Ja cilvēks dzimšanas vai naturalizācijas kārtībā ir kļuvis par divu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoni, tad jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš, visdrīzāk, var balsot abās valstīs, raksta Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat".
Šis jautājums uzjundījis diskusijas Zviedrijā, kur pastnieks kādai personai ar dubultpilsonību pastkastītē iemeta vēlēšanu biļetenus gan no Somijas, gan Zviedrijas.
Savukārt personas pieaugusī meita nesaņēma biļetenu ne no vienas valsts, kaut arī viņai ir dubultpilsonība.
"Jā. Principā tas ir iespējams. Eiropas vēlēšanās katram vēlētājam ir viena balss. Tomēr tiem, kuriem ir dubultpilsonība, ir tiesības balsot abās valstīs," atbildēja Somijas Tieslietu ministrijas vēlēšanu nodaļas direktors Arto Jēskeleinens.
Šis ir jautājums par "caurumu" vēlēšanu sistēmā. Tas, vai cilvēki ar dubultpilsonību balso abās valstīs, praksē netiek nekādi kontrolēts.
"Eiropas Komisija apzinās šo situāciju, taču nav vēlējusies iejaukties."
No demokrātijas viedokļa šis "caurums" rada acīmredzamu problēmu: balsošana ir vienas no pamattiesībām, taču katram cilvēkam jābūt tikai vienai balsij. Tā teikts ES noteikumos par vēlēšanām.
"To vismaz vajadzētu apspriest Komisijā pirms nākamajām ES vēlēšanām. Spēles noteikumiem jābūt skaidriem pat tiem, kuriem ir dubultpilsonība," uzsvēra Jēskeleinens.
Somijā dzīvojošs kādas citas ES dalībvalsts pilsonis var balsot tikai šajā valstī, ja viņš iekļauts Somijas vēlētāju reģistrā. Kad tas ir izdarīts, viņa tiesības vēlēt citā valstī tiek atceltas ar paziņojumu no Somijas vēlēšanu komisijas.
Kā tad gadījās, ka Zviedrijā dzīvojošā otra persona ar dubultpilsonību nesaņēma vēlēšanu biļetenu no Somijas?
Ārvalstī dzīvojoša persona ir atbildīga par savas adreses nosūtīšanu Somijas iedzīvotāju reģistram. To nav izdarījusi aptuveni puse no ārvalstīs dzīvojošajiem 200 000 somu, un tas nozīmē, ka biļetens viņiem nevarēja tikt nosūtīts. Taču balsošanas tiesības joprojām ir spēkā, raksta "Helsingin Sanomat".
