni un drosmīgi izvērtēt situāciju. Ir vērts atrast atbildi uz jautājumu – kas īsti nav kārtībā ar Dombrovski vai partijas augstāko politisko vadību. Valstij ir vajadzīgs komandas kapteinis, nevis grāmatvedis, kurš aiz cipariem nespēj saredzēt mežu. Piedevām pat šie cipari nav izcili spoži – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka Latvijā joprojām tērē vairāk, nekā nopelna.(7) Arī aizbraucēju skaits šogad ir krietnas mazpilsētas lielumā.

Avoti:

1. «Diena», Aivars Ozoliņš: Paraugpiedāvājums http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/aivars-ozolins-paraugpiedavajums-688068

2. «Ir». Pauls Raudseps: Izplūst un apaug http://www.ir.lv/2012/8/22/izplust-un-apaug

3. «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris: NAP ir skaisti uzrakstīts, bet nekalpos valsts attīstībai http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435565-nap_ir_skaisti_uzrakstits_bet_nekalpos_valsts_attistibai

4. Ekonomists Gatis Kokins: Nacionālās Attīstības Plāns un tā iespējamie uzlabojumi http://gatis.kokins.com/weblog/2012/09/nap.html

5. «Politika.lv» Madara Peipiņa biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja: Tie paši vēži, tikai «zaļākā» maisiņā? http://politika.lv/article/replika-tie-pasi-vezi-tikai-zalaka-maisina

6. «Pietiek»: Spāņi gatavi tiesāties par vilcieniem, Latvijai priekšā kārtējā prāva Stokholmā http://www.pietiek.com/raksti/spani_gatavi_tiesaties_par_vilcieniem,_latvijai_prieksa_karteja_prava_stokholma

7. TVNET. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ozoliņš: Latvija vairāk tērē nekā nopelna http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435869-latvija_tere_vairak_neka_nopelna

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu