Rīga esot gatava kļūt par Baltijas gastronomijas tūrisma galvaspilsētu (4)

Eksperti atzīst, ka Rīgas restorānu un kafejnīcu piedāvājums ir daudzveidīgāks nekā tuvējās kaimiņvalstīs un pēdējā gada laikā uzlabojies arī gastronomiskā piedāvājuma kvalitātes un servisa līmenis.

Kā ziņots, gastronomijas pilsētu apvienības "Delice" pārstāvji apsver iespēju 2011.gada pavasarī organizēt gastronomijas festivālu Rīgā, tādējādi Rīgai ir iespēja kļūt par Baltijas gastronomijas tūrisma galvaspilsētu. Līdz šim Baltijas valstīs šāda veida pasākumi nav notikuši.

Viesnīcas "Hanza Hotel" valdes loceklis Aigars Gerhards norāda: "Lai pārliecinoši nestu Baltijas gastronomijas galvaspilsētas titulu, Rīgai ir viss nepieciešamais."

"Rīgas gastronomiskais piedāvājums pēdējos gados ir pilnveidojies. Un kas patīkami, ka tieši pilnveidojies kvalitātē, nevis kvantitātē. Krīze ir palīdzējusi sakārtoties nozarei, pazuduši daudzi nekvalitatīvi un neinteresanti ēdināšanas uzņēmumi," atzina Gerhards.

Eksperts norāda, ka ar katru gadu arvien pievilcīgākas kļūst arī Rīgas vasaras kafejnīcas un terases.

Ceļojumu aģentūras "theTRAVELER.eu" ceļojumu konsultants, Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvās padomes loceklis Aldis Kušķis uzskata, ka Latvijas un Rīgas restorānu piedāvājums patīkami izceļas uz Viļņas, Varšavas, Tallinas un pat Helsinku fona.

Restorāna "Ostas skati" līdzīpašnieks Jānis Jenzis norāda, ka "krīzes laika pozitīvais efekts viesmīlības nozarē ir tas, ka, lai veiksmīgi darbotos, jāpiedāvā kvalitāte, inovācija un adekvāta cena".

Jenzis atzīst, ka vispārējais restorānu servisa un kvalitātes līmenis pēdējā gada laikā ir paaugstinājies, jo darbību uzsākuši vairāki interesanti restorānu projekti, kas atšķiras ar labu ideju un izpildījumu.

Eksperts gan norāda, ka vēl ir daudz darāmā profesionālās izglītības jomā, un pavāru, viesmīļu, bārmeņu profesijas jāuztver ļoti nopietni, tam nevajadzētu būt tikai pagaidu darbam starp citiem darbiem vai paralēli studijām.

"Lai sasniegtu labus rezultātus un augstu līmeni, ir nopietni jāiedziļinās teorijā, jāseko līdz pasaules tendencēm un daudz jāpraktizējas. Skandināvijas valstis nesenā pagātnē ir pierādījušas, ka bez ilglaicīgas augstas ēšanas kultūras tradīcijas var sasniegt labus rezultātus un izkonkurēt pavāru konkursos, piemēram, tādas nozares līdervalstis kā Francija, Itālija, Spānija," pauda Jenzis.

Arī viesnīcas "Dome Hotel & Spa" īpašnieks Gundars Ozols pozitīvi vērtē Rīgas izredzes rīkot gastronomijas festivālu un kā papildu ieguvumu no šāda mēroga pasākuma norises min vietējo iedzīvotāju intereses veicināšanu par Rīgas restorāniem.

"Joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji ar vidēju un augstu ienākumu līmeni restorānus gandrīz neapmeklē," norāda Ozols.

Ievērības vērts ir tas, ka veidojam savas nacionālās tradīcijas, jo daudzi restorāni ir pievērsušies latviešu nacionālās virtuves pilnveidošanai, neraugoties uz to, ka vēsturiski latviešiem ir maz unikālu nacionālo ēdienu.

"Rīgas restorānu piedāvājums un kvalitātes līmenis pat liesajos pēckrīzes laikos ir augsts - restorānu biznesā darbojas daudzi uzņēmīgi cilvēki, kas notur līmeni, neskatoties uz nepietiekamo klientu skaitu," pauda Ozols.

Arī tūrisma nozares konsultants Aigars Smiltāns atzīst, ka, salīdzinot ar Tallinu vai Viļņu, Rīgai gastronomiskā piedāvājuma jomā ir lielāks piedāvājums. Daudzi somu un zviedru tūristi jau tagad Rīgu esot atzinuši par labāku restorānu ziņā, salīdzinot, piemēram, ar Tallinu.

Ekspertu viedokļus par svarīgāko tūrisma nozarē var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Tūrisms, viesnīcu bizness".