Šādas darbības katoļu baznīcu parāda ļoti labvēlīgā gaismā un sniedz tai cilvēku simpātijas gan Baltijā, gan daudzviet pasaulē.
Par šo pāvesta aprēķinu liek arī domāt vizītes programma un paredzēto nacionālo simbolu – Latvijas Brīvības pieminekļa, Lietuvas okupācijas muzeja un Igaunijas Brīvības laukuma apmeklējumi.
Otrkārt, pāvests Francisks ir uzskatāms par progresīvo pāvestu, tāpēc viens no viņa vizītes mērķiem varētu būt aicinājums vietējai katoļu garīdzniecībai būt atvērtākai kristietībai jūtīgos jautājumos.
Tas ir vajadzīgs, jo katoļu mācītāji jau izsenis ir saskārušies ar kritiku saistībā ar konservatīvo attieksmi pret viendzimuma laulībām.
Tāpat sabiedrībai nav paslīdējuši garām arī skandāli par garīdznieku uzmākšanos nepilngadīgām personām. Nododot šo vēstījumu, pāvests varētu pildīt ne tikai baznīcas reputācijas cēlēja, bet arī tās atjaunotāja lomu Baltijā. Vienlaikus pāvests var izmantot vizīti, lai garīdzniekiem palīdzētu no sabiedrības puses. Pāvests varētu izteikt aicinājumu relatīvi konservatīvajiem Latvijas un Lietuvas cilvēkiem būt liberālākiem un iecietīgākiem.
Gluži vienkārši – lai idejas sabiedrībā iesakņotos, ir nepieciešami indivīdi ar vēlmi tās pieņemt.
Treškārt, pāvests ir izvēlējies noturēt ekumeniskos dievkalpojumus Latvijā un Igaunijā, taču ne Lietuvā. Kāpēc? Iemesls ir saistīts ar šo valstu ģeopolitisko novietojumu. Gan Latvijā, gan Igaunijā dzīvo ievērojams daudzums krievvalodīgo, kuri pieder pareizticībai. Tāpat šajās valstīs ir arī milzīga luterānisma ietekme.
Principā Latviju un Igauniju var uzskatīt par trīs lielāko kristietības konfesiju - katolicisma, luterānisma un pareizticības sadursmes punktu.
Ņemot vērā, ka krievvalodīgo minoritātes jautājums ir karsts kartupelis Latvijas un Igaunijas iekšpolitikā, Francisks varētu kalpot arī kā NATO un ES ziņnesis. Nodotā ziņa būtu saistīta ar nepieciešamību veicināt dialogu gan ar ticības brāļiem no citām konfesijām, gan arī ar krievvalodīgo grupu kā tādu. Rietumi pamatoti uzskata, ka šāda dialoga pastāvēšana ir labākais instruments, kā novērst Krievijas iespējamo kārdinājumu izmantot sabiedrības sašķeltību un apdraudēt alianses drošību.
Savukārt baznīca par šā vēstījuma nodošanu saņemtu labvēlīgu attieksmi no Rietumiem.
Pēdējais pāvesta vizītes politiskais aspekts ir savā ziņā saistīts ar jau iepriekš minētajiem mēģinājumiem spodrināt katoļu baznīcas tēlu.
Neapšaubāmi, ka Vatikāns ir ieinteresēts ne tikai aizsargāt savu ietekmi Baltijā, bet arī to palielināt.
Jau minētās luterāņu (Latvijā) un pareizticīgo (Igaunijā) baznīcas turpina būt noteicošie spēlētāji uz abu valstu reliģiskās skatuves, taču ar pozitīva tēla veidošanu vizīte paver iespēju to pozīcijas izaicināt un piesaistīt jaunus ticības brāļus.
Pāvesta vēstījums šajā sfērā varētu būt saistīts ar sava veida reklāmas mudinājumu izvēlēties konfesiju, kura vislabāk atbilst cilvēku iekšējai pasaulei.
Tas varētu būt īpaši aktuāli Igaunijā, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir ateisti un pagaidām nav pieslējušies nevienai no kristīgajām konfesijām (no tiem varētu tikt izveidots jaunu sekotāju loks). Par pāvesta interesi veicināt tieši katoļu baznīcas ietekmi Baltijā liecina arī vizītes programma. Francisks ir izvēlējies apmeklēt daudzas vietas, kuras simbolizē viņa pārstāvētās konfesijas klātbūtni, - Aušras vārtus, Viļņas katedrāli, Aglonas baziliku, Jēkaba katedrāli, Kauņas katedrāli, Brigitas māsu klosteri Piritā, kā arī Sv. Pāvila un Pētera katedrāles Tallinā.