Iekļaujošā izglītībā uzsvars ir jāliek uz to bērnu iekļaušanu vispārizglītojošās skolā, kuriem ir funkcionālās attīstības traucējumi, bet normāls intelekts, nodrošinot specifisku profesionālu atbalstu skolām, bērniem un viņu vecākiem, secināts Valsts prezidenta kundzes Lilitas Zatleres organizētajā ekspertu diskusijā par iekļaujošo izglītību.
Kā informēja Prezidenta preses dienestā, uz tikšanos bija aicināta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), starptautiskās konferences "Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā" rīkotāji, speciālo un vispārizglītojošo izglītības iestāžu pārstāvji, izglītības politikas veidotāji un eksperti.
Tikšanās dalībniekus vienoja vēlme starptautiskās konferencē gūtajās atziņās dalīties ar citiem izglītības nozares profesionāļiem un kopīgi spert nākamos soļus pretim iekļaujošai sabiedrībai un tam, lai bērni, kuriem veselības stāvoklis atļauj, varētu iegūt izglītību vispārizglītojošās skolās iespējami tuvu dzīvesvietai.
Latvijai iekļaujošās izglītības jomā labas sekmes
Konferences rīkotāji informēja, ka pasākumā vienkopus analizēta labākā iekļaujošās izglītības prakse no daudzām pasaules valstīm, bijusi iespēja no malas paskatīties uz Latvijas sasniegumiem un problēmām, kā arī ļoti sekmīgi starptautiskā mērogā ir parādīts Latvijas darbs iekļaujošās izglītības jomā.
Konferences rīkotāji saņēmuši daudz atzinīgu vārdu par augsto valstisko ieinteresētību, ko apstiprināja Valsts prezidenta kundzes un izglītības un zinātnes ministres klātbūtne un iesaistīšanās. Liels ieguvums bijusi pašvaldību un nevalstisko organizāciju nodrošinātā iespēja konferencē piedalīties vairāk nekā 100 izglītības iestāžu pārstāvjiem no Latvijas.
Prezentē šogad veiktos pētījumus
Tikšanās laikā IZM prezentēja šogad veiktā apsekojuma par situāciju speciālās izglītības jomā rezultātus - skolu tīklu pozitīvo pieredzi un attīstības šķēršļus. Tikšanās dalībnieki atzina, ka iekļaujošās izglītības galvenais uzdevums ir turpināt darbu, lai līdzsvarotu bērnu apmācību speciālajās izglītības iestādēs un vispārizglītojošajās iestādēs, kā arī sekmēt speciālajai izglītībai novirzīto resursu efektīvu izlietojumu.
Par savām konferences gaitā gūtajām atziņām, praktisko situāciju un vajadzīgajiem uzlabojumiem stāstīja pārstāvji no Upesciema speciālās sākumskolas, Rīgas speciālās pamatskolas-attīstības centra, Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas un Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa". Viens no aktuālajiem risināmiem jautājumiem ir speciālo izglītības programmu savlaicīga saistīšana ar profesionālo izglītību - lai jau sākumskolā būtu skaidrs, kādu amatu bērns varēs apgūt, lai spētu iekļauties darba tirgū. Tāpat ļoti svarīga ir iekļaujoša pieeja pirmsskolas vecumā, jo tad bērnam ir vieglāk, uzsākot skolas gaitas, kā arī tiek iegūta socializācijas pieredze.
"Bērni ar speciālām vajadzībām jāpadara redzamāki"
"Es biju lepna, ka, vizītes laikā, apmeklējot speciālās attīstības centru Serbijā, varēju teikt, ka Latvijā pašlaik notiek starptautiska konference ar plašu dalībnieku loku no vairāk nekā 60 valstīm. Bērni ar speciālām vajadzībām ir jāpadara redzamāki un sabiedrībai jāpalīdz viņus pamanīt un saprast. Lai klātesošo vienotajai izpratnei par iekļaujošās izglītības nozīmi seko darbi! Es arī turpmāk tikšos ar izglītības iestāžu vadītājiem reģionālo vizīšu laikā. Esmu gatava uzklausīt problēmas, lai sniegtu atbalstu pedagogiem, bērniem un viņu vecākiem, kā arī iesaistīties speciālās un iekļaujošās izglītības jautājumu risināšanā," tikšanās laikā solīja Zatlere.
Kā ziņots, novērtējot konferences "Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā" nozīmību, Zatlere bija uzņēmusies pasākuma patroneses pienākumus. Konferencē Rīgā piedalījās vairāk nekā 500 praktiķu, zinātnieku, izglītības politikas veidotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju no 68 valstīm, lai diskutētu un dalītos pieredzē par to, kā tiek nodrošinātas speciālās izglītības vajadzības bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām.
