Aktrises Zanes Vaļickas dzīvesvieta

Bet tad, kad Gundaram esot beigusies vientuļnieka dzīve un viņa mājās ienākusi Zane ar dēlu, nolēmuši 60 kvadrātmetru lielo telpu pārplānot, to pārdalot guļamistabā un dzīvojamajā istabā, kas atvērtā plānojumā apvienota ar virtuves zonu.

Stils atkāpjas

Telpas nav pieblīvētas ar mēbelēm, ir tikai pats nepieciešamākais. Dzīvojamajā istabā – ar audumu apvilkts dīvāns, par kuru Zane saka: ja ģimenē aug mazi bērni, tāds ir nepraktisks, jo mazajiem gadās gan ar visiem apaviem ierausties dīvānā, gan kaut ko ēdot atstāt, tāpēc daudz piemērotāks šādā situācijā būtu ādas dīvāns. Vēl telpā ir ļoti zems, pie vietējiem galdniekiem pasūtīts žurnālgaldiņš, vairāki plaukti grāmatām, kā arī televizors. «Māju iekārtošana ir dabisks process,» uzskata dzīvokļa saimnieks Gundars Pētersons. «Sākumā, kad telpas ir tukšas, tu nopērc kaut ko stilā, bet turpmāk lietas pašas sāk uzkrāties. Tāpēc vēlāk stilam vairs nav tik lielas nozīmes, visu izšķir reālā tā brīža vajadzība.

Funkcionāli

«Šodien lielā mērā mediji ir tie, kas diktē mājokļu iekārtošanas procesu. Jo ir taču tik daudz pašmāju un citvalstu interjera žurnālu, kur sniedz dažādus padomus. Tomēr, iekārtojot savas mājas, vajadzētu vairāk ieklausīties sevī, jo tev jau vajadzēs dzīvot šajā interjerā,» ir pārliecināts Gundars.

Kompakti

Jaunajā versijā virtuve ir plānota tās vēsturiskajā vietā – to diktēja komunikāciju izvietojums. Gundars uzskata, ka virtuves iekārtai jābūt ļoti kvalitatīvai un profesionāli izkārtotai, jo šīs mēbeles diendienā tiek intensīvi ekspluatētas. Šobrīd, kad dzīvoklī mitinās četri cilvēki un biežāk tiek gatavots ēst, pietrūkstot cepeškrāsns, jo virtuves iekārtā esot iemontēta tikai elektriskā plīts virsma. Zanei arī šķiet, ka daudz praktiskāk par egleskoka grīdas segumu virtuves zonā būtu flīzes, kas ir vieglāk kopjamas.

Vīns, sveces un mūzika

Šie ir neiztrūkstoši elementi gan brīžos, kad gribas pabūt dievvientulībā, gan tad, kad mājas piebirst pilnas ar draugiem.

Lietas apkārt

Gan pie sienām, gan uz grāmatu plauktiem ir daudz fotogrāfiju. «Kāds, iespējams, priecājas par vienu lielu fotogrāfiju pie sienas, bet mēs esam no tiem, kam ir būtiski redzēt apkārt svarīgus savas dzīves fotomirkļus,» stāsta Gundars. Bet Zane piebilst, ka fotogrāfijas no ezotēriskā viedokļa vajadzētu izvietot tā, lai vienviet būtu daudz ģimenes fotogrāfiju: «Runā, ka tas stiprinot ģimeni, saturot to kopā. Esot pat tādas veiksmes kartes – bilžu galerijai pa vidu vajagot ielīmēt savu fotogrāfiju, bet apkārt izvietot attēlus, kuros redzams tas, ko kārojas, lai piepildās. Bet mums fotogrāfijas drīzāk rosina pakavēties tajos mirkļos, kad bijām laimīgi».

Saimes galds pret bāra leti

«Vienam cilvēkam, kurš reti gatavo mājās, šāds virtuves iekārtojums ir ērts,» Gundara sadzīviskos ieradumus pirms abu kopdzīves sākšanas vērtē Zane, «bet ģimenei diemžēl ne. Ļoti pietrūkst saimes galda, jo, kad ieturam maltītes, bērniem ir neērti sēdēt šajos krēslos, bieži vien, kūļājot kājas, viņi apgāž krēslu un nokrīt, savukārt, kad atnāk ciemiņi, bāra lete ir par mazu, lai vairākiem cilvēkiem varētu uz tās novietot uzkodas, nolikt vīna glāzes. Tāpēc jaunajās mājās mums noteikti būs saimes galds ar krēsliem ap to. Un virtuve dzīvespriecīgākos toņos – oranžā vai saulaini dzeltenā. Man zila krāsa, kādā mums tagad ir virtuves iekārta, šķiet pārāk mierīga, pat konservatīva».

Gaismekļi

«Gaisma ir dzīvība, tāpēc dzīvoklī gribēju daudz gaismas,» skaidro Gundars, «tāpēc dzīvojamajā telpā un guļamistabā pa perimetru griestos ir iestiprinātas nelielas lampiņas. Protams, ir arī citi gaismas avoti – apjomīga lampa dzīvojamajā istabā virs žurnālgaldiņa un stāvlampa guļamistabā pie gultas».

Cilvēkam draudzīga

Egleskoka grīda ir padarīta gaišāka, to beicējot un lakojot. Gundars stāsta, ka pēdas saskare ar dabīgā materiāla grīdu esot ļoti patīkama, tāpēc, ja gribas, uz grīdas varot gan sēdēt, gan gulēt. Vienīgi ļoti slīdot, ja kājās esot vilnas zeķes. Lai varētu zem rīģipša plāksnēm paslēpt vadus, kas nav īpaši estētiski, dzīvoklī laikus esot paredzēta vieta gaismekļiem, telefonam, televizoram, datoram un citai sadzīves tehnikai. Arī radiatori ir piesegti ar dekoratīvu paneli.

Peldošie mājdzīvnieki

Akvārijs ar zivtiņām ir darbabiedru dāvana Gundaram. Zane uzskata, ka mājas, kurās aug divi mazi bērni, esot dzīvības pilnas, tāpēc šobrīd īsti neizjūtot vajadzību pēc kaķa vai suņa.

Plauktu sistēma

Šādas mēbeles priekšrocība esot tāda, ka to var likt gan horizontāli, gan vertikāli. Pītajos grozos glabājoties Eduarda rotaļlietas. Gan vide ir sakārtota, gan zēns bez problēmām var piekļūt savām lietām.

Var just, ka šis ir vīrieša dzīvoklis

Tā smejas Zane, sakot, ka vispirms jau uz to norādot vannasistabas iekārtojums – pie spoguļiem gaismekļi esot izkārtoti tā, ka sievietei pēc rīta tualetes grūti uzlikt nevainojamu make up. Savukārt Gundara komentārs šajā sakarā ir:

«Kad tika plānots dzīvokļa un, protams, arī vannasistabas iekārtojums, nebija klāt sievietes, kas dotu norādījumus.» Taču šajā jautājumā nu ir panākts kompromiss – patlaban Piņķos tiek būvēta ģimenes jaunā māja, kur savās vēlmēs un vajadzībās daudz vairāk varēs izpausties arī Zane.

Pēdas

«Ja kāds vai, precīzāk, kāda ar smailu kurpes papēdīti grīdā atstāj nelielu iedobīti vai arī to rada, bērnam spēlējoties no rokām izkritusi rotaļu mašīnīte, tas miteklim tikai piešķir šarmu, jo tā ir liecība, ka mēs šeit dzīvojam, atstājam savas pēdas... Lietas jau noveco līdz ar mums. Tās ir tādas netveramas lietas,» saka Gundars

Āderes jāpārzina

«Es uzaicināju rīkstnieku, lai novērtē āderes,» pret savu dzīves telpu ir bijis uzmanīgs Gundars. «Viņš sazīmēja, kur būtu ieteicams likt gultas un kur ne. Kā nu varējām iegrozīt guļamos, tā iegrozījām. Labāk šādas lietas ir ņemt vērā, jo tu jau nezini, kā tās iedarbojas.

Cik zināms, nav nekā īpaši laba, ja guli uz āderes vai ilgstoši atrodies uz tās. Šeit ūdens āderu nebija, bet elektromagnētiskās gan, tāpēc gultu nolikām starp tām.