Īpašie janvāri

Bet kā esam mainījušies mēs paši un mūsu valsts šo aizritējušo gadu gaitā? Kāds ir bijis šis īpašais janvāris Latvijā – ekonomikā, politikā un arī tīri sadzīviski?

«Ir pagājis vesels laikmets» – ar šādu atziņu atjaunotajā Latvijas valstī iesākas 1992. gads. Vēsts par Mihaila Gorbačova atkāpšanos, PSRS sabrukumu un jaunas valstu savienības – NVS – izveidi tomēr nespēj izkonkurēt ļaužu ikdienas raizes. Asās izejvielu krīzes dēļ janvārī vairs nestrādā lielie uzņēmumi «Radiotehnika», «RER», «Sarkanā zvaigzne». Rīgas autobusu parkam katastrofāli trūkst degvielas, un rīdzinieki «šturmē» trolejbusus un tramvajus. Vairāk nekā trīs reizes padārdzinās dzelzceļa biļešu cenas, turklāt sarežģījas situācija ar medikamentu iegādi. Minimālā alga ir sasniegusi 460 rubļus, bet reālais iztikas minimums tuvojas tūkstoš rubļiem. Rubļa kā maksāšanas līdzekļa pilnīga sabrukuma gaidās pārsvaru gūst Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes viedoklis, ka Latvijai ir jāaizsargājas, ieviešot pašai savu pagaidu valūtu – Latvijas rubli jeb «balto naudu». Tuvojoties barikāžu pirmajai gadskārtai, valdībai tikai ar grūtībām izdodas panākt, ka atceļ Ziemeļrietumu kara apgabala virspavēlniecības ieplānotās karaspēka mācības, kas paredz armijnieku pārdislocēšanu uz Ādažu poligonu, šķērsojot Rīgu.

1993. gada janvārī valdība apjauš, ka kritiskajai robežai pietuvojies slēptais bezdarbs – pēc aptuvenām aplēsēm tas jau sasniedzis 15 procentus. Pensionāriem uz barikāžu laiku piešķir 1500 rubļu lielas «apkures piemaksas». Tostarp atklātībā nāk ziņa, ka Olaines rūpnīcā «Latvbiofarm» gan padomju laikā, gan vēl nesen ražotas amfetamīnu grupas narkotikas. Toties Linarda Muciņa vadītā izmeklēšanas komisija lemj, kas būtu jādara no Latvijas izvestā «naudas vagona lietā». Izmeklēšana atduras pret nenoliedzamo faktu – LR likumi neierobežo valūtas izvešanu no valsts. Valsts kontrole tomēr apņemas izpētīt Saeimas «komerciālo šķīstību», atklājot, ka vismaz 38 likumdevēji pelna naudu ne tikai parlamentā vien. Deputāts bēdīgi slavenais vēsturnieks Jānis Dzintars par «darba kavējumiem» gan ir spiests šķirties no deputāta mandāta.

1994. gada janvāris atnāk ar priecējošo faktu, ka lata vērtība turpina pieaugt. Jaunums ir tikko ieviestās algas nodokļa grāmatiņas un nodokļa gada kartes. Sākas noguldījumu firmu pazušanas lavīna, kas sevišķi sarūgtina daudzos augsto procentu savaldzinātos. Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Andrejs Ručs ar rokudzelžiem «teic vārdu» Latvijas un Krievijas sarunās, dodot rīkojumu aizturēt un nogādāt līdz robežai trīs krievu ģenerāļus. Kamēr Latvijas varasvīri ilgi atvainojas krievu vēstniekam Aleksandram Raņņiham, Ziemeļrietumu karaspēka virspavēlnieks atļauj konfliktsituācijās armijniekiem lietot ieročus.

1995. gada janvārī sabiedrībā pirmo reizi aktualizējas nelegālās imigrācijas problēma, jo tiek diskutēts – ko darīt ar 30 kurdu bēgļiem. Latvijā aiztur krievu spiegus, kuri nodarbojušies ar nelegāli ieceļojušo personu transportēšanu. Valdība paaugstina pensijas vecumu, toties 83,8 procenti iedzīvotāju jau var priecāties par saņemtajiem privatizācijas sertifikātiem. Autobusu biļetes cena gan turpmāk būs astoņi santīmi līdzšinējo sešu vietā. Toties apmierināti var būt Saeimas deputāti, kuru algas palielina līdz 206 latiem.

1996. gada janvārī premjers Andris Šķēle brīdina, ka situācija ar valsts budžeta parādiem ir katastrofāla, tāpēc nav iespējama nekādu kompensāciju izmaksa apkrāptajiem noguldītājiem. Latvijas prese barikāžu laikā raksta par Indijā apcietinātajiem Latvijas lidotājiem, bet Saeima nolemj sūtīt Latvijas karavīru vienību Dānijas misijas sastāvā uzturēt mieru bijušajā Dienvidslāvijā.

1997. gada janvārī stājas spēkā brīvās tirdzniecības līgums starp trim Baltijas valstīm, raisot latviešu zemniekos bažas, vai viņu ražojumus neizkonkurēs lētākie lietuviešu produkti. Premjers Andris Šķēle 21. janvārī demisionē, jo nevar samierināties ar pārmetumiem par morāles principu pārkāpšanu, kas izskan sakarā ar uzņēmēja Vasilija Meļņika nominēšanu finanšu ministra amatam. Aizkraukles rajona Skrīveru pagasta Vecsilmiču māju saimniecei Astrīdai Bušmeistarei atsavina 29 bada un slimību novājinātus zirgus.

1998. gada barikāžu laikā Valsts prezidents Guntis Ulmanis kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem 12. janvārī dodas uz Vašingtonu, lai tur parakstītu ASV un Baltijas partnerības hartu. Par gandarījumu apkrāptajiem firmas «Auseklītis» noguldītājiem Valdi Krisbergu apcietina Rīgas apgabaltiesas zālē. Janvāra politiskā kulminācija ir vienpadsmit Baltijas jūras valstu valdību vadītāju tikšanās Rīgā, kas tomēr neparalizē galvaspilsētas dzīvi – sastrēgumi ir novērojami galvenokārt viesnīcas «Radisson SAS» apkaimē un uz Akmens tilta.

1999. gada janvārī Latvijas novērotāji Baltijas bataljona sastāvā dodas uz miera misiju Kosovā. Somijas ārlietu ministre Tarju Halonena savā vizītē tieši barikāžu atceres laikā iedrošina Latviju tās ceļā uz ES. Rīdzinieki piketē, protestējot pret uzņēmuma «Lattelekom» cenu politiku, bet apvienība «TB"/LNNK izvirza Valsts prezidenta amatam Latvijas vēstnieku ANO Jāni Priedkalnu.

2000. gada janvāris atnāk ar ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa demisiju, bet sabiedrības elite priecājas jaunatklātajā Melngalvju namā. Sabiedrībā izskan diskusijas par to, kur novietot pieminekli komunistiskā terora upuriem, bet bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs par noziegumiem pret cilvēci saņem reālu cietumsodu.

2001. gada janvārī izskan optimistiskā atziņa, ka Latvija beidzot ir pārvarējusi Krievijas ekonomiskās krīzes sekas un nostājusies uz attīstības ceļa. Zviedrija iesniedz notu bēdīgi slavenā sagrieztā kuģa lietā. Uzzinām, ka latviešu tautasdziesmas paredzēts iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Kā sevišķi «veiksmīgas» uzņēmējdarbības piemērs jāmin viesnīcas «Rīga» privatizācija, kuru pārdod par pusmiljonu latu, turklāt tikai par sertifikātiem, lai gan tās patieso vērtību tobrīd lēš ap 15 miljoniem latu.

2002. gada janvārī izskan diskusijas par tikko restaurēto Pētera I pieminekli, kuru eksperti tomēr neiesaka iekļaut aizsargājamo kultūras objektu skaitā tā neprasmīgās restaurācijas dēļ. Darba likums arī tēviem piešķir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu un atvaļinājumu. Diskusiju par disciplīnu armijā raisa fakts, ka tieši barikāžu atceres dienās ar kaulu lūzumiem un plīsumiem pēc kārtējām «iesvētībām» slimnīcā nokļūst divi sardzes pulka kareivji.

2003. gada janvārī Einara Repšes valdība nolemj sev trīskāršot algas, bet ogrēniete Maija Vilciņa iesūdz tiesā veselības ministru Āri Auderu. Barikāžu atceres laikā Tautas partijas priekšsēdis Andris Šķēle pieņem vēsturisko lēmumu pamest Saeimu, vismaz vārdos sakot ardievas politikai.

2004. gada barikāžu atceres laikā Rīgu piekliedz krievvalodīgo piketi un streiks, vēršoties pret latviešu valodas mācīšanu krievu skolās. Mēneša beigās Rīgu apmeklē ASV valsts sekretāre Madelēna Olbraita, slavējot Latviju par tās izcilajiem sasniegumiem.

2005. gada janvāra sākumā Latviju pāršalc spēcīga vētra, bet 13. janvārī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņo par lēmumu apmeklēt Maskavu 9. maija svinību laikā. Izskan ziņa, ka Latvija ir gatava arī parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.

2006. gada janvārī par ilgi gaidīto algu pielikumu var priecāties ārsti, skolotāji, kultūras darbinieki un it sevišķi tiesneši. «Jaunā laika» deputāte Linda Mūrniece kļūst par Latvijā pirmo sievieti aizsardzības ministri, bet farmācijas firmas veicina ažiotāžu ap «putnu gripas» iespējamo izplatīšanos. Traģiskais ugunsgrēks Mežaparkā, paņemot četru cilvēku dzīvības, rosina diskusiju par ugunsdrošību daudzstāvu namos un arī par glābēju darba efektivitāti.

Klāt 2007. gada janvāris. Kādu to ierakstīsim vēsturē?