Pretrunīgi viedokļi par Jaunalksnes tiesas spriedumu (61)

Kā norādījis VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, VID vaina žurnālistes I. Jaunalksnes telefona sarunu publiskošanā nav pierādīta. To, ka spriedums noteikti tiks pārsūdzēts, pauda arī FM preses sekretāre Baiba Melnace, sakot, "kamēr nav pierādīta ministrijas vaina sarunu publiskošanā, mums tiesas lēmums nav saprotams".

Proti, Rīgas apgabaltiesas spriedums I. Jaunalksnes civilprasībā pret valsti pasludināts vēl pirms Ģenerālprokuratūra pabeigusi izmeklēt kriminālprocesu pret žurnālistes telefonsarunu, iespējams, nelikumīgajiem, noklausītājiem un izplatītājiem. Tādējādi apgabaltiesa pieņēmusi I. Jaunalksnei labvēlīgu lēmumu vēl pirms kompetentās iestādes konstatējušas, vai pret viņu noticis noziedzīgs nodarījums.

Šī civillieta izskatīta pārsteidzoši ātrā tempā, jo ierosinātā krimināllieta vēl atrodas prokuratūrā un tās preses sekretārs Andrejs Vasks vēsta, ka norit izmeklēšana. Neatkarīgā vērsās pie vairākiem tiesību ekspertiem, vaicājot viņu viedokli, vai šajā gadījumā tomēr nevajadzēja sagaidīt, kamēr tiks izskatīta krimināllieta, un tad ķerties pie civilprasības.

Nevar apgalvot, ka vienmēr jāaptur vienas lietas virzība, lai pagaidītu, kamēr izskata otru, tomēr, ja šai lietai ir nozīme, tad tāda ideja ir apsverama, uzskata advokāte Guna Kaminska. "Acīmredzot puse, kas prāvu uzvarēja, izvirzīja būtiskākus argumentus nekā tie, kas zaudēja. Kopumā man tas nepatīk – viens atskaņo, otrs iesūdz, rezultātā cieš nodokļu maksātāji," saka G. Kaminska. Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras docents Andrejs Judins spriež, ka "no vispārējā skaistuma un teorijas viedokļa" būtu labāk, ja vispirms notiesātu vainīgos, pret kuriem ierosināts kriminālprocess. "Tomēr, ņemot vērā, ka dažas lietas ievelkas pat vairāku gadu garumā, vai tad cilvēkam tikmēr jāsēž un jāgaida? Šis konkrētais tiesas process varētu būt pamudinājums valstij strādāt ātrāk," spriež A. Judins. Advokāts Viktors Tihonovs ir neizpratnē par Rīgas apgabaltiesas spriedumu: "Kāpēc no valsts jāpiedzen nauda, ja tiesai vēl nav nodota neviena persona?"

Žurnālists Lato Lapsa norāda uz, pēc viņa domām, dīvainību, ka Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi I. Jaunalksnei labvēlīgu spriedumu, identificējot viņu kā vienu no šo publiskoto telefonsarunu dalībniecēm. L. Lapsa savulaik Ģenerālprokuratūrā vērsies ar lūgumu izvērtēt noklausīto telefonsarunu saturu, bet saņēmis atbildi, ka to nav iespējams izdarīt, jo nevar identificēt ierakstītās personas. "Acīmredzot tiesa labi spējusi identificēt sarunu dalībniekus," ironiski secina L. Lapsa.

Šis precedents arī licis uzdot jautājumu, vai ar līdzīgām prasībām pret valsti nevarētu vērsties arī citi pēdējā laika telefonsarunu noklausīšanās skandālos ierautie, piemēram, Jūrmalgeitā noklausītie politiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Pēdējais Neatkarīgajai norādīja: "Ja līdzšinējais spriedums paliks spēkā arī nākamajās instancēs, tad varbūt arī varētu padomāt par vēršanos tiesā." Pagaidām viņš iespēju vērsties tiesā neesot apsvēris, jo nav redzējis tiesas lēmumu.

Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs atgādina, ka arī LTV raidījums De facto, kur laikā, kad tika noklausītas viņas telefonsarunas, strādāja I. Jaunalksne, savulaik publiskojis svešu telefonsarunu ierakstus. "De facto paši izmantoja šādus materiālus, tādējādi citām personām, kas aizskartas, tagad parādās subjektīvas tiesības vērsties tiesu instancēs."

Advokāts V. Tihonovs, kura sarunu ar klientu ierakstā vēlāk atskaņoja raidījums De facto, spriež, ka varētu pieprasīt kompensāciju par iejaukšanos viņa privātajā dzīvē no I. Jaunalksnes un LTV. "Es gribētu saprast tiesas apsvērumus, pieņemot šādu lēmumu, – kur ir morālais kaitējums, ja sarunās Ilze Jaunalksne lamājusi amatpersonas un veidojusi tendenciozus sižetus?"