Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Tikai seši procenti no Eiropā ik gadu izmantotiem 800 tūkstošiem tonnu vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu nonāk līdz otrreizējai pārstrādei. Itālija pērn kļuva par pirmo valsti, kur aizliegti bioloģiski nesadalāmi maisiņi, un tās piemēram plāno sekot arī vairākas citas valstis. Taču Latvijā visi veikalnieki nesteidz mainīt vecos paradumus, jo saskata tajā ētiska rakstura problēmas, vēstīja LNT ziņas.
Dabas resursu nodokļa likmes plastmasas iepirkumu maisiņiem tika paaugstinātas 2008.gadā. Kopš tā laika daudzās tirdzniecības vietās bezmaksas maisiņi pārtapa par maksas preci un to patēriņš samazinājās par aptuveni 47%.
Maisiņus ražo arī no pārtikas
No 2008.gada veikalos parādījušies daudzi citi maisiņu veidi, kas pārsvarā ir videi daudz draudzīgāki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere LNT ziņām sacīja: «Optimālais variants, protams, tas, kurp visa pasaule šobrīd skatās, ir tā saucamie bioplastmasas maisiņi, kas ražoti vairs ne no naftas produktiem, bet no tādām izejvielām kā kazeīns, ciete, un tamlīdzīgu sarakstu var turpināt.»
Šos maisiņus ražo no pārtikas produktiem, piemēram, no kartupeļu vai kukurūzas cietes,
un tos ir iespējams kompostēt. Pāris mēnešu laikā maisiņi sadaloties.
Tie jau ir parādījušies dažās lielākajās Latvijas veikalu ķēdēs un maksā vairākas reizes dārgāk nekā parastie maisiņi. Tomēr citviet, kā izrādās, tos neievieš ētisku apsvērumu dēļ.
«Mēs gribētu izmantot biomaisiņus, kas pilnībā sadalās dabā, bet vienlaikus pasaulē norit diskusijas par to, vai ir ētiski, ka šie maisiņi tiek ražoti no pārtikas, jo ļoti daudz cilvēku pasaulē cieš badu,» atzina «Rimi Latvija» sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Dace Valnere.
«Rimi» veikalos cilvēkiem pieejami vairāku veidu maisiņi – arī papīra, auduma un tādi plastmasas maisiņi, kas ražoti no otrreiz pārstrādātām izejvielām. Samērā bieži veikalos tiek izmantoti arī tā saucamie oksoplastmasas maisiņi, kas sadalās daļēji.
Latvija pagaidām nesekos Itālijas piemēram
Līdzšinējā pieredze liecinot, ka Latvijas iedzīvotāji pamazām kļūstot arvien zaļāki – dabai draudzīgāki, tāpēc konkrētus aizliegumus maisiņiem, kas dabā ilgstoši nesadalās, pagaidām nepiemēros.
Vesere piebilda: «Mēs uzskatām, ka Latvijā tā situācija šobrīd ir pietiekoši stabila un pietiekoši motivējoša tieši ar nodokļu starpniecību, lai šobrīd neietu uz tik radikālu lietu kā aizliegums. Protams, ja situācija pasliktināsies un rādīs, ka nav vajadzīgā efekta, tad, protams, tiks apsvērts arī šāds variants.»
Aicina šķirot atkritumus
Pagājušā gada laikā Latvijā izlietoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu. Daļa no tiem nonāk tieši uzņēmumā «Latvijas zaļais punkts», kur tos sašķiro, sapresē un nosūta tālāk otrreizējai pārstrādei.
«Latvijas Zaļais punkts» direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka šādu uzņēmumu Latvijā, kas nodarbojas ar plastmasas un papīra izstrādājumu otrreizēju pārstrādi, neesot mazums un ar katru gadu pārstrādāto atkritumu apjoms palielinās.
Ja pie mājas vēl nav uzstādītas atsevišķas atkritumu urnas dažādiem sadzīves atkritumiem, vajagot vērsties pie sava namu apsaimniekotāja.
Zakulis klāstīja: «Cilvēkiem noteikti nevajadzētu satraukties par to, ka vienā mašīnā tiek sabērts kartons un polimēri, jo tas viss pēc tam tiek sašķirots. Sliktāk ir tad, ja saber kopā atkritumus ar sašķiroto iepakojumu; bet te mēs aicinām iedzīvotājus būt tiešām godprātīgiem un šķirot pareizi, un tiem, kas nešķiro, – aizrādīt!»
Par to, ka maisiņi ir dabai draudzīgi un spēj sadalīties gaismas un mitruma ietekmē liecina īpašs marķējums, kam ieteicams pievērst uzmanību, ja maisiņu domāts kompostēt. Ja šādu norāžu nav, pats no sevis tas nesadalīsies.