Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) gatavo priekšlikumu par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem. Provizoriski katrai no 740 000 mājsaimniecību par Latvijas Televīzijas (LTV) skatīšanos un Latvijas Radio (LR) klausīšanos nāktos maksāt no pusotra līdz trim latiem, raksta laikraksts "Neatkarīgā".
Konkrētus ierosinājumus paredzēts publiskot 20.maijā, kad EBU apņēmies iesniegt šos ierosinājumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL).
Šis ir viens no zemākajiem iespējamiem abonentmaksu priekšlikumiem Eiropā, atzīmējusi Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece. Beļģijā par sabiedrisko mediju lietošanu katra mājsaimniecība maksā 7,75 latus mēnesī. Šajā valstī nodoklis ieviests arī automašīnu vadītājiem, kuri ik mēnesi šķiras no pusotra lata mēnesī. Čehijā abonentmaksa ir 3,35 lati mēnesī, Francijā aptuveni 7 lati mēnesī, Lielbritānijā BBC televīzijas abonentmaksa ir 9,5 lati mēnesī. Tiem britiem, kuriem ir melnbaltie televizori, mēnesī nākas šķirties no apmēram trim latiem. Dārgāka sabiedrisko mediju abonentmaksa ir Vācijā un Skandināvijā. Vācijā no mājsaimniecības iekasē 16 latus - 12 par televīziju un četrus par radio, savukārt Dānijā iedzīvotāji maksā 17 latus mēnesī.
Ar ieceri - ieviest jaunu nodokli, ko nosauktu par abonentmaksu, NRTP pārstāvji iepazīstinājuši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kuri kopumā to vērtēja atzinīgi.
Viens no argumentiem šāda maksājuma ieviešanai ir tas, ka sabiedriskajiem medijiem būtu nodrošināti regulāri ienākumi, tādējādi mazinot politiķu ietekmi, uzsver Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. "Šis finansēšanas avots, ka sabiedriskos medijus finansē tieši, ir vairāk aizsargāts, nekā piešķirot dotācijas, kad var nākties kalpot politiķu iegribām un ekonomiskam satricinājumam, kā tas ir tagad," piebildis Kolāts.
Tāpat LR vadītājs ir pārliecināts, ka abonentmaksas iekasēšana nodrošinātu slēgto raidījumu atjaunošanu un kvalitatīvu ziņu un raidījumu sagatavošanu. Tam piekrīt arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kurš uzskata, ka pirms šīs nodevas ieviešanas ir jātop skaidram, vai nākotnē, kad paredzēts apvienot LTV un LR, sabiedriskie mediji turpinās atrasties reklāmas tirgū un kāds būs valsts atbalsts jauno tehnoloģiju iegādei.
"Esmu viens no retajiem, kurš pagaidām izvairās runāt par to, cik lielas varētu būt abonentmaksas, jo to ieviešanai ir nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts," skaidrojis Kots.
Līdz lēmuma par abonentmaksu ieviešanai jātop skaidram, kāds turpmāk būs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis. EBU piedāvā divus variantus - saglabāt daļēju valsts dotāciju, kas kalpotu tehnikas iegādei, savukārt abonentmaksas kalpotu nacionālā pasūtījuma izpildīšanai. Otrs variants ir tāds, ka LTV un LR iztika būtu tikai un vienīgi ieņēmumi no maksājumiem par to skatīšanos un klausīšanos.
Pagaidām nav skaidrs, kā sabiedriskie mediji varētu iekasēt abonentmaksu, taču kā iespējamie varianti tiek apsvērta iespēja to iekļaut "Lattelecom" rēķinos, kas nodrošinās virszemes televīzijas apraidi, vai arī minēto summu katrai mājsaimniecībai pievienot pie "Latvenergo" rēķina par elektrību. Savukārt pēc tam, kad abonentmaksu šie uzņēmumi būtu iekasējuši, to attiecīgi pārskaitītu LTV un LR.
Abu sabiedrisko mediju budžeti pagaidām ir tādā apmērā, lai varētu nodrošināt nacionālo pasūtījumu. Ja tos nāksies vēl samazināt, tad, visticamāk, būs pavisam jāslēdz vēl kāda programma.
