Lai gan Latgales vēlēšanu apgabalā tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tradicionāli vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka nekā pārējos vēlēšanu apgabalos, tomēr tā bijusi augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās un tautas nobalsošanās.
Latgales vēlēšanu apgabalā vakar notikušajā referendumā piedalījušies 141 707 vēlētāji jeb 60,03% no to kopskaita.
11.Saeimas vēlēšanās Latgalē nobalsoja 116 845 vēlētāji jeb 49,29% no to kopskaita. 10.Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā nobalsoja 130 026 vēlētāji jeb 54,46% no to kopskaita.
Savukārt tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu Latgales vēlēšanu apgabalā nobalsoja 82 574 vēlētāji jeb 34,83% no to kopskaita.
Lielāka aktivitāte nekā 18.februāra referendumā Latgalē bijusi vienīgi tautas nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2003.gadā, kad nobalsošanā Latgalē piedalījās 152 357 vēlētāji.
Kā ziņots, 18.februārī tautas nobalsošanā Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.
Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% vēlētāju.
Kopumā referendumā piedalījušies 1 098 593 jeb 70,73% vēlētāji.
Latgalē par grozījumiem Satversmē nobalsoja 78 736 vēlētāju jeb 55,57% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% vēlētāju.
