Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11328978t1h17bc.jpg)
Jau vairāk nekā nedēļu starpplanētu telpā atrodas kosmiskā zonde «Venus Express», kuras uzdevums ir pētīt Veneras atmosfēru, lai zinātnieki varētu rast izskaidrojumu, kādēļ uz šīs planētas, kas pēc izmēra un blīvuma ir ļoti līdzīga Zemei, valda pavisam citi apstākļi — Venera ir Saules sistēmas karstākā planēta ar ļoti blīvu atmosfēru.
Šī ir pirmā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misija uz Veneru, un 220 miljonus eiro vērtais projekts ļoti atgādina «Mars Express» misiju — šī zonde uz Sarkano planētu devās 2003. gada nogalē un līdz pat šim laikam sūta informāciju par apstākļiem, kas valda uz Marsa, un procesiem, kas noris tā atmosfērā.
Tagad kārta pienākusi Venerai, un šāda izvēle pamatota ne tikai ar to, ka Rīta zvaigzne, kā vēl to mēdz dēvēt, ir viena no mūsu Zemes tuvākajiem kaimiņiem kosmosā, bet arī tāpēc, ka viss liecina — uz šīs planētas noritējuši un arī pašlaik norit siltumnīcas efektam līdzīgi procesi. Jāatgādina, ka globālās sasilšanas tēma pēdējo gadu laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla, tomēr lielākā daļa zinātnieku netic, ka Zemi jau drīzumā varētu piemeklēt Veneras liktenis un vidējā temperatūra sasniegtu 467 grādus pēc Celsija. Tiesa, tālākā perspektīvā šāds notikumu pavērsiens nav izslēdzams.
Planētu, kuru senie babilonieši sauca par Ištaru, bet maiji par Chak ek jeb Lielo zvaigzni un par kuru senatnes astronomi domāja, ka tie ir divi objekti (rīta un vakara zvaigzne), zonde sasniegs pēc vairāk nekā pieciem mēnešiem. Zināms laiks paies, lai «Venus Express» ieņemtu paredzēto eliptisko orbītu virs Veneras poliem, un tad jau sāksies reāli pētījumi. Zemākais punkts, līdz kuram zonde nolaidīsies, būs tikai 250 kilometru virs planētas virsmas (blīvajā atmosfērā, kas sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda, aptuveni 20 kilometru biezās mākoņu segas augšējā daļa atrodas pat 60 kilometru no Veneras virsmas).
Darbā pie «Venus Express» radīšanas bija iesaistītas 25 kompānijas no 14 Eiropas valstīm, galvenais piegādātājs bija franču «EADS Astrium», kuras pārstāvis Džerijs Bolters BBC izteicies, ka misija noorganizēta rekordīsā laikā. Jāatgādina, ka šajā projektā tiek izmantoti daudzi mērinstrumenti un iekārtas, kas izgatavotas «Mars Express» vajadzībām, tāpēc arī izdevies ietaupīt ne tikai laiku, bet arī naudu. «Venus Express» zinātniskā aparatūra ir patiešām iespaidīga. Uz zondes atrodas gan planetārais Furjē spektrometrs (PFS), kas paredzēts atmosfēras temperatūras mērīšanai, gan trīs optiskie spektrometri SPICAV, ar kuru palīdzību notiks pastiprināta atmosfēras pētīšana. Cits spektrometrs VIRTIS domāts Veneras atmosfēras kartografēšanai, savukārt iekārta «VeRa» pētīs Veneras gravitācijas lauku (salīdzinot ar Zemes gravitācijas lauku, tas ir ļoti vājš) un starpplanētu telpu. Eksperimenta ASPERA-4 ietvaros tiks pētīta Rīta zvaigznes atmosfēras un Saules vēja mijiedarbība — šim nolūkam paredzēti divi enerģētiski neitrālo atomu sensori, kā arī elektroniskais un jonu spektrometri. Uz zondes ir arī magnetometrs MAG.
Kaut gan zonde tika palaista no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā, pēc tam, kad tika saņemts signāls, ka tā sekmīgi atstājusi Zemes orbītu un atvērusi Saules baterijas, lidojuma vadību pārņēma ESA lidojumu vadības centrs Vācijas pilsētā Darmštatē. «Mēs viņu dzirdam, tā runā ar mums, tai ir enerģija un jauda,» BBC sajūsmināts sacīja ESA zinātniskais direktors Deivids Sautvuds.
Uz Veneras atmosfēras spiediens ir 90 reižu lielāks nekā uz Zemes. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uz šīs planētas virsmas mēģināja piezemēties vairākas padomju zondes, taču šīs misijas cieta neveiksmi, jo kosmiskie aparāti vienkārši izjuka. Tiesa, septiņdesmitajos gados kāda no PSRS zondēm sasniedza rekordu, pavadot uz planētas veselas 110 minūtes un tikai pēc tam izkūstot, atgādina «Reuters». Pēdējā misija uz Veneru bija amerikāņu zondes «Magellan» veiktā — laikā no 1990. līdz 1994. gadam šī zonde vairāk nekā 15 000 reižu apriņķoja planētu, sastādot tās karti par 98 procentiem. Šī karte liecina, ka uz Veneras tā arī nav beigusies vulkāniskā aktivitāte, planētas virsma ir klāta ar neskaitāmiem vulkāniem, gigantiskām aizām un krāteriem. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka siltumnīcas efekts uz Veneras novērojams, pateicoties lielajai vulkāniskajai aktivitātei, taču viņi arī domā, ka šis process nav mūžīgs un ar laiku Veneras vulkāni norims, tad šī planēta kļūs vismaz nedaudz līdzīgāka Zemei. Tiesa, citi speciālisti uzskata, ka savulaik uz Veneras jau varētu būt pastāvējušas kādas dzīvības formas, bijis ūdens, taču tagad tas viss neatgriezeniski zaudēts un otrā planēta no Saules sakarsīs aizvien vairāk un vairāk.