Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10400624t1h7355.jpg)
Interesanti, ka par spīti krīzei vai, tieši otrādi, tās dēļ pakalpojumu sfērā pastāv segmenti, kuros darba spars ne vien saglabājas nemainīgs, bet pat pieaug. Spilgts piemērs – lombardi. Bieži vien mantas ieķīlāšana ir vienīgais iespējamais naudas gūšanas veids. Kādas noskaņas šobrīd jūtamas lombardu tirgū, kādās krāsās gaidāma lombardu biznesa nākotne un kādas ir šībrīža labākās ķīlas, stāsta Uldis Jaunzems.
Lombardiem nudien pienākuši zelta laiki. Kā tiešā, tā arī pārnestā nozīmē. Naudas trūkuma apstākļos izmantot lombardus kā ātrās naudas iespēju kļūst arvien populārāk. No otras puses, ņemot vērā valūtu svārstības un ekonomikas nestabilitāti, cilvēki arvien vairāk investē zeltā. Tādējādi lombardi savā veidā kļūst par zelta mīšanas vietu, un lielā pieprasījuma dēļ Latvijā sācies pat savdabīgs „zelta drudzis”.
Mareks Paļivoda, "Barona lombarda" īpašnieks: „Ar zeltu, paši saprotiet, ar to nekad nav problēmu, zelts ir zelts, sevišķi tagad, kad ir bums, zvana desmit cilvēki dienā, prasa nopirkt zeltu.”
Tomēr, lai arī zelts Latvijā ir ļoti pieprasīts un tam lombardos ir visaugstākā ķīlas likme, šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar kaimiņiem, tomēr dzīvo arī lielākajā trūkumā – kā gan lai citādi izskaidro, ka tuvējās kaimiņvalstīs zelts maksā krietni vairāk?
Arturs Kadincovs, SIA "E.L.I." lombarda finanšu direktors: „Latvijā zelts ir kļuvis tik lēts, ka lūžņus brauc no ārzemēm pirkt kilogramiem. Lietuvieši, krievi prasa - vai jums ir kilograms lūžņu? Vēlas nopirkt kilogramu, divus.”
Latvijā viens grams tā dēvēto zelta lūžņu, proti, neapstrādāta zelta - maksā ap astoņiem latiem, bet zelta izstrādājumi - 9-12 latus par gramu. Satiktie lombardu pārstāvji ir vienisprātis, ka, palielinoties maksātnespējai, izmantot lombardus kā ātrās naudas iespēju kļūst arvien populārāk. Turklāt bieži tā esot vienīgā legālā izeja. Eksperti pieļauj, ka tuvākajā laikā lombardu skaits noteikti pieaugs.
Mareks Paļivoda: „Tas ir jājamzirdziņš, mums ir arī antikvariāts, arī tur ir interese. Es saku - drīzāk tāda „Spice” un „Mols” bankrotēs nekā lombardi.”
Ņemot vērā pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju, lombardi savas izredzes nākotnē vērtē visnotaļ cerīgi.
Mareks Paļivoda: „Ceram, gaidām jauno valdības lēmumu. Tagad jau 20% pilnīgi visiem griezīs nost, kādam jau arī nepietiks maizei.”
No otras puses, lombardu turētāji žēlojas, ka naudas trūkuma dēļ ieķīlātās mantas tiek izpirktas arvien retāk. Rezultātā uzpircēji kļūst arvien izvēlīgāki – pieņem tikai preces ar paredzami labu noietu, kā arī teju divas reizes samazinot izmaksātās likmes.
Arturs Kadincovs: „Tehniku lietotu, nelietotu tā kā nepērk un mēs tikpat kā neņemam.”
Kā populārākās ķīlas lombardu turētāji min zeltlietas, tālruņus, DVD atskaņotājus un fotoaparātus. Zīmīgi, ka pēdējā laikā novērots arī īpaši liels būvniecības instrumentu piedāvājums. Eksperti domā, ka lombardi ir savdabīgi krīzes indikatori – īpaši grūtos brīžos tas var šķist teju vienīgais risinājums. Pēdējā laikā pat gluži absurdā veidā.
Mareks Paļivoda: „Kāpēc izdomājuši tos lombardus laupīt, es nesaprotu, katrā benzīntankā ir piecas reizes vairāk naudas nekā jebkurā lombardā.”
Skaidrs, ka līdzšinējās finanšu problēmas ir tikai ziediņi un grūtākais vēl tikai priekšā. Cilvēkiem naudas paliks arvien mazāk, bet pieprasījums nodrošinās attiecīgu piedāvājumu. Protams, par attiecīgu cenu.