Latvijā slepkava Breivīks saņemtu bargāku sodu (47)

Visticamāk, sēdēs cietumā visu mūžu

Tiesību doktors akcentēja, ka 21 gada cietumsods ir bargākais, ko Norvēģijā var piespriest. Paredzēts, ka pēc laika atkal tiek vērtēta noziedznieka bīstamība un, visticamāk, viņu paturēs apcietinājumā visu mūžu.

Breivīkam piespriestais sods būtībā nozīmē mūža ieslodzījumu.

Norvēģijas likumdošana neparedz automātisku mūža ieslodzījumu vai nāves sodu.

Kaut arī pēc 21 gada šī masu slepkavība vairs neliksies tik briesmīga un sāpīga, visticamāk, viņu paturēs ieslodzījumā arī tad. "Sods ir nopietns. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka tas ir TIKAI 21 gads."

Traģēdija, kam nevar piemērot formulas

Judins uzsvēra, ka uz notikušo jāskatās kā uz traģēdiju. Tas nozīmē, ka 70 cilvēku slepkavam nepiespriež 70 reižu bargāku sodu kā vienas dzīvības laupītājam. Tāda formula mūsdienu sabiedrībā neder.

Ar soda bardzību problēmu nevar atrisināt.

«Šādi cilvēki pirms nozieguma izdarīšanas neskatās Krimināllikumā, lai noskaidrotu, cik bargs sods viņiem draud.» Pat ja viņam varētu piespriest trīs reizes lielāku sodu, nekā viņš saņēmis tagad, tas viņu neatturētu no nozieguma.

Judins pauda uzskatu, ka arī Bēringa-Breivīka nogalināto cilvēku tuviniekiem un draugiem nebūtu vieglāk, ja slepkava saņemtu daudzkārt bargāku sodu.

Nedzīvojam zvēru sabiedrībā

«Tas nenozīmē, ka mēs viņu kaut kādā veidā tagad attaisnojam vai izturamies ar saudzīgu attieksmi. Taču mēs vairs nedzīvojam kā pirms tūkstošiem gadu, kad valdība princips "roka pret roku" vai "acs pret aci"."

Spīdzināšana, ko daži iesaka Bēringam-Breivīkam piemērot, nebūtu mūsdienām piemērots soda mērs. "Mēs taču esam cilvēki."

Vislabākais sods slepkavam būtu neveidot no viņa varoni.

Viņu vajadzētu nosodīt, taču pēc tam aizmirst. Diemžēl patlaban viņš ir sabiedrības uzmanības fokusā. Tieši tas - cilvēku uzmanība un slava, kaut negatīva, - ir tas, ko viņš vēlējās.

Krimināltiesību eksperts arī vērsa uzmanību, ka Bērings-Breivīks nevēlējās, lai viņu atzītu par nepieskaitāmu. Lai gan tas dotu iespēju viņam iespēju ātrāk izkļūt no cietuma, tomēr liktu vēl vairāk apšaubīt viņa ideju pamatotību.

Tagad sabiedrībai vajadzētu vairāk analizēt notikušā cēloņus un sakarības - kā un kāpēc Bērings-Breivīks nonāca līdz šādai situācijām un darbībām. "Viņš ir mūsu sabiedrības produkts." Jāstrādā, lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Portāls TVNET jau ziņoja, ka tiesa Bēringu-Breivīku atzinusi par pieskaitāmu un piespriedusi 21 gadu cietumā. Pats Bērings Breivīks tiesas sēdē teica, ka tiesu un tās spriedumu uzskata par nelikumīgu, taču neiesniegs apelāciju, lai "neleģitimizētu tiesu".

"Es uzskatu spriedumu par neleģitīmu. Vienlaikus es nevaru pārsūdzēt spriedumu, jo, iesniedzot apelāciju, es leģitimizētu tiesu," sacīja Bērings-Breivīks. Arī prokuratūra paziņoja, ka spriedumu nepārsūdzēs.

Bērings-Breivīks jau agrāk bija paziņojis, ka vēlas, lai tiktu atzīts par pieskaitāmu un sodīts ar cietumsodu, bet, ja viņam piespriestu piespiedu psihiatrisko ārstēšanos, bija solījis to pārsūdzēt.

21 gadus ilgs cietumsods ir maksimālais, kādu Norvēģijas tiesu sistēmā var piespriest. Tomēr valstij ir tiesības cietumsodu pagarināt tik ilgi, kamēr notiesātais turpina radīt draudus sabiedrībai.