Kamēr Veselības ministrija plāta rokas un saka, ka nav bijis likumīga pamata firmu "Pamats" izslēgt no konkursa, KNAB pārstāvis "Nekā personīga" norāda, ka ir amorāli firmai turpmāk uzticēt valsts naudu.
Tiesiskais nihilisms Bērnu slimnīcā (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zigmārs Legzdiņš, BKUS Iepirkumu komisijas vadītājs: "Manuprāt, visas prasības ir izpildītas un es neesmu atradis kādas specifiskas prasības nolikumā, kas būtu rakstītas vienam pretendentam."
Rīgas firma „ Pamats” atkal uzvaru guvusi savas zemās cenas dēļ. Starpība ar nākamo, līdz konkursa finālam nokļuvušo pretendentu bija 51 tūkstotis latu. Cena ir ļoti zema, saka kāds no sazvanītajiem būvniekiem, kurš, līdzīgi citiem konkursa pretendentiem, kameras priekšā nebija gatavs stāties.
Pēc divu mēnešu klusēšanas toties paziņojumu medijiem piekrita sniegt firmas "Pamats" pārstāvis. Jaunāko piedāvājumu slimnīcai firmas vārdā iesniedza Mihails Kreicers, apcietinātā Aleksandra Kreicera brālis. Pēc atklātībā nākušā skandāla aizdomās turamais Aleksandrs Kreicers savas daļas uzņēmumā ir pārdevis, tomēr joprojām ir firmas vienīgais valdes loceklis.
Mihails Kreicers, SIA Rīgas firmas „Pamats” prokūrists: „Kārtējā uzvara bērnu slimnīcas konkursā dod pamatu apšaubīt aizdomas, kuras izteiktas pret Aleksandru Kreiceru sāktajā izmeklēšanā. Šī uzvara liecina par to, ka „ Pamats” kārtējo reizi bijis labākais un konkursa komisijai nebija nekāda likumīga pamatu firmu no konkursa izslēgt.”
Citādās domās ir kustības "Lielie bērnu slimnīcai" pārstāvji
Viņi turpināja vākt ziedojumus arī pēc atklātībā nākušajiem faktiem par valsts naudas zādzībām bērnu slimnīcā, kas bija ievērojami iedragājis uzticību naudas kontrolētājiem bērnu slimnīcā.
Kaspars Līcītis, kustības „Lielie bērnu slimnīcai” pārstāvis: „Uz šo laiku, es domāju, slimnīcas vadībai būtu veselīgi atkāpties, lai vismaz novērstu tālākās aizdomas, kas traucētu un grautu slimnīcas reputāciju, jo šādā veidā no malas rodas iespaids, ka nevis vadība vada slimnīcu, bet gan SIA „Pamats”.”
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis, kurš uz laiku bija atkāpies, bet tagad atgriezies slimnīcā, firmas "Pamats" uzvarai šķēršļus nesaskatīja: "Lai VSIA „ Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” varētu konkrētajam pretendentam piemērot kādu no Publisko iepirkumu likumā minētām normām un izslēgt to no dalības iepirkumu procedūrā, ir nepieciešams tiesas spriedums vai citas institūcijas lēmums par pretendentu, bet tāda slimnīcas rīcībā nav."
KNAB ir neizpratnē par tiesisko nihilismu
Ilze Jurča, KNAB Amatpersonu kontroles nodaļas vadītāja: "Šoks un zināma neizpratne par tiesisko nihilismu, kas valda šajā iestādē, jo bez konkrētām tiesību normām pastāv arī zināmi tiesību principi un arī zināmas ētikas normas. Acīmredzot šādu konkursu organizējot bija jāparedz un jāizslēdz neētiskas un pat amorālas situācijas rašanās."
KNAB atsaucas uz citiem pantiem Publisko iepirkumu likumā un atzīst: ja slimnīcas amatpersonas būtu gribējušas, tās varēja paprasīt atsauksmes par šīs firmas iepriekš veikto darbu kvalitāti valsts pasūtījumos. Vismaz vienā, Infektoloģijas centra gadījumā, tās vadītāja, tagad veselības ministre Baiba Rozentāle, neizteicās komplementāri.
Gaismas pils celtniecībā ar valdības akceptu tika lemts par īpašu normu piemērošanu. Lai arī būvnieka „Merks” piedāvājums bija vairākus miljonus lētāks par uzvarētāju, uzņēmums tika izslēgts no konkursa, jo "Merka" mātesfirma Igaunijā bija iesaistīta korupcijas skandālā. Līdzīgi kā bērnu slimnīcā, arī tur izmeklēšana bija tās sākuma stadijā, bet "Merka" reputācija toreiz šeit vairs netika uztverta kā nevainojama un piedalīšanās Gaismas pils konkursā tika liegta.