Zuarguss caur medijiem, sabiedriskajām kampaņām, politikas iedīgļiem un garīgajām praksēm nonācis pie darbošanās izglītības jomā, konsultējot skolotājus, uzņēmumus un ierēdniecību, kā sistēmā ieviest emocionālo inteliģenci. Saruna ar viņu par atbalsta trūkumu skolotāja profesijai, izjūtu, kas notiek, kad centies veidot politisku spēku, un kas Zuargusa skatījumā šobrīd ir traģisks mediju vidē.
Zuarguss: Triks ar medijiem - tas ir smagi (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijas pirmajā rakstveida daļā - par jautājumiem, kas palika sarunā ārpus kadra, - Zuargusa pieredzi politikā un rekomendācijām jaunajiem politiskajiem spēkiem. Par izglītības tematiem – ko Zuarguss māca un kur izglītojies pats; par mūžīgo jautājumu – vārda maiņas un “sektas” elementiem, kā arī šo priekšvēlēsanu laiku – video intervijā.
Kā angļi saka, happy to have you here!
Nice for having me… happy for having me!
Prasmes jau nevar izravēt no savas būtības, un tu esi mediju cilvēks - kāpēc tik salīdzinoši ilgi esi bijis tik salīdzinoši kluss?
Man šķiet, ka cilvēkiem ir mulsums, kad viņi nesaprot, ar ko viņiem ir darīšana. Tātad nebija skaidrs - es vienu brīdi biju komiķis daudziem cilvēkiem, kādiem es biju uzņēmējs, kādiem es biju pasākumu vadītājs, un tad vienā brīdī ir kaut kādas jogas. Nu, ok… joga un uzņēmējdarbība vēl tā kā iet kopā… bet tad kaut kādas garīgās lietas. Tad es mainu vārdu. Tad es kaut kādas lietas ar politiku pakustināju, tad ar garīgām lietām vēl gāju dziļāk. Un tagad es esmu astoņus gadus izglītībā - kas viņš tāds ir, ja tā padomā?
Tā mainība turpinās, vai tagad esi atradis savu tēmu un tajā esi iecementēts?
Ir laikam divas lietas. Pirmā ir izglītība - es ar uzņēmumiem strādāju kā treneris, ar skolotājiem kā treneris, ar jauniešiem… tā ir komunikācija, dažādas dzīves prasmes.
Un otrs: tā daudzpusība kaut kur paliek. Viņa ir gēnu kodā iekšā.
Par politiku - platforma, ko savulaik uzbūvējāt, bija diezgan spēcīga un jaudīga. Kā tas beidzās?
Man šķiet, ka tā lielā lieta ir… man vienmēr viens no lielajiem uzstādījumiem bija darīt kaut ko tādu, kam es ļoti ticu, pat ja es spinnim mozgom čuju [ar muguras smadzenēm jūtu - red.], ka tur ir risks, jo sabiedrība nesaprastu. Bet man vienmēr ir bijusi sajūta - nu, bet kā? Ir taču kaut kas jādara. Bija oligarhu kapusvētki. Bet es negribēju ļaunprātīgi izmantot kaut kādu platformu un uz tās ļaunprātīgi šļūkt iekšā politikā, jo man likās, ka tas nebūtu korekti. Vēlme būt godīgam savā izpratnē un varēšanā ir svarīga vērtība. Un pēc oligarhu kapusvētkiem man zvana kaut kāds cilvēks no rīta un prasa: - Nu, tu iesi pēc tam uzreiz politikā, loģiski? Es tevi atbalstīšu. Es teicu, ka nē, es negribu darīt to pašu, ko lietussargu revolūcijā. Tas man nešķita pareizs gājiens.
Respektīvi, tu iztaisi kaut kādu vienu lietu. Tā ir grūti saprotama. Vēl jo vairāk, partijas īsti nezināja, ko ar to visu iesākt… Laikam arī mediji nezināja, kā to īsti uztvert. Jo mums nebija doma, ka esam naidīgi pret oligarhiem, jo oligarhi visās pasaules valstīs ir, bet gribējām dot signālu, ka demokrātijai varbūt ir jābūt caur sabiedrību. Daudz tādas lietas, kas bijušas īpatnējās. Ar to visu vārdu, Zuarguss, kas ir tāds tipisks latvisks vārds, vai ne?
Nu, tā kā Jānis…
Es tev teiktu, tā kā Viesturs. Respektīvi, daudz īpatnības bijušas. Jo pēc tēla loģikas - ir skaidrs, ka tev jābūt skaidram, saprotamam, un tev jābūt savējam.
Vai ieguldītais laiks politikā - izdevās iesēt kaut kādu sēklu vai tikai saduļķot dīķa virsmu, un "visu labu, ejam tālāk"?
Zini, kā man šķiet, jebkas, ko tu dari, sakustina kaut ko. Jebkas, ko tu dari. Tu vari vienkārši uz ielas kādam labu izdarīt vai sliktu izdarīt, tas sakustina kaut ko. Skaidrs, ka tas kaut kādu iespēju atstāja. Triks ir tajā, ka katrs to paņem tādā līmenī, kā viņš to grib paņemt. Piemēram, man viena no lielākajām lietām bija stāsts par pateicību oligarhu kapusvētkos. Ka mums ir jāpasaka paldies cilvēkiem, ko viņi ir darījuši, un jāiet tālāk. Ar pateicību. Daži cilvēki to tā uztvēra, daži to uztvēra citādi.
Skaidrs, ka tur bija ļoti daudz kļūdas no manas puses. Esmu ilgu laiku pavadījis analizējot, ko vajadzēja darīt labāk vai savādāk. Noteikti, ka kaut kas tika sakustināts...
Triks ar politiku ir tāds, ka, lietojot šo ēterisko vārdu "karma", tas ir ļoti karmiski smags process tādā ziņā, ka tas ietekmē ārkārtīgi daudz cilvēkus. Es nezinu, vai es atbildēju uz tavu jautājumu?
/nginx/o/2018/08/01/11147757t1h8d01.jpg)
Tā pēcgarša - vai ieguldītais laiks bija tā vērts?
Ja es uztveru par savas dzīves vērtību attīstību, savu garīgo attīstību, tad noteikti, jo es ieraudzīju visādus trūkumus, baltos ielāpus, kas ir manā personībā, kas es tāds esmu. Jo, lai arī ap 2000.gadiem es biju populārs, man bija intuitīva vēlme patikt cilvēkiem. "Human pleaser" - nu, tāds, kas ir foršs, kas ir jautrs. Bet, kad tu nonāc situācijā, kad tu kļūsti par balto zvirbuli vienreiz, otrreiz, trešo reizi. Tas baltais zvirbulis - tas nav vienkārši. Mums pašiem, kad mēs redzam savādākus cilvēkus, ir mazliet jāpārslēdz kaut kas sevī. Un būt par balto zvirbuli, tas nav vienkārši. Es ieraudzīju sevī bailes, kaunu, nedrošību, zemu pašpārliecību, kas tiek kompensēta ar augstprātību. Tas ir milzīgs komplekts ar lietām, ar kurām tev jāsāk strādāt. Un es ar tām esmu sācis strādāt. Tādā ziņā tas ir bijis svētīgi, tā tīri egoistiski skatoties.
Auksta ūdens šalts sajūta, kad bijusi politikā, kas varbūt atstājusi rūgtumu.
Ja godīgi, tas aiziet atkal atpakaļ uz sevi. Man tādas tiešas lietas, ka es cilvēkiem sliktumu būtu izdarījis, laikam īsti nav. Bija referendums par valodu. Tā mūsu vērtība bija, ka ir jāmāk saimniekiem dzīvot savās mājās un izturēties gudri pret citiem savās mājās, ja mēs latviešus uztveram par saimniekiem, un tā tālāk. Tad mēs toreiz balsojām ar balto lapu, kurā mēs teicām: - Mīļie latvieši, esiet gudri, esiet stipri! respektīvi, neļaujieties provokācijām. Jo reliģija un nacionālisms ir divas lietas, ar kurām var sašķelt sabiedrību. Tā ir vienkārši sabiedrības šķelšana, un mēs tajā ejam iekšā… Pieņemsim… un tajā brīdī bija kaut kādi nāves draudi!
Tad tu vienkārši saproti, kā tavs organisms reaģē uz to visu. Tas ir tādā ziņā ļoti, ļoti interesanti. Un, kad tev šķiet, tādā jaunības bravūrā, ka tev ne no kā nav bail un tu esi pašpietiekams, un es tak tur zinu sevi, un tur esmu jogā bijis, un budismā, un viskaut kur tamlīdzīgi, un ūūū… - tur ir tik daudz ko rakt, tie nieciņi, tās bailes - tās ir tās lietas, ko ieraugi sevī.
Tava pieredze jauniem cilvēkiem, kas iet politikā.
Man šķiet, ka te ir tā dilemma, kas parādās, kad strādā arī ar uzņēmumiem - jums ir jāizvēlas starp rezultātu un procesu. Vai jūs varat viņus sabalansēt? Politikā savā ziņā tas rezultāts, ka tevi ievēl Saeimā vai pašvaldībā. Tad tu vari sākt savu plānu, ko tu gribi palīdzēt, tu vari realizēt. Triks ir tāds, ka, lai nonāktu līdz tam rezultātam, tev jāsaprot, kas ir finansiālā konjuktūra šobrīd. Cik lielā mērā tev jādabū finansējums no kaut kā, un tad ir jautājums, vai tu muhļīsies vai nemuhļisies ar visām tām lietām. Un tad jautājums par medijiem, cik mediji ir gudri, vai viņi saprot, kāds ir piedāvājums. Vai viņi ņems tikai esošās partijas, lai pašiem būtu augstāks reitings, vai mediji skatīsies arī uz citiem piedāvājumiem.
/nginx/o/2018/08/01/11147765t1h0cf5.jpg)
Respektīvi, tas ir stāsts par to rezultātu. Un tas rezultātu sasniegšanas režīms man šobrīd diemžēl mazliet atgādina Ameriku. Mēs neesam, par laimi, tādā ziņā kā Krievija, bet mēs esam diemžēl arī kā Amerika, kur brāļi Kohi var pateikt - miljards dolāru tam republikānim, un viņam ir vienkārši iespējas nokļūt ēterā. Tā ir nevis sabiedrības interešu aizstāvēšana, bet tā ir finanšu savākšana, lai tu tiktu tur, kur tu esi. Tas ir rezultāts tām partijām, un tas ir process - ka tu procesā vari saglabāt vērtības.
Par Zuargusa mediju traģēdijas redzējumu, kā arī - kādas tad konsultācijas viņš sniedz izglītības nozares pārstāvjiem? Un redzējumu par atbalsta trūkumu skolotājiem un praktiskiem padomiem TVNET lasītājiem - nākamajā rakstveida intervijas daļā.