Latvietei Santai par dzīvi Taivānā ir ļoti labas atmiņas. Dzīvojot taivāniešu ģimenē, Santa iepazina šīs valsts cilvēkus, kultūru un vidi. Intervijā portālam TVNET viņa pauž prieku par vietējiem nakts tirgiem un ēstuvītēm, ūdenskritumiem džungļu kalna vidū, tējas dārziem augstu kalnos, kā arī citām brīnišķīgām vietām.
Latvietes piedzīvojumi Taivānā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Man ļoti patīk un interesē Āzija. Kad ieraudzīju paziņojumu par to, ka Taivāna aicina pieteikties pasaules elites jauniešus un līderus, lai atzīmētu Taivānas 100 gadu dzimšanas dienu un divu nedēļu garumā iepazītu šo valsti, nodomāju: «Jā, es ļoti gribu tur nokļūt!»
Lai arī pirmajā mirklī šaubu un nepārliecinātības ēna gozējās tuvumā un bija domas: «Vai es esmu pasaules elites jauniešu vidū? ..vēl jau neko īpašu neesmu paveikusi..»
Tomēr man ir diezgan daudz līderības un starptautiskās pieredzes, tāpēc
nolēmu pieteikties, jo mēģināts nav zaudēts.
Kad saņēmu apstiprinājumu dalībai šajā pasākumā, no priekiem neticēju, ka tiešām došos uz Taivānu. Tā nu augusta vidū devos uz «Say Taiwan - Republic of China (Taiwan) International Youth Week - Centennial Homestay». Kopā šajā pasākumā piedalījās 250 jaunieši no visas pasaules! No Latvijas kopā bijām četras pārstāves.
Viena no brīnišķīgākajām šā pasākuma daļām bija iespēja dzīvot taivāniešu ģimenē un iepazīt šos cilvēkus, kultūru un vidi īsti, dziļi un no iekšienes, nevis tikai kā tūristam apskatīt slavenākos objektus.
Mana ģimene bija nesen precējies pāris - Deivids un Īrisa. Vēlāk iepazinos arī ar Deivida mammu un māsu.
Ārzemnieki Taivānā nav izplatīti, un šā pasākuma ietvaros
visas ģimenes ļoti nopietni uztvēra mūsu uzņemšanu
un ar lielu atbildību centās savus viesus uzņemt un izrādīt pēc iespējas vairāk. Dažām ģimenēm pat bija sastādīti grafiki pa stundām, kur jābūt, kur jāēd, cik ilgi katrā vietā var pavadīt laiku. Es pēc dabas neesmu grafiku cilvēks, un man ļoti paveicās ar ģimeni - viņi bija tikpat relaksēti kā es, bez steigas un vēlmes apskatīt pilnīgi visu un ar sirsnīgu, mīlestības un humora pilnu attieksmi visu divu nedēļu laikā.
Tieši tāpēc, ka biju vietējā ģimenē, man bija iespēja doties uz tādām vietām, par kurām tūristi nekad neuzzinātu, - vietējie nakts tirgi un ēstuvītes, ūdenskritumi džungļu kalna vidū, tējas dārzi augstu kalnos, budistu templis un garākais Buda Taivānā. Un, lai arī izklausās ievērojami objekti, tomēr tos nav iespējams atrast pat Lonely planet bukletos vai mājas lapā.
Divu nedēļu laikā redzēju un uzzināju ļoti daudz ko. Cilvēki ir daļēji reliģiski, lielākoties valstī izplatīts ir daoisms, arī budisms, Konfūcija mācības un kristietība. Laikā, kad biju Taivānā, bija Spoku mēnesis, kaut kas līdzīgs latviešu veļu mēnesim, kad viņi piemin savus aizgājušos radiniekus un nes viņiem ziedojumus - ēdienu, jo šajā laikā viņi nāk no pazemes un mielojas uz zemes.
Taivānā joprojām dzīvo iezemieši. Kopā Taivānā ir 14 ciltis, kuru dzīvesvietas ir izvietotas gar Klusā okeāna krastu. Bija interesanti būt viņu muzejā, redzēt viņu tradicionālos kostīmus, dejas un parunāt ar vienu no viņiem un uzzināt, ka viņiem ir pašiem savi skaistuma etaloni, piemēram, ar punktainiem tetovējumiem pāri visiem vaigiem vai izrautiem zobiem, savas teikas, kā pasaule radusies, savi dievi un arī savs Jaunais gads, tieši laikā, kad biju šīs cilts muzejā
Lai arī tā ir neliela sala, tomēr no dabas viņiem ir viss - plaši lauki, meži, augsti kalni, ezeri, upes, ūdenskritumi, jūra, koraļļi un okeāns, un daudz mazu saliņu tuvumā.
Ēdiens Taivānā ir kolosāls - ļoti daudzveidīgs un dažāds.
Divu nedēļu laikā katrā ēdienreizē izmēģināju ko jaunu un interesantu. Viņu fantāzija no vienām un tām pašām izejvielām izveidot visdažādākās ēdienu variācijas ir apbrīnojama! Piemēram, pica vafelē!
Dažreiz ēst taivāniešu ēdienu ir kā piedalīties loterijā: redzot ēdienu, tev var rasties priekšstats, kā tas garšo, bet itin bieži tas izrādās pretējs. Un ļoti daudzus ēdienus un augļus es izmēģināju pirmoreiz dzīvē, kā marakuju, toffu, duran, bun. Lielākai daļai, ko ēdu, es nemaz nezinu tulkojumu, un ir grūti izskaidrot, kas ir bijis ēdienā.
Bet viss, ar ko mielojos, man šķita ļoti garšīgs! Izņemot «stinky toffu», kas jau pa kilometru smaržo kā vecs siers un garšo vēl briesmīgāk. Bet ļoti daudzi taivānieši to ēd gardu muti. Pārsteidzoši, ka tradicionālais cilšu ēdiens bija līdzīgs latviešu virtuvei - speķītis, pupiņu zupa.
Mums kā dalībniekiem bija arī dažādi pasākumi, piemēram, savas valsts prezentācija, preses konferences, tikšanās ar premjerministru, atvadu bankets utt.
Un šajā laikā es iepazinos ar ļoti daudziem brīnišķīgiem jauniešiem no visas pasaules, ar ļoti interesantiem dzīves stāstiem, kā, piemēram, aktrise, kas piedalījusies «Lie to me» seriālā, meitene, kas apceļojusi apkārt pasaulei un ir redzējusi ~80 valstis, lietuvietis, kas daudz ceļo un par saviem ceļojumiem ir uzrakstījis jau trīs grāmatas, nigēriete, kas cīnās par sieviešu tiesībām Nigērijā.
Un vēl tik daudzi, kurus ir prieks saukt par saviem jaunajiem draugiem.
Par šo pasākumu un ceļojumu man ir tikai pozitīvas atmiņas. Kopumā Taivāna man šķiet Āzijas pērle - ar brīnišķīgu dabu, augstu attīstības līmeni, daudzveidīgu un ļoti garšīgu ēdienu un brīnišķīgi sirsnīgiem un viesmīlīgiem cilvēkiem. Šīs divas nedēļas ir bijušas viens no brīnišķīgākajiem laikiem manā dzīvē. Noteikti iesaku jebkuram, kuru interesē Āzija, izvēlēties Taivānu kā galamērķi.