Organisma atūdeņošanās - viens no izplatītākajiem draudiem

darkpatator's photostream

FOTO: www.flickr.com

Latviju sasniegusi ilgi gaidītā karstā vasara, kas sola tuvākās nedēļas laikā pieņemties tikai karstumā, pārsniedzot pat 27 - 30 grādu atzīmi. Līdz ar karsto laiku iedzīvotājiem jāatceras, ka viņu organisms daudz vairāk ir pakļauts dehidratācijai – šķidruma zudumam jeb atūdeņošanai, kā rezultātā pasliktinās pašsajūta, parādās galvassāpes vai reibonis un slikta dūša.

Jābrīdina, ka organisma atūdeņošanai var būt pat smagas sekas, kā, piemēram, samaņas zaudēšana, bet, zaudējot ūdeni 15% apmērā no ķermeņa masas, var pat iestāties nāve.

Jāuzņem ne tikai ūdens, bet arī minerālvielas

Organisma pārkaršanu izraisa ievērojams šķidruma un elektrolītu zudums, cilvēkam ilgstoši atrodoties karstumā. Visefektīvākā preventatīvā metode šķidruma līdzsvara organismā nodrošināšanai ir pietiekami daudz ūdens lietošana karstā laikā.

Svīstot cilvēks zaudē ne tikai šķidrumu, bet arī minerālvielas, kuras ūdenī izšķīdušā veidā veido elektrolītu sistēmu, kas savukārt nodrošina impulsu plūsmu pa nerviem uz muskuļiem jeb vienkārši sakot – minerālvielas piedalās nervu impulsu vadīšanā. Rezultātā samazinās fiziskās un koncentrēšanās spējas.

Lai organisms kopā ar šķidrumu papildus uzņemtu arī minerālvielas, ieteicams uzturā izvēlēties tieši dabīgu minerālūdeni, kuram atšķirībā no parastā dzeramā ūdens ir augstāka mineralizācijas pakāpe, un tā sastāvā ir noteikts daudzums minerālvielu. Piemēram, dzerot mums zināmo minerālūdeni „Mangaļi”, organisms uzņem svīšanas procesā zaudētās minerālvielas – kalciju, kāliju, nātriju, hlorīdus, magniju un fosforu, kuru nav parastajā ūdenī, bet kas ir īpaši būtiskas sirds darbībai.

Bērni un gados veci cilvēki ir daudz vairāk pakļauti šķidruma zudumam jeb pārkaršanai karstā laikā. Ūdeni ar paaugstinātu daudzumu minerālvielu un mikroelementu iesaka uzturā lietot arī tiem, kas pakļauti intensīvākai svīšanai – fiziska darba veicējiem, arī mazdārziņu apsaimniekotājiem un sportistiem. Eksperti cilvēkiem ar paaugstinātu fizisku slodzi iesaka dzert ūdeni pirms fiziskām aktivitātēm, to laikā un pēc tām, lai efektīvi pasargātu organismu no atūdeņošanās.

Jāatceras, ka nepietiekama šķidruma uzņemšanas gadījumā cilvēkam pasliktinās vispārējā sajūta, paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās pulss un elpošana.

Par ūdens deficītu ķermenī signalizē slāpes. Tas ir pirmais brīdinājums par organisma atūdeņošanos un enerģijas zudumu, kā rezultātā būtiski mazinās darbaspējas.

Organisma atūdeņošanu veicina arī kofeīnu saturoši dzērieni kā kola un kafija, kā arī alkohols. Ja šos dzērienus lieto karstā laikā, speciālisti iesaka vienlaikus lietot arī ūdeni.

Ar ko atšķiras minerālūdens no parastā dzeramā ūdens?

Galvenā atšķirība starp parastu dzeramo ūdeni un dabīgu minerālūdeni ir mineralizācijas pakāpe - minerālūdens dabiskajā sastāvā ir daudz vairāk organismam tik nepieciešamo minerālsāļu.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas Latvijā reģistrēti vairāk nekā 40 fasētā ūdens ražotāji, no kuriem tikai trīs iegūst un ražo dabīgo minerālūdeni. Dabīgais minerālūdens „Mangaļi” ir pirmais Latvijā ražotais un reģistrētais minerālūdens. Vēl dabīgo minerālūdeni iegūst „Venden” un „Mežotne LDA”.

Dabīga minerālūdens ražotājiem noteikumi, kādi jāievēro, lai ūdens atbilstu prasībām, ir ļoti stingri. To iegūst no pazemes ūdens atradnēm. Tas ir dziļums, kas ļauj iegūt dzīvu, minerālsāļiem bagātīgu ūdeni, kas netiek termiski apstrādāts. Šādā dziļumā nogulumieži ir bagāti ar dabā sastopamajiem minerāliem – tie nav mākslīgi jāpievieno. Vienīgais, šādam ūdenim ir nepieciešama atdzelžošana, kas tiek veikta ar ūdens filtrāciju caur kvarca smiltīm un parastu mehānisku filtru. Dabīgajam minerālūdenim nav nekādu ķīmisku piedevu. Tas tikai tiek karbonizēts, lai uzlabotu garšu un būtu atsvaidzinoši gāzēts.

Uz augšu