Ka vīrietis maksā rēķinu restorānā, dāvina sievietei dārgas rotas un uztur viņu, tiek uzskatīts par normu. Kad vīrietis piedāvā dalīt izdevumus uz pusēm, lai būtu finansiāla vienlīdzība, tā principā arī ir norma, kaut gan pie mums joprojām diezgan neierasta (starp citu, atsevišķām sievietēm patiešām vairāk patīk attiecības, kas veidotas uz vienlīdzības un partnerības principa).
Bet vai daudzas no mums piekristu maksāt par savu vīrieti? Pirktu viņam apģērbu, dāvinātu dārgu tehniku, apmaksātu ceļojumus, uzturētu viņu? Lai apmaiņā saņemtu neprātīgu seksu un nedalītu uzmanību?
Lielākā daļa tagad, visticamāk, teiks: «Autor, tu murgo, es neesmu sevi mēslu kastē atradusi un par vīrieti nekad nemaksāšu, kaut arī viņš būtu simtkārtīgs striptīza šova zvaigzne!» Un, protams, viņām būs taisnība. Turklāt es diezgan bieži esmu redzējusi, kā
neatkarīgas un spēcīgas sievietes uzķērušās uz alfonsu āķa, bieži vien pat nenojaušot, ar ko saistījušās.
Turklāt ne vienu reizi vien.
Protams, mums šķiet, ka alfonss – tas ir ļoti bagātas, bet ne vairs jaunas sievietes dzīves atribūts, kura var atļauties iegādāties mājas tēviņu miesaskāres apmierināšanai. Patiesībā tas tā nemaz nav, jo
klasiskie alfonsi un žigolo, kurus esam pieradušas redzēt kino, nav pārāk bieži sastopami.
Daudz biežāk sastopamas situācijas, kad pavisam parasts vīrietis, kuram nav ne mazākās līdzības ar alfonsu tēviņu, sēž uz ikdienišķas sievietes kakla. Šī sieviete bieži vien nav veca, nav neglīta, būtībā absolūti normāla, vienīgais viņas trūkums – pašapziņas trūkums, vēlme būt mīlētai un bailes no vientulības.
Kleoo.lv stāsta par vīrieti, kas jāuztur, par «sadzīves alfonismu» un to, kā neļaut vīrietim sēdēt uz jūsu kakla.
Kāda alfonsa stāsts
Man ir kāda paziņa, Jūlija, kurai hroniski veicas ar alfonsiem. Turklāt viņa, teiksim, nebūt nav bagāta, taču, neskatoties uz to, pamanās atrast vīriešus, kas uzsēžas viņai uz kakla un dzīvo uz viņas rēķina.
Piemēram, ar savu pēdējo alfonsu viņa iepazinās kādā «art-house» kino festivālā. Jūlija uzreiz uzķērās uz tā, cik Konstantīns labi runā un cik viņš inteliģents, visu zina, turklāt viņam bija daudz visādu ideju, kuru realizācijai viņam trūka tikai paša mazumiņa – mīļotās sievietes atbalsta un naudas.
Viņi satikās mēnesi, pēc tam viņš pārcēlās pie Jūlijas, kurai tajā brīdī radās pilnīga ilūzija, ka viņa ir atradusi savu otru pusīti. Viņa no savas kabatas maksāja par komunālo dzīvokli, pirka pārtikas produktus, braukšanas kartes diviem un pat apģērbu Konstantīnam (saprotams, atņemot pati sev), bet
vakaros, kad Jūlija gatavoja vai veica mājas darbus, viņš kala grandiozos plānus.
Viņš gribēja organizēt kinostudiju Melnkalnē – tur ir zelta smiltis, un daudzi režisori, īpaši iesācēji, vēlēsies filmēt tieši tur, jo skati tur ir brīnišķīgi, bet cenas par filmēšanu pieņemamas.
Viss skanēja pārliecinoši, un Konstantīns pat spēra pirmos soļus sapņa realizācijā, tikai kaut kā kūtri. Toties viņam tas bija lielisks iemesls dzīvot parazītiski un sēdēt uz Jūlijas kakla: viņam ir sapnis, un viņš nevar strādāt kāda labā. Tā tas turpinājās apmēram pusgadu, pēc tam Konstantīns pēkšņi paziņoja, ka ir atradis potenciālo partneri, kas gatavs ieguldīt 50 uz 50, tikai tagad jāpaņem kredīts, lai ieguldītu savu daļu.
Ikviens cilvēks, kura smadzenes nav aptumšojusi mīlestība, painteresētos par biznesa plānu, kaut vai tuvākajiem ienākumu termiņiem, bet Jūlija viņam ticēja uz vārda. Kredīts, saprotams, tika ņemts uz Jūlijas vārda, jo Konstantīns jau nestrādāja. Taču pēc dažiem mēnešiem Jūliju atlaida (tas bija 2008.gads), un viņa vairs nevarēja maksāt kredītu, bet nauda, kā teica Konstantīns, jau bija ieguldīta. Viņa cerēja, ka Konstantīns iekārtosies darbā, bet tā vietā viņš vienkārši pazuda, neaizmirstot nomainīt telefona numuru. Tad sākās epopeja ar tiesu izpildītājiem; Jūlija riskēja pazaudēt dzīvokli.
Protams, tas bija galējs gadījums – parasti viss aprobežojas ar banālu sadzīves parazītismu, kad vīrietis vienkārši dzīvo, kā Konstantīns attiecību sākumā, uz sievietes rēķina. Šajā gadījumā bija «sadzīves alfonsa» un laulību afērista sajaukums.
Par upuri, kā jau tika teikts, var kļūt visparastākā sieviete – viss atkarīgs no tā, cik augstas ir alfonsa ambīcijas un cik šīs ambīcijas atbilst viņa tirgus raksturam (ārējais izskats, māka aizrunāt un imitēt vētrainu kaisli).
Kā darbojas alfonss?
Alfonss, pat sadzīves, parasti ir labs psihologs, kas spēj ļoti precīzi izskaitļot vājās vietas, jo
viņam parazītisms vienlaikus ir arī darbs, dzīves stils un domāšanas veids.
Starp citu, ne visi «sadzīves alfonsi» apzinās, ka viņi ir alfonsi – bieži vien viņi paši tic sava neatzītā ģēnija lomai, kuriem ik pa laikam ir nepieciešams finansiālais atbalsts.
Bet fakts paliek fakts – viņi dzīvo uz sieviešu rēķina. Bieži vien par tāda veida alfonsiem kļūst vīrieši, kurus bērnībā ir lutinājusi mātes uzmanība un kuri ir pieraduši saņemt dāvanas par savu pievilcību. Sadzīves alfonsam parasti nav precīzi izstrādātas stratēģijas, viņš darbojas drīzāk instinktīvi nekā apzināti. Parasti viss notiek pēc tālāk aprakstītās shēmas.
Upura izvēle
Gribētos teikt, ka alfonsu mērķis ir tikai un vienīgi vecas un nesmukas sievietes, tāpēc normālas sievietes var nesatraukties, taču patiesībā tas tā nav. Galvenā pazīme, pēc kuras orientējas alfonsi, –
tas ir pašapziņas trūkums un nepārliecinātība par savu sievišķīgo pievilcību.
Šīs lietas alfonsi sajūt pa gabalu, kaut arī pēc ārējā izskata sieviete izskatās veiksmīga un pārliecināta.
Tādas sievietes ir viegls medījums. Lai viņas savaldzinātu, nav vajadzīga nauda un dāvanas, vajag tikai runāt to, ko sieviete vēlas sadzirdēt, un dot viņai to, ko viņa vēlas saņemt, izņemot finansiālo stabilitāti, protams.
«Sievietei vajadzīgs maigums. Īpaši biznesa sievietei. Viņu smadzenes ir aizņemtas ar darbiem, un viņas vēlas, lai attiecības noritētu pašas par sevi – nevēlas tajās ieguldīt spēkus un emocijas. Tās ir sievietes brunčos, bet kā sievietes viņas bieži vien ir nepārliecinātas un ar briesmīgiem kompleksiem. Pietiek radīt viņai mājīgumu, atvērt viņā sievieti, un kļūsi par viņas mīļumu, viņa tev būs gatava palīdzēt.» (Andrejs, 25 gadi. Pats sevi par alfonsu neuzskata, bet savu sieviešu finansiālo atbalstu dēvē par labdarības palīdzību iesācējam muzikantam.)
Piekāpšanās pārbaude
Kad upuris ir izvēlēts, alfonss sāk iekarot uzticamību - «radīt mājīgumu» un «atvērt sievieti». Sākumā parazīts uzmanīgi izpēta savu potenciālo upuri – viņas vājās vietas un kompleksus, viņas prasības, lai dotu viņai tieši to, kas vajadzīgs.
Nepārliecināta par savu skaistumu? Kopā ar viņu jutīsieties kā īsta skaistule.
Jūs esat pilnīga? Viņš izrādīsies tieši tas vīrietis, kuram patīk pilnīgās sievietes.
Galvenais, ko dod alfonss, – izjūtu, ka jūs esat mīlestības vērta, ka jūs esat vajadzīga, ka jūs esat labākā sieviete, ka jūsu dzīvē notiek kaut kas neparasts un patiess.
Alfonss uzreiz no jums neizspiedīs naudu. Sākumā viņš akurāti paduļķos ūdeni un paskatīsies – vai jūs samaksāsiet, ja viņš būs aizmirsis naudasmaku, vai jūs aizdosiet viņam naudu, ja viņam būs kādas sīkas nepatikšanas (salūzīs telefons, piemēram, bez kura viņš nespēj dzīvot). Jūs tādā brīdī domājat:
«Kāpēc nepalīdzēt, jo es viņam tik ļoti patīku, turklāt viņš naudu noteikti atdos.
Ja es to neizdarīšu, viņš nolems, ka esmu bezjūtīga egoiste, kurai svarīgāka ir vīrieša nauda, nevis viņa raksturs.» Un, protams, jūs instinktīvi jūtat, ja šoreiz nepalīdzēsiet ar naudu, tad pazaudēsiet savu spilgtāko pielūdzēju.
Turklāt pirmo reizi jums nāksies viņu pierunāt paņemt naudu. Rezultātā pirmajās reizēs jūs pat būsiet apmierināta, ka palīdzējāt nabaga puisītim (vai brīnišķīgam vīrietim, kas uz neilgu laiku nonācis grūtā finansiālā situācijā), un viņš jums būs bezgala pateicīgs.
Andrejs: «Neuzskatu, ka tā ir mānīšanās. Es taču dodu viņai dzīves izjūtu, aizpildu viņai pelēko ikdienu, tā kā viņai nauda ir otrajā plānā, lūk, tas ir viss. Bet tas, ka viņa man palīdz, – tas ir normāli. Tu – man, es – tev».
Kā atpazīt alfonsu?
Sākumā alfonss var šķist kā parasts vidusmēra vīrietis un pašā sākumā var ieguldīt kādu nenozīmīgu naudas daļu jūsu attiecībās.
Piemēram, aizvest jūs uz kādu lētu kafejnīcu vai uzdāvināt vienu rozīti.
Lai gan dažreiz, ja viņam šķitīs, ka spēle ir tā vērta, lai iepūstu miglu acīs, uzdāvināt kādu dārgāku rotu.
Pēc tam viņam it kā pēkšņi sāksies naudas grūtības un jūs jau pati pirksiet biļetes uz kino, pēc tam klusi ieliekot tās viņam kabatā, un sarkstot lūgsiet: «Lai tās ir pie tevis, lai cilvēki nedomātu, ka tu ej uz mana rēķina.»
Protams, izskaitļot alfonsu nav grūti. Viss ir acīmredzams,
tikai mēs, sievietes, dažkārt mīlam mānīt sevi un redzam tikai to, ko gribam redzēt.
Tā jūs mānāt sevi, ja:
1. Pamanāt, ka jūsu tikšanās reizēs tērējat ievērojami vairāk nekā viņš;
2. Viņš regulāri aizņemas naudu, bet pēc tam neatdod;
3. Viņa īslaicīgās naudas grūtības kļuvušas hroniskas, un viņš necenšas darīt ko lietas labā;
4. Viņš regulāri baro jūs ar domu «nauda – tas nav galvenais», turklāt nekautrējas ķerties pie jūsu naudas maka;
5. Viņš glaimo, un to pamanāt arī jūs;
6. Jūs saprotat, ka lielākoties par viņu neko konkrēti nezināt: ne uzvārdu, ne vecumu, ne to, kur viņš strādā un kā dzīvoja, pirms satika jūs;
7. Jūsu intuīcija jums saka, ka te kaut kas nav kārtībā.
Beidzot – klasisks paņēmiens, kā pārbaudīt alfonsu: mēģiniet darīt zināmu, ka tuvākajā laikā jūsu ienākumu avots izsīks un viņam vajadzēs jūs kādu laiku finansiāli uzturēt. Ja attiecības mainīsies, varat izdarīt atbilstošus secinājumus.
Atcerieties, ka alfonsi visbiežāk izvēlas par sevi nepārliecinātas sievietes, tāpēc jūsu galvenā aizsardzība – pārliecība par sevi, savu pievilcību un to, ka jūs esat tā vērtas, lai jūs mīlētu tāpat vien.