/nginx/o/2018/07/17/10407181t1h643c.jpg)
Divu pretēja dzimuma cilvēku starpā valdošas attiecības var būt visdažādākās. Konkrēto attiecību modeli nosaka vien šie divi cilvēki un neviens cits. Reizēm tas ir visai parasts un apkārtējiem saprotams, citkārt šis modelis ir tāds, ka apkārtējie uz to skatās ar lielu izbrīnu vai pat sašutumu.
Taču, lai kā arī būtu, pats galvenais ir viens – kā šajās attiecībās jūtas abas tajās esošās puses. Problēmas sākas brīdī, kad viena no attiecībās esošajām pusēm sāk izmantot tādus paņēmienus, kas otram ne vien dara pāri, bet arī pamatīgi ietekmē attiecību kvalitāti kā tādu. Šoreiz espati.lv ir apzinājusi sešus stiprā dzimuma pārstāvjus, kuri savās attiecībās ir piedzīvojuši pamatīgus pārsteigumus – lasi un uzzini, kādus!
Izspiegošana
Gusts, 28 gadi: «Mans stāsts ir saistīts ar manām iepriekšējām attiecībām, kurās viss bija lieliski, diemžēl tikai pašā sākumā. Meitene bija ļoti simpātiska, un es jutos samīlējies ne pa jokam, biju pat apsvēris domu, ka viņu es varētu arī apprecēt. Taču paldies Dievam, tas nenotika, jo ātri vien viņa sāka attiecībās rādīt arī savas sliktās puses, kas man nebija pieņemamas. Viņa mani izspiegoja.
Protams, sākumā es to nezināju un nebiju pamanījis, taču tad reiz pieķēru viņu okšķerējam pa manu telefonu. Ar to tad viss tikai sākās, jo
viņas arsenālā bez telefona okšķerēšanas bija arī manas paroles nolūrēšana sociālajos tīklos,
drēbju pētīšana ar domu saredzēt kaut ko TĀDU, draudzeņu sarunāšana, lai pieskata mani pasākumos, kur viņa pati nebija klāt, utt. Es to izturēju precīzi gadu, jo cerēju, ka viņa mainīsies un sapratīs, ka mans mērķis nav viņu krāpt.
Man tiešām šķita, ka viņa ir ideāla visās ziņās, bet šīs viņas uzmācīgās domas un rīcība diemžēl ir kas tāds, ar ko sadzīvot nav iespējams. To arī viņai pateicu un pieliku visam punktu, lai gan atzīšos – viegli man nebija. Viņa, kā jau to varēja gaidīt, mani nesaprata un bija pārliecināta, ka viņas domas par manu neuzticību ir apstiprinājušās.»
Apzināta asaru izmantošana
Sandis, 27 gadi: «Mana bijusī draudzene bija, vienkārši sakot, raudulības iemiesojums. Un ne jau viņas maigais vai emocionālais raksturs bija tam par iemeslu. Sākumā, protams, es tā domāju, un man tiešām bija viņas žēl. Vienmēr, kad viņa apraudājās, man gribējās viņu samīļot un pasargāt no visas pasaules.
Taču vienā brīdī sāku atskārst, ka viņa raud ar mērķi, nevis tādēļ, ka viņai nāk raudiens. To sapratu kāda strīda laikā, kad viņas asaras sāka gāzties tik teatrāli, ka man šķita, ka es varētu arī sākt smieties. Turklāt bieži vien viņa pati bija visu strīdu iniciatore, kuru rezultātā vienmēr sekoja asaras, kas man būtu jāuztver kā zīme, ka man visam jāpiekrīt un strīds jāpārtrauc. Tad, kad sāku to nedarīt, viņa komplektā asarām sāka rīkot arī tādas kā histērijas. Sāku saprast, ka
viņa šādā veidā gūst sev kādu dīvainu baudu.
Ziniet, es saprotu, ka asaras ir normāla cilvēka emociju izpausme, un sievietēm tas pat piederas, taču ne jau tādos apmēros, tik bieži un tik uzkrītoši, kā tas bija manās bijušajās attiecībās. Tas apnīk, sāk kaitināt un patiesībā tā krīt uz nerviem, ka samīļot viņu bija pēdējais, ko man gribējās.»
Būtisku faktu noklusēšana un meli
Vairis, 35 gadi: «Esmu saskāries ar situāciju, kad mana draudzene slēpj būtiskas lietas no manis. Konkrēti manā gadījumā bija tā, ka es šo faktu atklāju stipri ilgu laiku pēc attiecību sākšanas. Bijām bijuši kopā jau trīs gadus un mūsu attiecības jau sāka ievirzīties nopietnākā gultnē – bijām nolēmuši iegādāties savu nekustamo īpašumu un dibināt ģimeni.
Taču tad vienā jaukā dienā uzzināju ko tādu, par ko viņa man nekad nebija pat ieminējusies vai likusi ko tādu saprast.
Izrādījās, ka viņa jau bija paspējusi vienu reizi apprecēties!
Agrā jaunībā un, tā sakot, neprātīgi, taču es uzskatu, ka man bija tiesības to zināt. Kaut vai tādēļ, ka biju pārliecināts, ka viens otram būsim pirmie laulātie draugi. Attiecības izjuka, jo tajās vairs nebija vietas uzticībai.»
Uzticības testu rīkošana
Alvis, 31 gadi: «Savās iepriekšējās attiecībās biju kopā ar sievieti, kurai bija patoloģiskas tieksmes pieķert mani neuzticībā. Protams, attiecību sākumā man nebija nekādas nojautas, ka viņai varētu būt šādas problēmas. Es par tām sāku aizdomāties aptuveni gadu pēc mūsu kopā būšanas. Greizsirdīga viņa bija, tas gan ir fakts, bet es nedevu viņai nekādu iemeslu.
Man viņa tiešām bija svarīga un nebija intereses par citām sievietēm. Taču viņai ar to nebija gana – viņa sāka mani provocēt. Viņa sāka mani testēt – piemēram, pēkšņi atteicās nākt ar mani kopā uz kādu pasākumu, uz kuru rezultātā devos ar draugiem, bet viņa, protams, bija tur aizsūtījusi kādu savu draudzeni, lai mani pavēro. Šādas situācijas bija ne viena vien. Man šķita, ka viņa tā vien alkst sagaidīt, kad es tiešām aizšaušu pa kreisi. Godīgi sakot, man tas apnika, pat ļoti. Uz tādas nots arī mūsu attiecības beidzās.»
Varas izrādīšana un manipulēšana ar to
Ernests, 27 gadi: «Visdrausmīgākais, ko sieviete var darīt attiecībās, ir savas kaut kādas varas vai pārākuma demonstrēšana pār vīrieti. Manā gadījumā bija tā, ka viņa (mana nu jau labu laiku bijušā draudzene) pie katras mazākās saķeršanās vai strīda centās man ieriebt ar gluži banālu lietu – atteikšanos no seksa ar mani.
Sākumā viņa aizbildinājās ar vienkāršu nevēlēšanos mīlēties, taču ar laiku kļuva nekaunīgāka un tā arī paziņoja – piemēram, ja tu darīsi to un to (iesi uz kādu pasākumu u.tml.), tad nekāda seksa mums nebūs.
Jāsaka godīgi – pašā attiecību sākumā uz mani tas arī iedarbojās, jo man viņa bija svarīga un svarīgs bija viss, kas saistīts ar viņu. Taču ilgi to nevar izturēt neviens vīrietis. Tas būtu tāpat, kā vīrietis teiktu sievietei – ja tu izdarīsi to un to, tad es tev, piemēram, nedošu naudu.
Tas liek sajusties kā mazam bērnam, un tas ir muļķīgi.
Katrā ziņā es neuzskatu, ka tas ir divu pieaugušu cilvēku attiecību domstarpību risināšanas veids. »
Manipulēšana ar grūtniecību
Imants, 30 gadi: «Esmu piedzīvojis to, kas parasti ir populārs meksikāņu seriālu motīvs. Mana bijusī sieva manipulēja ar grūtniecību, lai apprecētos ar mani. Ticiet vai ne, bet arī seriālu motīvus, šķiet, ņem no dzīves. Par to esmu pārliecinājies pats.
Mēs bijām bijuši kopā jau trīs gadus, un viņas vienīgā vēlēšanās laikam bija apprecēties ar mani. Es tajā laikā veidoju savu karjeru un, lai gan laulības arī bija manos plānos,
sākotnēji gribēju būt drošs, ka varēšu savai līgavai dāvāt ne tikai sirdi, bet arī jumtu virs galvas.
Viņa laikam gaidīt vairs nevēlējās un nolēma ņemt lietu savās rokās.
Kādu dienu viņa man paziņoja, ka ir stāvoklī. Biju vairāk nekā izbrīnīts, jo mēs piekopām drošu seksu un vienmēr izsargājāmies. Viņa bija tā, kas lietoja hormonālo kontracepciju, un es šajā ziņā viņai tiešām uzticējos, jo man pat prātā nenāca, ka viņa ar to varētu spekulēt. Bērniņš pieteicās, un es, protams, draudzeni bildināju. Bija kāzas, tika sākta nopietna kopdzīve. Piedzima dēls.
Taču viņa pati bija tā, kas kādā atklātības mirklī man atzinās, ka apzināti bija kavējusi hormonālās kontracepcijas lietošanu, lai paliktu stāvoklī un es viņu beidzot apprecētu... To viņai man tiešām nevajadzēja teikt, jo tajā brīdī sabruka viss tas, ko sauc par uzticēšanos. Un tas ir neatgriezeniski.»