Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11332753t1h0ad1.jpg)
Sadzīviskā žēlošanās par augsto inflāciju ir nevietā, jo dažādi statistikas avoti rāda vienu un to pašu — vidējā darba alga Rīgā ir pieaugusi par 18%, tātad daudz straujāk, nekā kāpušas cenas.
Ja kādam rīdziniekam tā nav, tad viņam pašam sev ir jāatzīst bēdīgā realitāte — viņš strādā nīkuļojošā uzņēmumā ar ļoti zemu rentabilitāti vai sociālo atbildību, ir pensionārs vai arī viņam nav paveicies, iekļaujoties kādā no lielajām valsts uzturētajām apmaksātajām grupām — policistos, skolotājos utt. Visiem pārējiem, ieskaitot strādniekus, algas ir augušas ļoti strauji, krietni pārsniedzot ne tikai oficiālo statistisko inflācijas līmeni, bet arī reālo visvairāk pirkto lietu sadārdzinājumu.
Pelnām par 17% vairāk
Kā liecina tikko publiskotais «Fontes Latvija» pētījums par darba algām, gada laikā — no 2004. gada jūlija līdz šāgada jūlijam — vidējā darba alga Rīgā ir pieaugusi par 18%, bet reģionos — pat par 19,5%. Aptaujā piedalījušies 14 uzņēmumi, kas pārstāv 16 biznesa nozares un aptver vairāk nekā 35 000 strādājošo. «Fontes Latvija» pētījumu grupas vadītājs Aksels Minders gan uzsver: aptaujā ir piedalījušies dažāda lieluma aktīvie uzņēmumi, tirgus nišu līderi, tie, kas aktīvi meklē jaunus darbiniekus. Lūzeri nav tikuši aptaujāti.
18% pieaugums šoreiz gan nebūt nepārsteidz arī uz valsts oficiālās statistikas fona. Centrālās statistikas pārvaldes pēdējie dati rāda, ka strādājošo vidējā mēneša bruto (uz rokas) darba samaksa Latvijā no 2004. gada jūlija līdz šāgada jūlijam ir augusi no 212 līdz 250 latiem, proti, par 17,6%.
RB pirms neilga laika veica pētījumu, par cik reāli varētu būt pieauguši vidusmēra rīdzinieka izdevumi gada laikā, ņemot vērā, ka sadārdzinājums visvairāk skāris tieši tās nozares, kuru produkcijas iegādei rīdzinieki patērē lielākās summas no sava budžeta, — pārtiku, degvielu, mājokli (gāzi, siltumu, ūdeni). Lai gan vidējā statistiskā gada inflācija pēdējos mēnešos svārstās ap 6–7% (pret attiecīgo iepriekšējā gada mēnesi), reālais cenu sadārdzinājums «normālam» rīdziniekam iznāca divkārt lielāks — ap 12–14%. Ja nepieciešams daudz braukt ar automašīnu, tas varētu būt vēl lielāks — pat virs 15%.
Tomēr izrādās, ka pat šāds dramatisks lēciens nepārsniedz vidējo algas pieaugumu, kura pamatotību šobrīd jau apstiprina divi savstarpēji neatkarīgi pētījumu veicēji.
Kam tiek dots, tas saņems vēl
Gandrīz līdz bibliskiem citātiem jāaizdomājas, analizējot, ko tad reāli nozīmē šis «vidējais» pieaugums. Ekonomikas teorija un Latvijas Bankas nemitīgi skandētā plate vēsta — strauji augot algām (arī kredītiem), strauji aug patēriņš jeb pieprasījums, un līdz ar to arī cenas. Respektīvi, tie, kuru algas dažādu iemeslu dēļ netiek palielinātas, cieš uz to fona, kuriem tās aug visvairāk, jo tieši pēdējie ar savu vēlmi saņemto ātri iztērēt rada vienu no būtiskākajiem inflācijas iemesliem.
Situācija ir elementāra — nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki inflācijas dēļ, bet bagātie — vēl bagātāki, jo augstākais iespējamais algu pieaugums pie vidējā rādītāja ap 17% varētu būt pat ap 30% gadā! «Fontes Latvija» pētījums rāda, ka uz pārējo nozaru fona nedaudz lielāks pieaugums ir finanšu un IT nozarēs strādājošajiem. IT sfērā šo tendenci droši vien nosaka lielais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, bet bankas kā makroekonomisko procesu labas pārzinātājas acīmredzot saprot, ka algas ir jāpaaugstina, lai darbinieki nesāktu lūkoties Īrijas virzienā.
Taisnības labad gan jāatzīst — nedaudz mazāks par vidējo pēdējā gada laikā ir bijis pieaugums arī vadītājiem — ap 12%. Savukārt vēl apbižotāki var justies tā sauktie «administratīvā atbalsta» darbinieki — sekretāres, grāmatvedes, lietveži utt. Viņiem vidējais pieaugums bijis ap 10%, liecina minētais pētījums.
Tiecamies uz Eiropu
Kā atzīst «Fontes Latvija» padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš, nav gaidāms, ka nākamā gada laikā (pēdējais pētījums aptver periodu no jūlija līdz jūlijam) algu pieaugums īpaši mitēsies. Lai gan aptaujātie uzņēmumu vadītāji uzsver, ka plāno algu pieaugumu vidēji par 8%, «Fontes Latvija» prognozes ir daudz optimistiskākas — tie atkal varētu būt kādi padsmit procenti. Tādā garā turpinot, Eiropas Savienības vidējais līmenis tiks sasniegts septiņu astoņu gadu laikā, pat neņemot vērā, ka arī vecajās ES valstīs algas uz vietas gluži nestāv, prognozēja K. Kauliņš.
Gaidāms, ka pamazām Latvijā vajadzētu arī izlīdzināties algu atšķirībai reģionālā un dzimumu griezumā. Patlaban mazkvalificēti strādnieki Rīgā saņem vidēji par 18% vairāk nekā reģionos, speciālisti — par 40% vairāk, bet departamentu un nodaļu vadītāji Rīgā — pat par 55% vairāk nekā reģionos. Tāpat vienādus amatus ieņemošas sievietes joprojām saņem vidēji par 10% mazāk nekā vīrieši. Vismazākā algu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir speciālistu un vecāko speciālistu līmenī — ap 4%, bet vislielākā starp mazkvalificētā darba veicējiem — līdz 20%, liecina «Fontes Latvija» pētījums.
Fakti
Vidējais algu (bez prēmijām un piemaksām) pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā (%)
- 2002. — 11
- 2003. — 7,20
- 2004. — 10,10
- 2005. — 16,40
Algu pieaugums atsevišķos amatos pēdējā gada laikā (07.2005./07.2004.)
- mārketinga speciālists — 17%
- kvalificēts strādnieks — 22%
- mazkvalificēts strādnieks — 11%
- lietvedības darbinieks — 11%
- Vidējā bruto samaksa atsevišķos amatos 2004./2005. gadā
- mārketinga vecākais speciālists — 745/899
- vecākais jurists — 800/1038
- kvalificēts strādnieks — 318/434
Avots: «Fontes Latvija», «Dienas Bizness»