Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10851344t1hb518.jpg)
Lietuvā sestdien pēc smagas cīņas ar neārstējamu vēža formu 45 gadu vecumā mirusi rakstniece, esejiste, dramaturģe un gleznotāja Jurga Ivanauskaite.
Par lietuviešu Salmanu Rušdiju dēvētā rakstniece starptautiskajā apritē nonāca pēc tam, kad Katoļu baznīca Lietuvā asā un demokrātiskām valstīm nepieņemamā veidā vērsās pret viņas romānu «Ragana un lietus», pēc kura tagad Lietuvā tiek uzņemta mākslas filma. Viņas darbi tulkoti latviešu, angļu, poļu, krievu un vācu valodā, bet īpašu interesi daudzviet pasaulē rosināja Jurgas Ivanauskaites ceļojumi uz Rietumu civilizācijai noslēpumaino un nesaprotamo Tibetu, viņas kontakti ar Tibetas garīgo līderi Dalailamu un politiskās aktivitātes ar mērķi pievērst starptautisku uzmanību Tibetas okupācijas faktam.
Jurga Ivanauskaite tomēr nebija akla tibetiešu mācības sekotāja — gluži otrādi, gan publiski, gan privātās sarunās viņa mēdza jokot par eiropiešu pārāk nekritisko aizraušanos ar Austrumu mācībām, atkārtojot Tibetas garīgā līdera vārdus par to, ka mums savos platuma grādos jāprot pieņemt to mācību, kas piemīt pašu tautai. Šarmanta, gudra un pārliecināta sieviete, kas zina, ko dara, — sava ceļa gājēja — tāda viņa paliks atmiņā daudziem, kas Jurgu Ivanauskaiti pazina Latvijā.
Viņas viesošanās, tikšanās ar lasītājiem Rīgas Latviešu biedrības namā, kas šādās reizēs allaž bija par mazu, intervijas un sarunas nenoliedzami bija notikums Latvijas kultūras dzīvē. Jaunākās Jurgas Ivanauskaites grāmatas «Sapņiem līdzi» izdošana, kas Talrida Ruļļa tulkojumā latviski iznāca salīdzinoši nesen, sakrita ar laiku, kad Lietuvas sabiedrība ar lielu satraukumu vēroja rakstnieces cīņu ar vēzi. Cerīgā ziņa, ka slimība pēc ārstēšanās kursa Lietuvā un Zviedrijā ir apturēta, mijās ar šokējošu ārstu prognozi, ka Jurgai Ivanauskaitei nebūs lemts sagaidīt 2007. gadu. Kā «Neatkarīgajai» teica tulkotājs Talrids Rullis, ar meditāciju un lūgšanu spēku viņa spēja par vairākiem mēnešiem paildzināt savu dzīvi šaisaulē. Pavisam nesen pēc ārstu sprieduma uzklausīšanas, briesmīgās slimības pie gultas piekalta, Jurga Ivanauskaite atzina, ka vēl nekad dzīvē nav jutusies tik mierīga un tādā saskaņā ar sevi pašu un vēl nekad nav uztvērusi dzīvi tik gaiši. «Mana ticība ir stiprāka nekā jebkad agrāk — šā baisā un skaistā gada kritiskākajos brīžos esmu jutusi ne vien Dieva rokas pieskārienu, bet viņa sargājošo spēku.»
Rakstnieci otrdien izvadīs no Viļņas Bernardiešu baznīcas un apglabās Antakalnes kapsētas Rakstnieku kalniņā.