Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10299543t1hffa9.jpg)
Sabiedrībā valda daudz dažādu stereotipu par to, kas ir labi, kas — slikti. Par daudzām lietām cilvēkiem izveidojies priekšstats, tāpēc vairs nedomājam — kāpēc pareizi ir tieši tā. Vienkārši tā ir pieņemts. Viens no šādiem stereotipiem, kas joprojām valda sabiedrībā, ir saistībā ar attiecībām — vīrietim noteikti jābūt vecākam par sievieti.
Ja sieviete veido attiecības ar krietni jaunāku vīrieti, tas nav normāli un bieži vien ir iemesls pastiprinātai apkārtējo uzmanībai.
«Nestandarta pārītis»
Domās pārskatot savu radu, draugu un paziņu loku, droši vien katrs zinām kādu «nestandarta pārīti», kuram par spīti visam ir izdevusies kopdzīve, ja arī abu vecums neatbilst apkārtējo izveidotajiem stereotipiem. Ja sieviete ir krietni vecāka par vīrieti, nereti šādas attiecības neviens neatbalsta un sabiedrībā izraisa sašutumu, turpretī, ja vīrietis ir vecāks, tas ir normāli.
Sieviešu žurnālos un interneta portālos atrodami simtiem padomu un vērtējumu šādām attiecībām, analizēti arī to ieguvumi un trūkumi. Piemēram, vecāka sieviete labāk zinot, ko grib no dzīves un ko gaida no vīrieša, nekautrējoties un apzinoties savu seksualitāti. Sieviete lielākoties ir materiāli nodrošināta, ar lielāku dzīves pieredzi, spēj būt arī labs draugs un sarunbiedrs. Eksperti pozitīvi vērtē to, ka
sieviete, esot kopā ar desmit gadu jaunāku vīrieti, būs ieinteresēta saglabāt savu jaunību,
rūpēsies par sevi un izskatīties labāk nekā viņas vienaudzes. Gados vecāka sieviete prot saskatīt un uzslavēt vīra labās īpašības, neievērojot viņa «vājos punktus». Tieši tas ļauj vīrietim justies mierīgam un pašpārliecinātam.
Nav rādītājs
Kā šādas savienības trūkumi visbiežāk tiek norādīti pārāk atšķirīgie vaļsprieki, dzīves uztvere, jaunā vīrieša vēlme vairāk laika pavadīt ar saviem draugiem, kas ātri vien varētu kļūt par iemeslu strīdiem un nesaskaņām. Viens no lielākajiem šādu attiecību draudiem ir arī ģimenes locekļi, draugi un darbabiedri — neviena māte negrib blakus savam dēlam redzēt gados vecāku sievieti, ja ir tik daudz jaunu meiteņu viņa vecumā. Ja otro pusi nepieņem ģimene, tas var radīt sarežģījumus, apciemojot radus un kopīgi svinot jubilejas.
Diemžēl vecums nav gudrības rādītājs.
Ir arī gudri un pieredzējuši jaunieši pretstatā pusmūža vīriešiem, kuri joprojām dzīvo tā, it kā būtu divdesmitgadīgi jaunieši. Patiesībā tas draud ne tikai šādām nestandarta attiecībām, gadās, ka, «nokrītot rozā brillēm», arī pāris bez lielas vecuma starpības secina, ka ir pārāk atšķirīgi, un attiecības izjūk. Vienmēr ir iespēja, ka jaunais vīrietis kādreiz gribēs aiziet un dzīvot citu dzīvi, jo gādīgās sievas paspārnē viņš visu jau būs sasniedzis. Bet mīlestība taču ir risks, vai ne?
Ieklausieties divu sieviešu stāstos par to, kā nejauši izveidojušās attiecības ar krietni jaunākiem vīriešiem, bet galvenais — laimīgas.
Pati neuzdrošinātos
Inese (50)
Pēc sešpadsmit kopā nodzīvotiem gadiem vīrs kādu dienu pēkšņi paziņoja, ka aiziet. Mums vairs neesot nekā kopīga, viņam vajadzīga sieviete, kura viņu atbalsta, ar kuru viņam būtu interesanti. Mums neesot, par ko runāt, es esot novecojusi (gluži kā veca mēbele vai automašīna) un iesīkstējusi. Līdz tam dzīvojām kā visi precēti pāri — darbs, mājas solis, bērnu audzināšana, katru nedēļas nogali centāmies pavadīt kopā, bieži apciemojām vecākus un draugus. Gadījās arī sīki ikdienas strīdi. To, ka attiecībās vairs nav kaisles, un to, ka vīrs arvien biežāk aizmiga viesistabā pie ieslēgta televizora, jau uzskatīju par normu, domājot, ka tā notiek ar visiem precētiem pāriem.
Pēc šķiršanās par jaunām attiecībām nemaz nedomāju, laikam tāpēc mīlestība «atnāca» pati. Strādāju lielā kolektīvā, un pēc kādas darba ballītes turpinājām svinēt kolēģes dzīvoklī. To, ka viņš uz mani skatās, pasmaida, ir uzmanīgs un laipns, četru gadu laikā, kopš kopā strādājām, biju pamanījusi, bet uztvēru kā draudzīgu žestu. Kad tovakar kolēģis atzinās mīlestībā, biju kā ar aukstu ūdeni aplieta — es to nebiju pamanījusi! Pirmais, ko iedomājos:
viņš taču ir krietni jaunāks, bet es — šķirtene ar diviem pieaugušiem bērniem!
Ja viņš nebūtu bijis tik neatlaidīgs, es pirmā nemūžam neuzdrošinātos sākt šādas attiecības, jo vienpadsmit gadu vecuma starpība mani mulsināja. Izrādījās, viss ir daudz vienkāršāk — viņa ģimene mani pieņēma uzreiz, kolēģi darbā bija saprotoši, bet pieaugušie dēli nesen paziņoja, ka es izskatoties krietni jaunāka un laimīgāka nekā kopā ar tēvu. Tātad esmu pievilcīga un interesanta jaunākam vīrietim, kamēr vīram biju kļuvusi par vecu, nolietotu mēbeli. Acīmredzot viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Satikšanās ballē
Anna (35)
Man bija ideāls vīrs (tā es domāju), pats burvīgākais mazulis un darbs. Viss it kā vislabākajā kārtībā. Bērniņš paaugās, un es varēju vairāk laika veltīt darbam — esmu friziere. Šad tad arī brīvdienas nācās pavadīt darbavietā. Protams, vīram, kurš bija pieradis 24 stundas diennaktī mani redzēt kārtojam, gatavojam un auklējam bērnu, tas nepatika. Sākās sīki kašķi — viņš gluži kā mazs bērns kļuva greizsirdīgs uz it visu, kam vien es pieskāros, kur vien pagriezos. Pasākumos un ballītēs es nedrīkstēju dejot ar kādu citu, bet retās reizes, ko atļāvos pavadīt kopā ar draudzenēm, saīsināju līdz minimumam. Vīrs tik un tā kļuva īgnāks un neapmierinātāks — lai ko es darītu, nekas nebija pa prātam. Pamazām arī mani tas nogurdināja. Ja darbā gadījās kāda kliente bez iepriekšēja pieraksta un mājās biju stundu vēlāk, nekā sarunāts, vīrs sarīkoja greizsirdības scēnas un kļuva vēl aizdomīgāks. Protams, to visu redzēja arī bērns un pārdzīvoja, tāpēc ierosināju kādu laiku padzīvot atsevišķi, pārceļoties pie vecākiem. Vīrs gan iebilda, bet es jau biju izlēmusi. Viņš pārdzīvoja un izlēma nevis uzlabot mūsu attiecības, apzinoties, kur pats vainīgs, bet sāka «čupoties» ar jaunības draugiem un uzdzīvot. Draudzene pierunāja aizbraukt uz kaimiņpagastu — noskatīties teātra izrādi un palikt uz balli. Bijām sarunājušas, ka mums piebiedrosies viņas brālis ar draugiem.
Mums tolaik bija 32, puišiem — 24, 25 gadi.
Izdejojāmies no sirds, atgriezos mājās un ieslīgu savās ikdienas problēmās. Pēc pāris dienām saņēmu īsziņu — vai varam satikties? No puiša, ar kuru biju nodejojusi visu balli. Tas bija pārsteigums — domāju, ka viņiem interesē jaunas meitenes un es ar savām problēmām esmu garlaicīga. Tā sākās mūsu mīlestība — ar vēstulītēm tālrunī, ar īsiem satikšanās brīžiem, kas mani pārliecināja, — attiecībās jāļauj otram dzīvot un jāuzticas. Pārliecinājos, ka vecuma starpība mīlestībai nav šķērslis.