Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10505247t1hed25.jpg)
Ekonomiskajai krīzei pasaulē un Latvijā pieņemoties spēkā, kā arī izjūtot ekonomikas stabilizācijas plāna pirmos „augļus” cenu pieauguma izskatā, ir lietas, kas mūs varētu iepriecināt. Degvielas cenu kritumu jau noteikti esam pamanījuši, bet to, ka naudas maciņā paliks vairāk visiem tiem, kam ir eiro kredīti ar mainīgo procentu likmi, sajutīsim jau tuvākajā laikā.
Nav ļaunuma bez labuma
Vairumā gadījumu mūsu kredītu likmes mainīgo daļu raksturo Euribor (Euro Interbank Offered Rate) likme. Šī likme tiek noteikta kā vidējā likme, par kādu būtu ar mieru cita citai aizdot naudu Eiropas lielākās bankas. Tās lielumu ietekmē daudz dažādu faktoru, tomēr būtiskākie ir lēmumi, kas tiek pieņemti Frankfurtē, pilsētā, kurā atrodas Eiropas Centrālās Bankas (turpmāk – ECB) galvenā mītne.
Kāds ir ECB mērķis un instrumenti mērķa sasniegšanai?
ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, kas ir noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. pantā. Bankas Padome pieņem monetārās politikas lēmumus, pamatojoties uz vispārējo cenu stabilitātes risku novērtējumu, tā veic dažādas darbības, lai gada inflācijas līmeni eiro zonas valstīs vidējā termiņā noturētu tuvu 2% robežai. Ar vidēju termiņu tiek saprasts tas, ka ECB monetārā politika nespēj mainīt cenu vai inflācijas attīstību dažu mēnešu laikā. Pēdējā laikā šis vienīgais centrālās bankas mērķis tika kritizēts, jo, pēc ekonomistu domām, aizraujoties ar inflācijas apkarošanu, par maz uzmanības tika pievērsts ekonomikas saguruma pirmajām pazīmēm. Piemēram, ASV Federālās rezervju sistēmas (ECB analogs) mērķis ir ne tikai inflācijas regulēšana, bet arī ilgspējīgas ekonomikas attīstības veicināšana. Beidzot, kad inflācija eiro zonas valstīs tomēr ir samazinājusies zem nospraustā līmeņa, ECB ir pievērsusies arī ekonomikas stimulēšanai, strauji samazinot procentu likmes.
ECB var veikt atklātās tirgus operācijas, piemēram, uzpērkot vērtspapīrus, pieņemt noguldījumus un aizdot naudu komercbankām, kā arī mainīt obligātās rezervju prasības komercbankām. Vispazīstamākais instruments ir refinansēšanas likme, kas nosaka zemāko līmeni, par kuru ECB ir ar mieru aizdot naudu komercbankām. Pagājušā gada 8.oktobrī, kad finanšu krīze un komercbanku savstarpējā neuzticība bija sasniegusi līdz šim kritiskāko brīdi, Euribor 3 mēnešu likmes sasniedza savu vēsturisko maksimumu - 5,39% (starp citu, Euribor gadumijā svinēja 10 gadu jubileju). Rudenī pasaules centrālajām bankām un arī ECB sākot masīvu naudas iepludināšanu ekonomikā un refinansēšanās likmju samazināšanas procesu, ir izdevies mazināt spriedzi starpbanku tirgū. Periodā no 2008. gada oktobra ECB refinansēšanās likmi pazemināja par 1.75% līdz 2.00%, kas tieši atspoguļojās starpbanku Euribor likmju kritumā. Līdz šā gada 15.janvārim 3 mēnešu Euribor ir kritis par gandrīz trim procentiem, sasniedzot 2.51% līmeni.
15.janvāra sēdē ECB ir samazinājusi refinansēšanās likmi līdz rekordzemajam 2.00% līmenim, likme tik zema ir bijusi tikai vienu reizi, periodā no 2003.gada vidus līdz 2005.gada beigām. Ņemot vērā to, ka ekonomikas krīze ir lielākā pēdējos gadu desmitos, ir skaidrs, ka ECB refinansēšanās likme tiks samazināta arī turpmāk un sasniegs jaunu rekordzemu līmeni. Vai ECB sekos ASV Federālajai rezervju sistēmai un samazinās likmes līdz nullei, par to pārliecības nav, jo ECB līdz šim savos lēmumos ir bijusi mazāk elastīga, 16 eiro zonas valstu centrālo banku galvām tomēr ir grūtāk vienoties. Cik zemu tiks samazināta refinansēšanās likme, protams, neviens nezina, bet vairums analītiķu uzskata, ka nākamajā ECB sanāksmē refinansēšanās likme tiks samazināta vēl un gada vidū varētu sasniegt 1-1.5% līmeni. Par tālāku likmju samazināšanu tik lielas pārliecības vairs nav, to noteikti parādīs situācijas attīstība eirozonas ekonomikā. Ņemot vērā to, ka vadošajās eirozonas valstīs turpinās kopprodukta samazināšanās un pieaug bezdarbs, likmju samazināšanas process būs neizbēgams. Atliek sekot līdzi ECB sanāksmēm, kuras tiek rīkotas reizi mēnesī. Tuvākās būs 5.februārī, 5.martā un 2.aprīlī, un tajās jau precīzāk izkristalizēsies ECB virziens turpināt strauji samazināt refinansēšanās likmi vai tomēr piebremzēt. Īstermiņa Euribor likmju virzība ir visnotaļ cieši saistīta ar ECB refinansēšanās likmes lielumu, tādēļ, ja centrālā banka samazinās refinansēšanās likmi līdz tirgū prognozētajam apmēram, tad 3 mēnešu Euribor varētu šogad paslīdēt zem 2% robežas.
Daudziem varētu rasties pamatots jautājums: un kas par to, ko nolemj pasaules varenie finansisti? Vienkāršs piemērs. Jau tagad, ja ģimenei ir 100 000 eiro liels hipotekārais kredīts ar termiņu uz 30 gadiem ar mainīgo procentu likmi, tad ikmēneša maksājums pēdējo trīs mēnešu laikā ir samazinājies apmēram par 160 eiro mēnesī jeb apmēram 25% no mēneša maksājuma. Piekritīsiet, visnotaļ patīkams ietaupījums. Latvijā vairums kredītu ir eiro, zemākas likmes nozīmē mazākus tēriņus uzņēmumiem un vairāk brīvas naudas iedzīvotāju maciņos. Tie, kam ir kredīti ar fiksētu procentu likmi, izmaiņas nejutīs, bet tie, kam ir kredīti ar mainīgo likmi, maksās mazāk jau tuvākajā likmes pārfiksēšanas datumā. Kredītņēmēju satraukumu, vai bankas nemēģinās „noplēst” lielākus procentus, kliedēs gan līgumā atrunātā procentu aprēķināšanas kārtība, gan tas, ka finanšu resursi kļūs lētāki pašām komercbankām. Šādi „atbrīvojot” naudu no maksājumiem par kredītiem, Eiropas Centrālā banka panāk ekonomikas stimulēšanas efektu, jo mēs šo naudu varam izlietot papildu preču un pakalpojumu iegādei, nevis novirzīt kredītu procentu apmaksai. Arī tad, ja mēs šo naudu noguldām depozītā bankā vai uzkrājam kādā ieguldījumu fondā, tā atgriežas atpakaļ ekonomikā.
Cik ilgi kredītņēmējus priecēs zemās procentu likmes?
Uz šo jautājumu precīzu atbildi sniegt nespēs neviens gaišreģis, viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi turpināsies lejupslīde eiro zonas valstīs. Eiropas Komisijas vērtējumā, 2009.gadā IKP izaugsmes tempi ES turpinās pasliktināties, situācijas uzlabošanās atsevišķās dalībvalstīs gaidāma šogad, bet visā Savienībā tikai nākamajā gadā. Piemēram, tiek prognozēts, ka Vācijas un Francijas IKP izaugsmes šogad vispār nebūs, bet Īrijā IKP samazināsies par 0.9%. Inflācija šajās valstīs jau tagad ir zem ECB noteiktā līmeņa un, pēc prognozēm, turpinās samazināties arī nākamajā gadā, tātad zemās procentu likmes eiro valūtā kredītņēmējus priecēs visu šo gadu.
Bankas var sniegt klientiem draudzīgu roku
Neraugoties uz to, ka īstermiņa likmes eiro valūtā vēl acīmredzot turpinās kristies, vairs nav tālu laiks, kad tiks sasniegts zemākais līmenis. Pēc tam, kad Eiropā sāksies ekonomikas atveseļošanās un inflācijas tempi palielināsies, ECB refinansēšanās likme pieaugs. Iespējams, ka tagad ir piemērotākais brīdis, kad kredītu ņēmējiem eiro valūtā vajadzētu pārdomāt, kā maksāt mazāk un justies drošāk ilgā termiņā, jo ilgtermiņa likmes pagaidām ir salīdzinoši zemas (5 gadu procentu likme eiro valūtā pašlaik ir nedaudz zem 3%). Bankas saviem klientiem – gan uzņēmumiem, gan privātpersonām – var piedāvāt iespējas, kā ilgtermiņā ietaupīt un maksāt mazāk, ja procentu likmes atkal pieaug. Turklāt katrai situācijai noteikti var piemeklēt piemērotāko risinājumu.
Tiem, kas vēlas „ķert” zemāko likmes līmeni, der atcerēties, ka neviens speciālists vai akadēmiķis nepateiks, kad ir zemākais punkts. To mēs uzzināsim tikai pēc tam, kad tas jau būs noticis. Ja arī eiro likmes vēl, iespējams, mazināsies, ir svarīgi novērtēt realitāti - tās jau tagad atrodas zem vēsturiski novērotā Euribor 3 mēnešu vidējā līmeņa - 3,4%. Likmes sāks pieaugt nevis tad, kad ECB sāks likmju paaugstināšanas procesu, bet jau tad, kad finanšu analītiķi sāks gaidīt šādu rīcību no ECB. Kādam, kuram finanšu joma nav pavisam sveša, var rasties jautājums. Pirms vairākiem gadiem jau strauju likmju samazinājumu piedzīvojām, un tas beidzās ar nekustamā īpašuma burbuli un pašreizējo ekonomisko krīzi. Vai būs nākamais burbulis? Cik var noprast, šoreiz pasaules vadošie baņķieri ir apņēmības pilni iepriekšējās kļūdas vairs nepieļaut un, līdz ko būs pirmās pazīmes par situācijas uzlabošanos ekonomikā, tā procentu likmes tiks atkal strauji celtas. Iepriekšējā krīze sākās pēc interneta kompāniju akciju cenu burbuļa plīšanas 2000.gadā, uz ko reaģējot galveno valstu centrālās bankas strauji samazināja likmes līdz rekordzemiem līmeņiem, bet, pēc vairāku ekspertu domām, noturēja tās ļoti zemā līmenī pārāk ilgu laiku, radot pārlieku lielu „lētas” naudas pieejamību. „Lētā” nauda vēlāk rādīja jaunas problēmas. Kā būs šoreiz, to mēs zināsim tikai tad, kad būs sācies jauns ekonomikas izaugsmes cikls.