Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10356688t1h27e9.jpg)
Pagājušajā gadā vidējais vecums, kad cilvēki slēdza dzīvības apdrošināšanas līgumus, Lietuvā bija 34 gadi, Latvijā un Igaunijā - 37 gadi, liecina "Ergo" dzīvības apdrošināšanas sabiedrību Baltijā apkopotie dati.
Baltijā iedzīvotāji par uzkrājumiem visbiežāk sāk domāt vien pēc nopietnām pārmaiņām savā dzīvē, kad apzinājušies iespējamā papildu finansējuma nepieciešamību nākotnē - pēc bērna piedzimšanas, paredzot studiju izmaksas, pēc laulībām, sākot jaunu dzīves posmu un domājot par nodrošinājumu vecumdienās, biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja "Ergo Latvija" Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Inese Kronberga.
Ja Skandināvijas un attīstītajās Eiropas valstīs dzīvības apdrošināšanas uzkrājumiem tiek atvēlēti aptuveni 10% no ienākumiem, tad Baltijas uzkrājumiem atvēlētā summa ir daudz mazāka - Latvijā vidēji 2,5%-5% no vidējā atalgojuma līmeņa valstī. Šā gada aprīlī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā darba samaksa bijusi 434 lati.
"Ergo" valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs saka, ka Baltijas valstīs liela sabiedrības daļa joprojām maldīgi uzskata, ka ārvalstu pensionāru labklājības līmenis, tostarp iespējas ceļot, nodrošina valsts pensija, nevis privāti veidoti uzkrājumi. "Valsts pensijas paredz nodrošināt tikai aptuveni 30%-40% no vidējiem dzīves laikā gūtajiem neto ienākumiem, kas nav pietiekoši, lai saglabātu iepriekšējo finansiālo dzīves līmeņa nodrošinājumu," atgādina Sazonovs, piebilstot, ka ekonomiskā recesija ir bijusi laba mācību stunda un viedokļa maiņa par uzkrājumu nepieciešamību pensijām vai bērnu studijām esot jūtama.
"Ergo" novērojumi liecina, ka starp Baltijas valstīm sabiedrības izglītošanai par dzīvības apdrošināšanu visvairāk uzmanības pievērš Latvijā, tostarp veicot dažādus pētījumus un sabiedrības domas izpēti.
Kā ziņots, apdrošinātāju grupas "Ergo" dzīvības un veselības kompāniju Baltijā gūtā peļņa pirmajā ceturksnī veido 209 536 eiro (147 262 latus), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja apdrošināšanas "Ergo Latvija" Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Inese Kronberga.
"Ergo" ir viena no vadošajām apdrošinātāju grupām Baltijā, kas darbojas dzīvības, nedzīvības, pensiju un veselības apdrošināšanas segmentos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Pēc 2009.gada datiem, "Ergo" ir trešā lielākā šāda veida apdrošināšanas grupa Baltijas reģionā, kopumā apkalpojot vairāk nekā 400 000 klientu.
"Ergo" apdrošinātāju grupa Baltijā pārstāv starptautisko apdrošināšanas grupu "Ergo International AG", kas apvieno 135 apdrošināšanas sabiedrības 30 pasaules valstīs un apkalpo vairāk nekā 40 miljonus klientu. "Ergo International AG" apdrošināšanas grupas mītne ir Diseldorfā, Vācijā, un tās lielākais akcionārs ir starptautiskā pārapdrošināšanas sabiedrība "Munich Re", kas ir viena no pasaulē vadošajām pārapdrošināšanas un risku apdrošināšanas sabiedrībām.
Latvijā ir četras "Ergo" reģionālās filiāles, kas koordinē 51 biroju, 365 apdrošināšanas starpniekus, kā arī sadarbojas ar 97 brokeru sabiedrībām un sešām bankām.