Ko gaida darba devēji?

Cieņā - pārdošanas speciālisti

www.cvmarket.lv

Bet, runājot par tēmu, kuras profesijas šobrīd ir vispieprasītākās, karjeras vortāla «CV-Market» pārstāve Diāna Seiliša stāsta, ka, pēc viņu kompānijas datiem, tie ir tirdzniecības menedžeri (njā, darbiņš nedaudz stresains...) - tos vajagot gandrīz vienmēr un visur. Šeit gan jāatceras, ka darba devēji ir dažādi - jāpievērš uzmanība, kādā veidā tiek aprēķināta darbinieka alga, lai nebūtu tā, ka beigu beigās cilvēks paliek gandrīz bešā. Otrajā vietā ir pārdevēji, tad seko interneta tehnoloģiju speciālisti, grāmatveži un noliktavu darbinieki.

D. Seiliša norāda, ka amatu nosaukumu var būt daudz un dažādi, taču ļoti pieprasīti ir cilvēki, kuri mācētu piesaistīt jaunus klientus, apkalpot jau esošos, pārdot uzņēmuma ražoto vai izplatāmo produkciju, preces un citus pakalpojumus. Viņa prognozē: sakarā ar to, ka mūsdienu pasaule un ikdiena ir cieši saistīta ar šīm pirkšanas un pārdošanas attiecībām (patiesībā šausmīgi, bet ko lai dara!), pieprasījums pēc minētajiem speciālistiem tik drīz neapsīks.

Jānis Vanags, darba meklēšanas un personāla atlases kompānijas «CV-Online» komunikāciju un mārketinga vadītājs arī piekrīt, ka šobrīd bez darba noteikti nepaliks labi pārdošanas speciālisti (sludinājumos saukti, piemēram, par klientu konsultantiem, tirdzniecības pārstāvjiem, reklāmas konsultantiem utt). «Šie speciālisti var pārstāvēt visdažādākās izglītības un iepriekšējās pieredzes sfēras atkarībā no tā, kādas jomas uzņēmumā cilvēks strādā vai vēlas strādāt, praktiski nodarbodamies ar preču un pakalpojumu pārdošanu, klientu konsultēšanu,» viņš stāsta. «Un šajā profesijā ļoti būtiskas ir labas interpersonālās (jeb - aci pret aci) komunikācijas spējas.» J. Vanags secina, ka pēc šiem datiem sanāk, ka cilvēkam principā var būt jebkāda, kaut vai mediķa izglītība, galvenais, ka viņš prot pārdot klientam produktu, ko ražo viņa darba devējs.

«Šobrīd ļoti augstais pieprasījums pēc visdažādākajiem tirdzniecības speciālistiem saistīts ar to, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, savu darbību Latvijas tirgū izvērš daudzi Eiropas uzņēmumi. Viens no pirmajiem tirgus iekarošanas soļiem ir uzņēmuma pārdošanas komandas izveidošana,» piemetina Māris Silinieks, kompānijas «WorkingDay Latvia» mārketinga direktors.

Pēc «CV-Online», «WorkingDay Latvia» un «E-darbs» datiem vēl pieprasīti ir dažādu nozaru asistenti, sekretāri (jeb - kā labāk izklausās, ofisa menedžeri, biroja administratori), uzņēmumu, uzņēmumu nodaļu un filiāļu vadītāji, kā arī in-terneta tehnoloģiju (IT) speciālisti. Pievēršoties IT jomai, šī kategorija ir ļoti daudzveidīga, jo tajā ietilpst programmētāji, analītiķi, datu bāžu administratori, datortīklu un to izstrādes speciālisti, da-tordizaineri u. c. Sakarā ar IT attīstību pieprasījums pēc šiem speciālistiem pieaug un tuvākajā laikā ari turpinās pieaugt.

Šodienas Latvijas darba tirgus

«Šodien Latvijas darba tirgū valda loģiski grūti izskaidrojama situācija: pie mums ir liels skaits bezdarbnieku, kuru vidū ir lieliski kādreizējie speciālisti, cilvēki ar augstāko izglītību, savukārt starp strādājošajiem var atrast arī pārliecinošus savas profesijas pārstāvjus ar pamatskolas atestātu kā vienīgo izglītību apliecinošo dokumentu,» rezumē D. Seiliša. Bet, ja šis cilvēks ir labs speciālists savā nozarē, labi izpilda savus pienākumus, tad - kāpēc gan ne, viņa uzskata, tūlīt norādīdama, ka patiesībā arī augstskolu pieredze nekad nenākot par sliktu. Mūsdienās ir liels bezdarbnieku un līdztekus arī liels brīvo vakanču skaits, uz kādām darba vietām šie cilvēki teorētiski varētu pieteikties. «Laikraksti, interneta portāli un citi informācijas avoti ar to ir pārpildīti. Taču šie divi skaitļi nesummējas, un līdz ar to darba attiecības neveidojas,» ar nožēlu teic D. Seiliša.

J. Vanags ir optimistiskāks un Latvijas darba tirgus attīstībā prognozē tendenci, ka varētu palielināties darba vietu skaits dažādās nozarēs, piemēram, telekomunikācijās (to darbību sekmējot viena uzņēmuma monopolstāvokļa likvidēšana), pakalpojumu nozarē (īpaša izaugsme varētu būt dažādu konsultāciju sniegšanā, pieaugs konsultāciju centru skaits), kā arī ražošanā. Pakalpojumu ziņā gan Latvijā nevarot sagaidīt tādus attīstības tempus ka ātrpakalpojumu sniegšanas sirdī Bangalorā (Indijā), bet zināmas interesantas pārmaiņas mēs varētu piedzīvot.

Ražošanas attīstība šobrīd koncentrējas speciālajās ekonomiskajās zonās un industriālajos parkos, it īpaši tajos, kas izvietoti ārpus Rīgas - Liepājā, Ogrē, Olainē, Ventspilī un citviet, norāda J. Vanags. «Šī izaugsme ražošanā ir izskaidrojama ar vietējo uzņēmu-

mu nostiprināšanos un Rietumeiropas kompāniju ienākšanu mūsu tirgū - tās vilina ne tik daudz zemais 15 % ieņēmumu nodoklis salīdzinājumā ar Vāciju, Itāliju, Franciju (kur tas ir vismaz 35%), kā tas, ka mūsu darbaspēka izmaksas ir ļoti nelielas.»

«CV-Market» pārstāve prognozē, ka tuvāko gadu laikā krasas izmaiņas mūsu darba tirgū nav sagaidāmas - varētu pastiprināties nesen iezīmējušās tendences, pavājinoties vecākām tradīcijām. M. Silinieks no «WorkingDay Latvia» norāda, ka pēdējā laikā sakarā ar lētā darbaspēka aizplūšanu uz Eiropu Latvijā kļūst aizvien grūtāk atrast darbiniekus ar zemu kvalifikāciju - noliktavu strādniekus, autovadītājus, pārdevējus, kam nav nepieciešamas īpašas zināšanas un izglītība. «Ja šī tendence saglabāsies, Latvijā varētu sākt veidoties zemas kvalifikācijas darbinieku trūkums, kas savukārt pozitīvi atspoguļosies šo darbinieku atalgojumā - viņu algas celsies.» Tāpat M. Silinieks tuvākajā nākotnē sagaida darbaspēka migrācijas mazināšanos, jo, viņaprāt, piemēram, Anglija un Īrija vairs nepiedāvās pietiekami konkurētspējīgu atalgojumu lētajam darbaspēkam, līdz ar to izdevīgāk būs palikt strādāt tepat Latvijā. Savukārt Santa Kārkliņa, «E-darbs» projekta vadītāja, prognozē, ka tuvākajā laikā kļūs pieprasītāki eksakto zinātņu speciālisti.

Un kā ar sevi pašu?

Runājot par prasmēm un zināšanām, kādas šodien ir nepieciešamas cilvēkiem, kas vēlas kandidēt uz kādu amatu, tās, pirmām kārtām, protams, ir atkarīgas no katra konkrētā amata, nozares un darba devēja uzņēmuma specifikas. Taču pēdējo gadu laikā darba devēji gandrīz visu nozaru un amatu speciālistos aizvien vairāk novērtējot pieredzi darbā ar klientiem, t. i., uz klientiem orientēta pieeja jau ir kļuvusi par obligātu prasību ne tikai pakalpojumu sfērā strādājošajiem, novērojusi D. Seiliša.

Interneta personāla atlases kompāniju pārstāvji norāda, ka veiksmīgi šodienas darba tirgū sevi var pārdot cilvēki, kas patiešām vēlas strādāt un dara to ar atdevi. «Jau darba intervijā darba devējam ir skaidrs, vai kandidāts patiešām nāk, nopietnu nolūku vadīts, vai arī darba meklēšana un mainīšana ir kļuvusi par viņa ikdienu, t. i., cilvēks visu laiku maina darbu, jo domā, ka atradīs kaut ko labāku, ērtāku, labāk apmaksātu,» teic D. Seiliša. «Labāk tad apsēsties, padomāt un izlemt, kādu darbu īsti vēlies strādāt, un pēc tam mērķtiecīgi doties šajā virzienā, nevis mētāties šurpu turpu.»

«Darba devēji visaugstāk vērtē labu darba pieredzi. Pašsaprotamas prasības ir arī laba izglītība, valodu zināšanas un dažādas citas prasmes, taču, ja darbinieks varēs palepoties ar sekmīgu darba pieredzi kādā labi pazīstamā uzņēmumā, viņa kandidatūra, visticamāk, nonāks saraksta augšgalā,» stāsta M. Silinieks. Tātad liela nozīme, meklējot darbu, tomēr ir augstākajai izglītībai, taču laiki, kad pēc augstskolas absolvēšanas jauno speciālistu jau gaidīja darba vieta, ir pagātne. Darba ņēmējam pašam ir jāinteresējas un jāmeklē, jācīnās un jāizdzīvo starp konkurentiem, lai varētu «labāk izmantot viņam atvēlēto laiku» (kā filozofiski par dzīvi un izvēlēm tajā teica kāds filmas Gredzenu pavēlnieks varonis...).

Lai kā arī būtu, galvenais profesijas izvēlē ir un paliek tava Pārliecība (jā, ar lielo burtu) - tas, ko tu vēlies, ko tu proti, kas tev patīk un sagādā prieku. Ja runāsi pretī savai Pārliecībai, nesanāks nekas. Vispirms ir jāatrod atbilde uz šo jautājumu, kuras meklēšana gan var aizņemt arī diezgan pamatīgu laika sprīdi.

Svarīgākie secinājumi

• Klientu konsultanti mūsdienās bez darba nepaliks;
• Joprojām pieaug pieprasījums pēc IT speciālistiem;
• Darba pieredze, it īpaši darbā ar klientiem, - zelta vērta;
• Labas komunikācijas spējas - darba veiksmes pamats;
• Liela nozīme tiek pievērsta ne tik daudz izglītībai, cik cilvēka personībai,

Būtiskākās darba meklētājam nepieciešamās prasmes:

• Izlēmība;
• Strādīgums;
• Komunikācijas spējas;
• Valodu zināšanas;
• Laba izglītība.