Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10356232t1h1a1a.jpg)
Pēc nesen pārciesta insulta sagurusi sieviete pusmūžā ar grūtībām lēni ceļ rokas, lai uzsistu pa bungām. Kreisā roka kustas slikti, sieviete runā neskaidri, ķermeņa kustību koordinācija ir vāja. Ritms ir pavisam vienkāršs, taču viņai grūti koncentrēties, jāsāk atkal un atkal, līdz izdodas kaut cik precīzi atkārtot dažus terapeita demonstrētos sitienus pa bungām – tāds ir pirmais videoieraksta kadrs, ko, daloties pieredzē ar kolēģiem Latvijā, rāda mūzikas terapeiti no Somijas Jāko Erkila un Esa Ala-Ruona.
Atrod motivējošu pieeju
Tūlīt to nomaina cita aina – enerģiska kundzīte ar vālītēm spēlē bungu un šķīvju komplektu ne mazāk atraktīvi kā Andris Ērglis vai Gundars Lintiņš. Sejā ir smaids, roku kustības plašas un brīvas, turklāt dāma vēl piesit takti ar kāju.
Taču tā nav cita paciente, bet gan pirmajos kadros rādītā sieviete. Apmēram trīs mēnešu laikā notikušas būtiskas pārvērtības – viņas fiziskais un emocionālais stāvoklis pēc mūzikas terapijas nodarbībām, kas papildinājušas standartterapiju pēc pārciestā insulta, ir krasi uzlabojies. Šie kadri ļoti pārliecina mediķus Somijā par to, ka mūzikas terapija var dot lielu ieguldījumu rehabilitācijā, stāsta profesora asistents E. Ala-Ruona no Jivaskilas Universitātes.
Turklāt praktiskie vērojumi un pašu pacientu atzinumi rāda, ka nereti mūzikas terapija motivē darboties daudz vairāk nekā vienmuļie fizioterapijas vingrinājumi, līdz ar to veselības uzlabojumu var panākt ātrāk.
Palīdz arī klausīšanās
Demonstrētie kadri ir no Somijā uzsāktā vērienīgā pētījuma par aktīvās mūzikas terapijas iespējām rehabilitācijā pēc insulta pārciešanas. Rezultātu apkopojums plānots 2012.gadā, taču jau tagad sasniegtais iepriecinot, pauž speciālisti no Somijas.
Pirms pāris gadiem par pasaules sensāciju kļuvis Helsinku Universitātes doktoranda Tepo Sarkamo rosinātais pētījums, kurā pierādīts, ka arī vienkārša mūzikas klausīšanās palīdz atlabt pēc pārciestā insulta. Pacienti sešu mēnešu periodā katru dienu pa stundai klausījušies kopā ar terapeitu izvēlētu mūziku, kas aktivizē smadzeņu darbību, raisa dažāda asociācijas, taču pašiem pacientiem liekas patīkama.
Salīdzinot ar kontrolgrupu, kuras pacientiem nav bijis iespējas klausīties mūziku, vērā ņemami rezultāti sasniegti uzmanības noturēšanas paaugstināšanā un verbālās atmiņas uzlabošanā. Uzlabojusies arī valoda, īstermiņa un ilglaicīgā atmiņa, vēl citi rādītāji.
Ne tikai speciālistiem, bet arī pašiem pacientiem tas bijis pārsteigums, ka tikai ar mūzikas klausīšanos vien var panākt tik labu rezultātu. Tas iedvesmojis uzsākt zinātnisku pētījumu, lai noskaidrotu, cik iedarbīga var būt pacienta paša muzicēšana, ko piedāvā aktīvā mūzikas terapija, stāsta E. Ala-Ruona.
Apgūto izmanto dzīvē
Somijā pabeigts vēl kāds plašs zinātnisks darbs, kas liecina par mūzikas terapijas iespējām citas "gadsimta slimības" – depresijas – ārstēšanā. Sarežģītajā pētījumā, noskaidrots, ka aktīva muzicēšana, kas neprasa īpašas priekšzināšanas, var palīdzēt arī psihiatrisku problēmu gadījumā.
Dažādu medicīnas nozaru speciālisti secinājuši, ka mūzikas terapija ir efektīvs depresijas un trauksmes stāvokļu ārstēšanas paņēmiens, iegūtie rezultāti ir daudz labāki nekā standartaprūpei, pauž J.Erkila. Turklāt saņemtas labas atsauksmes no pacientiem, cilvēki vēlas izmantot šo terapijas veidu. Pēc tam daudzi pacienti prot mūzikas terapijas sesijās apgūtās iemaņas izmantot arī savā turpmākajā dzīvē, kas liecina par augstāko iespējamo rezultātu. Tas rosina mediķus sadarboties un izmantot mūzikas terapijas piedāvātās iespējas, stāsta J. Erkila.
Cer "atvērt acis"
Arī mediķiem Latvijā būtu svarīgi uzzināt un apjaust par iespējām, ko sniedz mūzikas terapija, pārliecināta, Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Mirdza Paipare. Šādi pētījumi to dara ļoti uzskatāmi, tāpēc viņa cer uz turpmāku sadarbību ar speciālistiem no dažādām Eiropas valstīm. Tas palīdz gaisināt mītu, ka mūzikas terapija ir mūzikas klausīšanās skaistumkopšanas salonā, un pierāda, cik nozīmīgs var būt mūzikas terapijas metožu izmantojums veselības aprūpē. "Šādi pētījumi iedveš ticību saviem spēkiem, reizēm pat paši neaptveram, cik tas ir vērtīgi," secina Durbes novada Mūzikas studijas vadītāja Maija Zaķis. "Varbūt ārsti pat neapjauš, kāda alternatīva mūzikas terapija ir. Vajadzētu to popularizēt, lai mediķiem "atveras acis"."