Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11330078t1h4948.jpg)
Brūno lāču mātītes normālos apstākļos ir monogāmas, taču, lai glābtu savus mazuļus no tēviņu uzbrukumiem, viņas sāk pāroties ar visiem apkaimes lāčiem.
Dažās lāču kopienās tēviņi mēdz nogalināt lāču mazuļus, ko paši nav radījuši, — to nosaka instinkts izplatīt tieši savus gēnus. Ja mazuļi tiek nogalināti, lācenes ir gatavas drīz pāroties vēlreiz, un par jauno pārošanās partneri nereti kļūst pats mazuļu slepkava.
Vīnes Lauksaimniecības universitātes Savvaļas dzīvnieku bioloģijas institūta speciālists Andreass Zedrosers pēc plašiem pētījumiem Skandināvijā atklāja, ka lācenēm izveidojusies vienkārša, bet efektīva atbildes stratēģija: tā vietā, lai sekotu normālajai tieksmei pāroties ar vienu tēviņu, viņas pārojas ar visiem apkaimes lāčiem. «Pēc tam katrs lācis domā, ka viņš ir tēvs, un mazuļus neaiztiek,» skaidroja Zedrosers.
Lai gan lāču mātes pārojas ar daudziem tēviņiem, viņas tomēr spēj izvēlēties, kurš no viņiem kļūs par mazuļu tēvu. Tas vienmēr ir bijis pirmais, ar kuru lācene pārojusies. Pētījumā noskaidrojās, ka lācenes spēj kontrolēt savu ovulāciju, tāpēc viņas var izvēlēties mazuļu tēvu. Lācēnu tēva izvēle notiek, vadoties pēc tādiem kritērijiem kā lielums, veselīgs izskats un kažoka kvalitāte.