Eksperts: Lietuvas ārpolitiskā pieeja Krievijai vēsturiski bijusi daudz asāka par Latvijas pieeju

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Lietuvas ārpolitiskā pieeja Krievijas virzienā vēsturiski bijusi daudz asāka un lokālāka par Latvijas pieeju, norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Viņš skaidroja, ka Latvijas gadījumā ārpolitiskā pieeja Krievijas virzienā bijusi diplomātiskāka, proti, Latvija pauž savu nostāju, taču ne tik asā un tiešā valodā, kā to nereti dara Lietuva. "Mēs liekam manīt, ka neesam apmierināti, bet retorika ir pietuvināta diplomātiskai kultūrai. Daļēji tas varbūt ir saistīts ar personālijām," pieļāva pētnieks.

Cepurītis vērsa uzmanību, ka, piemēram, Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites retorika ir skaidra un dažreiz arī asāka, proti, ja Lietuvu kaut kas neapmierina, tas tiek pateikts, un arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs ir pietiekami spējīgs un strādā, lai viņa izteikumi tiktu tālāk pārpublicēti, tādējādi arī tie ir labāk pamanāmi.

Savukārt Lietuvas īstenotie Krievijas televīzijas kanālu retranslācijas aizliegumi varētu būt skaidrojami ar to, ka lietuvieši ātrāk gatavi uzņemties iniciatīvu un ne vienmēr tik ļoti rēķinās ar starptautiskajām sekām, proti, kāda reakcija uz viņu darbībām sekotu no Eiropas Savienības (ES) un citu valstu puses.

"Tikmēr mēs pirms soļu speršanas cenšamies noskaidrot un ņemt vērā plašāku kontekstu, proti, kā partneri mūsu soli uztvers - labi vai kritiski," skaidroja eksperts.

Taujāts, pie kādiem apstākļiem Latvijas nostāja dažādos jautājumos saistībā ar Krieviju varētu kļūt noteiktāka un asāka, Cepurītis vērsa uzmanību uz personāliju maiņu, runājot tieši par valsts augstākajām amatpersonām. Nostājas paušana un retorikas asums arī atkarīgs no tā, vai konkrētā amatpersona ir vairāk vērsta uz publisku uzstāšanos.

"Prezidenta un premjera līmenī esam klusāki, savukārt daudzos gadījumos saistībā ar Latvijas nacionālajām interesēm nevarētu teikt, ka mēs būtu ļoti atturīgi. Runa ir par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) komentāriem. Piemēram, par Krievijas plānu Latvijā veidot krievu skolas pie Krievijas vēstniecības Rinkēvičs skaidri un gaiši pateica, ka nekas tāds netiks īstenots. Tāpat skaidra nostāja ir pausta Krimas aneksijas jautājumā un saistībā ar Gruzijas teritoriālo integritāti," uzsvēra pētnieks.

Pēc viņa domām, nav vērojama tendence, ka Lietuvas asā retorika pozīcijā pret Krieviju ļautu daudz vairāk iegūt vai palīdzētu Lietuvas ārpolitikā panākt daudz labākus rezultātus nekā Latvijas diplomātiskā pieeja.

Uz augšu