Nolemtie studenti...

FOTO: LNT ziņas

Puse Latvijas studentu apgūst humanitārās zinātnes. Tikmēr darba tirgū aizvien vairāk trūkst speciālistu inženierzinātņu un dabas zinātņu nozarēs. Lai arī valstij vajadzīgi eksakto zinātņu eksperti, nekas būtisks netiek darīts, lai jauniešus tām piesaistītu. Lai pārrunātu un risinātu šo samilzušo problēmu, šodien tikās dažādu nozaru pārstāvji.

Nepieciešamo profesiju speciālistus eksaktajās zinātnēs apmācīt ir aptuveni trīs reizes dārgāk, nekā jaunieti izglītot humanitārajās zinātnēs. Tomēr valstij nauda no iekšējā kopprodukta augstākajai izglītībai pēdējo deviņu gadu laikā ir gandrīz par pusi mazāka. Speciālisti atzīst, ka mūsu valdība plāno tikai tuvāko laiku.

Marina Paņkova, Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte: “Kad bērnam ir piedāvāts izvēlēties kaut kādu virzienu, viņš, protams, aiziet uz to, kas viņam ir vieglāk, kas vieglāk, atraktīvāk un, protams, valsts arī izvēlēsies to, kas ir vieglāk, atraktīvāk un lētāk, jo sagatavot inženieri ir trīs reizes dārgāk, nekā sagatavot valodnieku.”

Report.: Katru gadu augstskolas palielina eksakto zinātņu budžeta studiju vietu skaitu, tomēr valstij joprojām trūkst speciālistu būvniecības, ražošanas un informācijas tehnoloģiju jomā. Kā vieni no pamatiemesliem tiek minēti stereotipi par profesijām un tas, ka pamatskolā skolēni nemācās eksaktos priekšmetus. Beidzot vidusskolu, jaunietim nekas cits neatliek, kā tikai mācīties humanitārās zinātnes.

Velta Vikmane, Izglītības ministrijas augstākās izglītības politikas nodaļas vadītāja: “Valstij ir jāprognozē vairāk, ir jāprognozē ilgāk uz priekšu. Jebkurā programmā ir jāpalielina matemātikas, eksakto zinātņu obligātais kodols. Nevar būt, ka vidusskolēns pabeidz vidusskolu un pēkšņi izrādās, ka viņš nav apguvis vajadzīgo kodolu brīvai profesijas izvēlei.”

Ringolds Beinarovičs, Nodarbinātības valsts aģentūras direktors: “Ļoti būtiska nākamās profesijas izvēlē jaunietim tiešām no pamatskolas vecuma ir profesionālā orientācija, kas ir balstīta uz tautsaimniecības attīstības tendencēm ilgtermiņā.”

Report.: “LNT ziņās” jau stāstījām, ka šovasar valdībā, lai pētītu augstskolu un to absolventu bezdarba iemeslus, tika izveidota darba grupa. Pēc pētījuma veikšanas kā galvenā problēma tika akcentēta nelietderīgi piešķirta valsts nauda tādu profesiju apgūšanai, pēc kurām darba tirgū nav pieprasījuma.

Uz augšu