Satversmes tiesa (ST) neapturēs tiesvedību civillietā, kurā administrators prasa sākt maksātnespējīgās AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») bankrota procedūru, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.
Satversmes tiesa neaptur tiesvedību «Krājbankas» lietā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada 21.martā ST tika saņemts Santas Ančas, Jevgēnijas Dimperes, Inas Inkēnas un Raimonda Paula lūgums piemērot pagaidu noregulējumu lietā, kas ST tika ierosināta šā gada 8.martā, un apturēt tiesvedību daļā par administratora pieteikuma izskatīšanu par «Krājbankas» bankrota procedūras sākšanu.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bankrota procedūras sākšana padarīs neiespējamu sanācijas piemērošanu un «Krājbankas» maksātspējas atjaunošanu. Gadījumā, ja ST atzīs apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei, bankrota procedūras sākšana padarīšot ST sprieduma izpildi par neiespējamu. Savukārt pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām tikšot nodarīts neatgriezenisks un nenovēršams aizskārums.
Tiesas secinājumi un lēmums
ST izskatīja minēto lūgumu rīcības sēdē un norādīja, ka saskaņā ar Satversmes 85.pantu un Satversmes tiesas likuma 1.pantu ST veic tiesību normu kontroli, proti, pārbauda to atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. ST šīs lietas ietvaros nevarot vērtēt maksātnespējas procesa rezultātā izvēlēto procedūras veidu un tā pamatotību.
Izskatot lietu pēc būtības, ST var ne vien lemt par apstrīdēto normu atbilstību vai neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai, bet arī noteikt gan konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku, gan paredzēt sprieduma izpildes kārtību. Pieteikuma iesniedzēju lūgumā, pēc tiesas uzskatiem, nav ietverti pietiekami argumenti, kas pamatotu nepieciešamību piemērot pagaidu līdzekļus pirms lietas izskatīšanas pēc būtības.
ST likuma 19.2 panta 3.daļas otrais teikums paredz, ka «lietas ierosināšana ST liedz attiecīgās civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim». Civilprocesa likuma 214. panta 4. punkts uzliek tiesai pienākumu apturēt tiesvedību lietā, ja «Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību».
ST uzskatīja par nepieciešamu atturēties no iejaukšanās konkrētās civillietas gaitā, dodot iespēju vispārējās jurisdikcijas tiesai izvēlēties piemērotāko rīcības modeli konkrētajā lietā. Savukārt, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa, izspriežot lietu, taisītu nolēmumu, kas var būtiski aizskart pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kuru aizsardzībai ierosināta lieta ST, tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piekto daļu var lemt par attiecīgā nolēmuma izpildes apturēšanu.
Ņemot vērā minēto, ST atteicās apturēt tiesvedību minētajā civillietā daļā par administratora pieteikuma izskatīšanu par maksātnespējīgās «Krājbankas» bankrota procedūras sākšanu.
Jau ziņots, ka marta vidū ST pieņēmusi izskatīšanai vairāku cilvēku, tostarp Raimonda Paula un Ančas, pieteikumu saistībā ar «Krājbankā» palikušo naudu.