Digitālās televīzijas pamata krimināllietā aicinās liecināt Šķēli (67)

Šādu lūgumu prokurors pieteica pēc tam, kad tiesa bija nolēmusi apmierināt viņa pagājušajā nedēļā pieteikto lūgumu par dokumentu pievienošanu lietas materiāliem.

Šķēle šodien žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs tiesā liecināt tā dēvētajā digitālās televīzijas pamata krimināllietā un atklāt visu, ko tiesa prasīs. "Es nezinu, ko man jautās, bet, kad jautās, es atbildēšu visu patiesību. Atklāšu visu patiesību, kā tas ir bijis," sacīja Šķēle.

Kā ziņots, no minēto dokumentu kopijām izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi politiķa Andra Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.

Šķēli esot nepieciešams izvaicāt arī tādēļ, ka prokuroram radušies papildu jautājumi pēc liecinieka statusā nopratinātā, ar Šķēli cieši saistītā Edgara Šķendera uzklausīšanas.

Tāpat tiesa šodien nolēma apmierināt advokāta Jāņa Rozenberga iepriekš pieteikto lūgumu par 3023 lapas biezu dokumentu pievienošanu lietai. Šie dokumenti attiecas uz prokuratūras pieteikto lūgumu piedzīt no 14 apsūdzētajiem kopumā 2,3 miljonus latu lielu kaitējuma kompensāciju par labu valstij Satiksmes ministrijas personā.

Līdz šim lietā neesot bijuši nekādi dokumenti par to, kas veido prasīto kompensācijas summu. Prokuratūras ieskatā, tā esot summa, ko VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmums "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) tērējis tiesvedībā Starptautiskajā šķīrējtiesā par digitālās televīzijas ieviešanas līguma laušanu, pagājušajā nedēļā pastāstīja advokāts.

Daļa minēto izdevumu esot atmaksāta, taču Rozenbergu uzmanīgu darījis "fakts, ka šķīrējtiesa nolēma, ka šīs izmaksas ir nesaprātīgas, un nolēma tikai daļēji tās atlīdzināt". Rozenbergs pieļauj, ka daļā, kurā prasība tika noraidīta, tā nebija pamatota, jo pieteiktā kompensācija, pēc advokāta domām, esot argumentēta ar virkni rēķinu par juridiskajiem pakalpojumiem, kuri gan nebūtu jāattiecina uz konkrēto lietu.

Turpinot izskatīt digitālās televīzijas krimināllietu, tiesa šodien nopratināja arī divas liecinieces. Viena no lieciniecēm bija Šķēles kādreizējā biroja vadītāja, apsūdzētā statusā nonākušā Jurģa Liepnieka dzīvesbiedre Diāna Liepniece, taču uz lielāko daļu jautājumu viņa gan nevarēja sniegt precīzas atbildes.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā plānota trešdien, 16.jūnijā, plkst.10.

Kā ziņots, līdz šim digitālās televīzijas pamata krimināllietā tiesa klātienē uzklausījusi aptuveni 63 lieciniekus, taču kopumā jānopratina vairāk nekā 120.

Neviens no 20 apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Kā ziņots, krimināllieta saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.