Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) šodien kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu, kas tika sākts saistībā ar 2008.gada aprīlī atklāto, tolaik par vissarežģītāko nosaukto noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas jeb naudas "atmazgāšanas" shēmu, kurā legalizēti vairāki miljoni latu noziedzīgi iegūtu līdzekļu.
Lietā figurējot pazīstamas firmas
FPP izmeklēšanas daļas vadītāja Ļubova Švecova žurnālistus informēja, ka izmeklēšanas gaitā policijai izdevies konstatēt, ka grupējuma shēmā apgrozīto noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms ir 22,36 miljoni latu, nevis 13,6 miljoni, kā tika lēsts iepriekš.
Kriminālvajāšanu tiek lūgts sākt pret 32 personām, no kurām deviņas personas ir uzskatāmas par shēmas organizētājiem bet 23 - reāli strādājošu uzņēmumu amatpersonas, kas pēc Švecovas teiktā meklējušas kontaktus ar shēmas organizētājiem. Viņa neatklāja konkrētus uzvārdus.
Kā informēja Švecova informēja, izdevies pierādīt, ka organizētāju pakalpojumus izmantojuši, tādi uzņēmumi kā AS "Rīgas Kuģu būvētava", AS Tosmares kuģu būvētava", SIA "Eiropas apavi", SIA "Pucmeistars", kas saistīts arī ar citām FPP izmeklētajām shēmā, SIA "Ventceltnieks VK", SIA "IDD Lat", SIA "Ventizol", SIA "Ostcelt", SIA Venta 1" u.c.
Minētajiem uzņēmumiem aprēķināti nodokļu parādi un 45% no 23 uzņēmumiem jau pauduši gatavību parādu budžetam samaksāt. Pēc Švecovas teiktā atsevišķi uzņēmumi bijuši saistīti ar Dienvidu tilta būvniecību. Viņa ne apstiprināja, ne noliedza AS "Latvijas Tilti" saistību ar minēto shēmu.
Valsts budžetam nodarītā kaitējuma apmērs tiek lēsts 3,84 miljonu latu apmērā.
Kā ziņots, naudas plūsma caur "buferuzņēmumiem" pārskaitīta reāli strādājošām kompānijām Taizemē, Honkongā un Ķīnā, kas savukārt norēķinus veikušas ar Polijas uzņēmumiem, no kurām naudu saņēmuši organizētāji Latvijā.
VID atmazgātāju shēmu sauc par sarežģītu
VID iepriekš apgalvoja, ka šo shēmu organizējuši izglītoti cilvēki un tā uzskatāma par ļoti sarežģītu. Personas, kas tajā iesaistītas, ir izvairījušās publiski atklāt savu personību, tāpēc nav uzskatāmas par ļoti labi pazīstamām. Grupējums par naudas "atmazgāšanu" ieturējis 9% no summas.
Par iespējamo saistību ar šo noziegumu VID tolaik plānoja pārbaudīt arī Polijas uzņēmumus.
VID norādīja, ka izdevies apturēt ne tikai to uzņēmumu darbību, kas jau ir iesaistīti naudas atmazgāšanas shēmā, bet arī izsekot līdzi turpat desmit jaunu "bufera" uzņēmumu reģistrācijai, tādējādi novēršot turpmāku ievērojamu zaudējumu rašanos.
Jaunie uzņēmumi parasti piereģistrēti uz tādu personu vārdiem, kuri nerada aizdomas par saistību ar fiktīvu uzņēmējdarbību. Tālāk šīs personas reģistrējas ar PVN apliekamo personu reģistrā, valsts un pašvaldību iestādēs izņem nepieciešamās atļaujas un izziņas, tad uzņēmumu pārreģistrē uz personas bez noteiktas dzīvesvietas vārda.
Konkrētajā gadījumā uzņēmumi pārreģistrēti uz maznodrošinātu Lietuvas pilsoņu vārdiem, lai tādējādi apgrūtinātu iespējamo izmeklēšanu.
Shēma veidota tā, ka vispirms reāli darbojošies uzņēmumi noslēguši fiktīvus darījumus ar noziedzīgā grupējuma tiešā kontrolē esošiem "bufera" uzņēmumiem.
Tālāk par šiem fiktīvajiem darījumiem samaksātajiem naudas līdzekļiem tiek vairākkārt mainīta piederība, līdz tie nonāk fiktīvo uzņēmumu kontos ārvalstīs, pamatā Lietuvas kredītiestādēs.
"Atmazgātā" nauda izmantota "aplokšņu algām"
Tad, kā liecināja sākotnējās analīzes rezultāti, tiek noslēgti vairākpusēji līgumi ar Polijas, Ķīnas, Honkongas, Taizemes un citu valstu uzņēmumiem, kas arī ir pēdējais posms naudas atmazgāšanas ķēdē, un pārskaitītie līdzekļi skaidrā naudā atgriežas Latvijā un tiek atdoti to uzņēmumu pārstāvjiem, kas ir izmantojuši attiecīgos pakalpojumus.
Šādi "atmazgātie" līdzekļi tiek izmantoti "aplokšņu algu" izmaksām un citu nelegālu izmaksu segšanai.
Grupējums Latvijā darbojies jau iepriekš. Process uzsākts par minētā grupējuma darbību no 2006.gada ieskaitot, jo tieši 2006.gadā uzņēmums sācis darboties tik augstā līmenī. VID bija paredzējis pētīt tā darbību, jo grupējums bieži mainījis "buferuzņēmumus". VID pieļāva iespēju, ka reāli varētu būt legalizētas lielākas summas.
