Bakijeva dēlu tur aizdomās par 300 miljonu dolāru liela valsts kredīta piesavināšanos (28)

2009.gada 3.februārī Kirgizstānas un Krievijas valdība parakstīja vienošanos par 300 miljonu dolāru liela kredīta piešķiršanu Kirgizstānai uz termiņu 40 gadi ar procentlikmi 0,75% gadā.

M.Bakijevs 2009.gada oktobrī tika iecelts par Kirgizstānas Attīstības, investīciju un inovāciju centrālās aģentūras vadītāju. Šī aģentūra faktiski kontrolē valsts naudas plūsmas.

Viena no šīs aģentūras  struktūrvienībām ir slēgtā akcionāru sabiedrība "Kirgizstānas republikas attīstības fonds", kuras direktoru padomes priekšsēdētājs ir M.Bakijevs.

M.Bakijevs kā "Kirgizstānas republikas attīstības fonda" direktoru padomes priekšsēdētājs no Krievijas piešķirtā kredīta noguldījis depozītos 35 miljonus dolāru virknē komercbanku, tostarp viņa sabiedrotajiem piederošās komercbankās - "Manas Bank", "Asia Universal Bank", "Kirgiz Kredit Bank" "Baikal Bank", "Kirgizskij investicionij kreditnij bank", informēja Kirgizstānas Ģenerālprokuratūra.

Atlikušos 226 miljonus dolāru "Kirgizstānas republikas attīstības fonda" ģenerāldirektors Aleksejs Elisejevs saskaņā ar attiecīgu vienošanos ar M.Bakijevu nodevis skandāliem apvītā investora Jevgeņija Gureviča kompānijai "MGN Group".

Savukārt Gurevičs, nodarbojoties ar investīciju spekulācijām ārvalstu fondu biržās, par iegūtajiem līdzekļiem uzpircis un atkārtoti pārdevis vērtspapīrus, norāda Kirgizstānas ģenerālprokuratūra.

Kirgizstānas ģenerālprokuratūra sākusi kriminālizmeklēšanu arī par akciju sabiedrības "Severelektro" valstij piederošo akciju pārdošanu.

Pēc izmeklētāju novērtējuma Valsts īpašumu ministrijas amatpersonas nelikumīgi pārdevušas kompānijai "Čakan gaz" valstij piederošos 80% akciju uzņēmumā "Severelektro" par trim miljoniem ASV dolāru.

Pēc ekspertu novērtējuma, akciju paketes reālā vērtība ir 123,7 miljoni ASV dolāru, līdz ar to valstij nodarīti zaudējumi 120 miljonu ASV dolāru apmērā.

"Severelektro" pārdošanas darījuma anulēšana bija viena no Kirgizstānas opozīcijas martā izvirzītajām prasībām tagad jau gāztajam prezidentam Kurmanbekam Bakijevam.

Kā ziņots, Belokoņu un M.Bakijevu saista arī līdzīgās daļās abiem piederošā Latvijas kompānija SIA "Maval aktīvi". M.Bakijevs ir Belokoņa kontrolētās AS "Kimmels Rīga" padomes priekšsēdētāja vietnieks.

M.Bakijevs šonedēļ ieradās Latvijā, bet šorīt no lidostas "Rīga" aizlidojis Austrumu virzienā, visticamāk, uz Kazahstānu, kur patlaban uzturas arī viņa tēvs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Jāatzīmē, ka no rīta no lidostas "Rīga" Krievijas un Baltkrievijas virzienā bija ļauts izlidot.

Kā ziņots, Belokoņam piederošā "Manas bank" ir viena no Kirgizstānas bankām, pār kuru kontroli pārņēmusi pagaidu valdība. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pagaidu valdība tā rīkojās, jo no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam pietuvinātu personu finanšu līdzekļi.

Savukārt AS "Belokon Holdings" kontrolētā firma "Baltic Gold" līdzdarbojas zelta raktuvju izpētē un apguvē Kirgīzijā.

Jau ziņots, ka Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Kirgizstānai, atgādinot nemieru pārņemtajai valstij par saistību ievērošanu ar Latviju attiecībā uz investīciju aizsardzību. Notā norādīts, ka Kirgizstānā darbojas vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri nemieros cietuši materiālus zaudējumus. Latvija lūdz Kirgizstānu nodrošināt uzņēmēju investīciju aizsardzību, kā to paredz starpvalstu līgums. Tāpat tiek lūgts garantēt pilnīgu drošību Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atrodas Kirgizstānā.