Kāpēc odi dažiem kož vairāk nekā citiem?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP / Scanpix

Pārsteidzoši ir tas, ka tikai dažas no 3000 moskītu sugām mēdz uzbrukt arī cilvēkiem. Lielākoties moskīti barojas no daudziem un dažādiem avotiem, turklāt tikai tad, kad tas ir iespējams. Tomēr divas moskītu sugas “Aedes aegypti” un “Anopheles gambiae” īpašu priekšroku dod cilvēku asinīm, spēlējot lielu lomu tādu slimību izplatībā kā Zikas vīruss, Denges drudzis un malārija. Dažas moskītu sugas ne vien kāro tieši pēc cilvēka asinīm, bet pat rūpīgi izvēlas cilvēku, ar kura asinīm mieloties. Noteikti daudzi ir pamanījuši, ka pastāv cilvēki, kurus odi apsēž vairāk nekā citus, tāpēc varētu jautāt: kāpēc tā notiek?

Kā vēsta izdevums “The Conversation”, pastāv vairāki zinātnē nebalstīti tautas ticējumi, kāpēc odi “šķiro” cilvēkus. Daži uzskata, ka viss atkarīgs no cilvēka asinsgrupas, ādas pigmenta, svīšanas vai pat uzturā lietotiem ķiplokiem vai ābolu etiķa. Tiesa, neviens no tiem nav zinātniski pierādīts, kaut arī zinātnieki šo fenomenu ir nopietni pētījuši, lai varētu labāk tikt galā ar moskītu pārnēsātajām slimībām.

Visas moskītu sugas izmanto ogļskābo gāzi kā tuvumā esošas barības indikatoru. Tiesa, CO2 ir visur un sniedz visai maz derīgas informācijas, kas palīdzētu moskītam atrast savu upuri. Papildus CO2 arī pienskābe ir nozīmīgs moskīta pievilinātājs. Ir pierādīts, ka pienskābe cilvēka aromātā spēlē daudz nozīmīgāku lomu nekā citiem dzīvniekiem. Arī citi savienojumi, piemēram, amonjaks, dažas karbonskābes un acetons palīdz veidoties cilvēka unikālajai aromāta buķetei.

Protams, šī informācija nesniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc vieni cilvēki tiek sakosti vairāk nekā citi. Tas tikai parāda, kāpēc daži odi cilvēka asinis kāro vairāk nekā putnu vai govs asinis.

Līdz šim labākais skaidrojums, kāpēc tā notiek, slēpjas cilvēka individuālajā ādas mikroflorā.

Cilvēka ādas mikroflora

Ādas mikroflora parasti sastāv no nepatogēnajām baktērijām un sēnītēm, kas dzīvo uz ādas, ādas porās un matu folikulos. Aromāts, ko nosaka mikrofloras ķīmiskais sastāvs, ir nozīmīgākais faktors tajā, kā mēs garšosim moskītiem. Tātad moskīti mūs šķiro pēc mikrofloras, kas nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā moskītu mātīšu attīstīto ožas un garšas aparātu.

Ādas mikroflora ir atkarīga no vides, kādā mēs dzīvojam, kā arī – ko lietojam uzturā. Tomēr pastāv arī pierādījumi, ka ādas mikrofloru ietekmē arī cilvēka ģenētika.

Ir vērts arī atcerēties, ka tīriem sviedriem nav aromāta, tāpēc pati svīšana nav iemesls moskītu aktivitātei indivīda tuvumā. Drīzāk sviedru ķīmiskais sastāvs un katra cilvēka individuālais svīšanas biežums var piesaistīt mikrobus, kas savukārt piesaista moskītus.

Lai arī ir skaidrs, ka odi izvēlas savus upurus pēc tā ādas mikrofloras, tomēr joprojām nav zināms, kādam mikrofloras sastāvam odi dod priekšroku un kāpēc.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu