Kriminālprocess saistībā ar Latvijas Radio (LR) vadības rīcību, piešķirot sev prēmijas un piemaksas, sākts pret 13 esošajām un bijušajām LR un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) amatpersonām, raksta laikraksts "Diena".
Sāk kriminālprocesu par Latvijas radio vadības prēmijām (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī lieta ceļu tiesībsargājošajās iestādēs sāka 2006.gadā, kad Valsts kontrole, konstatējot būtiskus pārkāpumus LR un Latvijas Televīzijā, vērsās Ģenerālprokuratūrā, kas neilgi pēc tam to pārsūtīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tikai pēc trim gadiem KNAB pieņemts lēmums atteikt kriminālprocesu, kas prokuroriem nešķitis pamatots, tāpēc KNAB lēmums atcelts, ierosināts kriminālprocess un lieta nosūtīta KNAB pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai. KNAB procesu pašlaik nekomentē.
Prokuroru Jura Jurisa un Jāņa Ilstera Dienai stāstītais liecina par vairākām epizodēm, kurās, viņuprāt, ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, proti, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana.
Šīs epizodes var sadalīt divās grupās, no kurām pirmajā ir tās, kuru dēļ kriminālprocess uzsākts pret astoņām esošajām un bijušajām LR amatpersonām - pret toreizējo un pašreizējo LR ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, kurš arī ir galvenais personāžs šajā procesā, bijušo ģenerāldirektoru Aigaru Semēvicu, kā arī LR valdes locekļiem Ilonu Madesovu, Mudīti Grimu, Guntaru Plūci, Jāni Rozenbergu, Dāriju Juškeviču un Gundu Vaivodi.
Pirmkārt, amatpersonas piemaksas piešķīrušas pašas sev, otrkārt, lēmumi bijuši pretrunā ar normatīviem, jo LR vadība drīkstēja saņemt prēmiju tikai reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, turklāt prēmijas apjoms nedrīkstēja pārsniegt triju mēnešalgu apmēru. Nav arī neviena dokumenta, kurā būtu pamatots LR prēmiju apmērs, stāstījis Juriss. Prokuroriem arī neesot pārliecības, ka kāds no pienākumiem, par kuriem LR darbinieki varēja saņemt "materiālos stimulus", vispār būtu ārpus viņu tiešajiem pienākumiem. Tāpat KNAB izmeklēšanai esot atstāts jautājums, vai LR saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi novirzāmi darbinieku materiālajai stimulēšanai, kā tas notika LR gadījumā, vai tomēr ieguldāmi uzņēmumā.
Prēmiju summas - iespaidīgas
No KNAB pārbaudes prokurori secinājuši, ka summa, ko piecos gados no LR finanšu līdzekļiem prettiesiski saņēmis Kolāts, sasniedz vismaz 49 000 latu. Savukārt pārējo toreizējo LR valdes locekļu piecos gados saņemto piemaksu apmērs svārstījās no 3000 līdz 17 000 latu. Kolāts nesniedz komentārus par kriminālprocesa detaļām, jo to nevarot darīt bez procesa virzītāja atļaujas. Tomēr viņš uzskatot, ka visas LR valdes darbības atbilda tā laika normatīviem. Viņš neslēpj, ka NRTP vadību informējis par iespēju nepieciešamības gadījumā pamest amatu, taču tā neesot uzskatījusi šādu soli par nepieciešamu.
Kolātam jāpaliek amatā, jo "šajos ārkārtīgi grūtajos un saspringtajos laikos atstāt LR bez vadības būtu bezatbildīgi", norāda NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece, atgādinot par nevainības prezumpciju. Šajā gadījumā gan būtiski ir tas, ka Kolāts neieņem kuru katru amatu, bet tieši to, ar kuru saistīts arī kriminālprocess, taču procesa virzītāju ziņā būs noteikt, cik ilgi viņš to varēs ieņemt.
Atmiņa īsa
Savukārt pret esošajiem un bijušajiem NRTP locekļiem Aivaru Berķi, Andri Mellakaulu, Imantu Skrastiņu, Ingrīdu Brigitu Strodu un Dzintru Geku kriminālprocess uzsākts, jo pēc pozitīviem NRTP balsojumiem 2005. un 2006.gadā pie pabalsta piecu mēnešalgu apmērā, atstājot amatu, tika Kolāts, kā arī pie 13 000 latu prēmijas - Semēvics. Abi lēmumi prokuroru ieskatā ir prettiesiski, jo ir pretrunā ar valdības noteikumiem. Toreizējais NRTP priekšsēdis Berķis atzinis, ka viņam esot "pirmā dzirdēšana" par kriminālprocesu un no atmiņas esot pagaisuši arī tā laika notikumi. Viņš neatceroties, ka NRTP būtu bijuši lieli strīdi kādā no abiem strīdīgajiem balsojumiem. Lēmums par Semēvica prēmiju bijis vienbalsīgs, bet pret Kolāta pabalstu balsojuši divi no septiņiem NRTP locekļiem. Geka norāda, ka viņa nobalsojusi pret Kolāta pabalstu, taču NRTP sēdes protokolā nav atšifrēts, kā kurš balsoja, kas NRTP sēdēs esot ierasta prakse. Prokurori nenoliedz, ka no NRTP protokoliem nevar atšifrēt, kurš balsojis pret, kas šķietot neloģiski, tomēr izmeklēšanas uzdevums būs noskaidrot visas nianses.
Savukārt portāls "citadiena.lv" rakstīja, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess saistībā ar LR un NRTP amatpersonām, tomēr plašākus komentārus birojs nesniedza. Aizdomās turamā statuss nevienai no amatpersonām nav uzrādīts.
Kolāts par kriminālprocesa sākšanu piektdien sapulcē informējis arī LR darbiniekus.