Teiksmu apvītais slepkava Kaupēns

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Vakar, 2. novembrī, apritēja 110 gadi, kopš dzimis Ansis Kaupēns – slepkava un laupītājs, par kuru tauta joprojām dzied dziesmas. Jelgavas apkārtnes "meži, meži, tumšie meži" ilgu laiku bija A. Kaupēna pamata mītnes vieta.

Ansis Kaupēns dzimis 1895. gada 2. novembrī Vecplatones pagastā. 1916. gadā 21 gada vecumā viņu mobilizēja krievu armijā. 1919. gadā viņš atbēga uz Latviju. Tā paša gada 17. decembrī ieskaitīts Latvijas armijas 11. Dobeles (toreiz Grobiņas) kājnieku pulkā seržanta pakāpē. Kad A. Kaupēnam 1920. gada sākumā piešķīra nedēļu ilgu atvaļinājumu, viņš dienestā vairs neatgriezās. Dezertieris sāka slapstīties pa Jelgavas mežiem. Reizēm viņš apciemoja vecākus viņu mājās. 1920. gada 29. janvārī viņš izdarīja savu pirmo laupīšanu. Dienas vidū uz Jelgavas–Līvbērzes ceļa viņš aplaupīja Džūkstes pagasta iedzīvotāju Frici Osi, atņemot viņam 20 latus, zirgu un ragavas. Lielceļa laupītājs nesodīti darbojās sešus gadus. Viņš galvenokārt apstādināja pajūgus un braucējiem atņēma visu, kas tiem bija. Dažreiz viņam pat izdevās tikt pie ieročiem. Skaistkalnes mežā viņš nogalināja kādu avīžu pārdevēju, atņemot viņam sviestu un olas. Uzbrucis kādai večiņai, A. Kaupēns atņēma visu, kas viņai bija līdzi – dažus ābolus… Maldīgas ir teiksmas par to, ka viņš būtu laupījis tikai bagātos, bet salaupīto izdāļājis nabagiem. Burlaks visu rausa tikai sev, nežēlojot citu dzīvības. A. Kaupēns 1923. gada 27. septembra vakarā pie Daudzevas stacijas spēja apstādināt un aplaupīt veselu vilcienu ar pieciem pasažieru un četriem preču vagoniem. Savas sirošanas laikā viņš izdarīja vairāk nekā 30 laupīšanas un 19 slepkavības. Pēdējā laupīšana notika 1926. gada 29. maijā. Nenotveramo lielceļa laupītāju Kaupēnu 1926. gada pavasarī viņa dzīvesvietā vienatnē arestēja Jelgavas 1. iecirkņa jaunākais policijas kārtībnieks Jānis Stirna. Kara tiesas prāva risinājās Jelgavas virsnieku namā no 1927. gada 27. marta līdz 3. aprīlim. Lai gan tika izskatīti smagi un ciniski noziegumi, arī bērnu slepkavības, tā laika Latvijas prese ar neslēptu sajūsmu bija nostājusies lielceļa laupītāja pusē, jūsmojot par A. Kaupēna it kā vīrišķo stāju un ironiskajiem smaidiem. Tiesa piesprieda A. Kaupēnam un dažu epizožu līdzdalībniekam Voldemāram Piebalgam nāvessodu pakarot. Līdz ar viņiem tiesāja arī Jāni Vālodzi un A. Kaupēna māsu Aneti Bubelti. Naktī uz 6. maiju A. Kaupēnu pakāra un apraka mežmalā Vircavas meža masīvā – Ērmiņu priedēs Svētes pagasta robežās. Tomēr precīza viņa kapa vieta nav zināma.

    Uz augšu