Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11332767t1he641.jpg)
Vasaras karstajās dienās pārpildītajā Jūrmalas pludmalē atpūtnieki nereti rauc degunus par zaļgano masu, kas nošķir krastu no ūdens, izplatot nepatīkamu smirdoņu. Masveida aļģu savairošanās gan ir ne tikai netīkama atpūtniekiem, bet arī apdraud zivis un citus ūdens organismus, jo aļģes sadaloties strauji patērē skābekli.
Lielākā Baltijas jūras problēma joprojām ir eitrofikācija – pastiprināta augu barības vielu, īpaši slāpekļa un fosfora, ieplūšana ūdeņos, kas veicina masveida aļģu savairošanos un izraisa virkni citu procesu, kas pasliktina jūras ūdeņu kvalitāti, noskaidrots jūlijā un augustā veiktajā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta jūras ekoloģijas laboratorijas ekspedīcijā gar visu 500 kilometrus garo Baltijas jūras piekrasti no Papes līdz Ainažiem.
Lauksaimniecības radītie draudi
"Pirmais trieciens Baltijas jūrai nāk no sauszemes," stāsta projekta vadītāja E. Boikova. Turklāt upju sateces baseina platība ap Baltijas jūru ir deviņas reizes lielāka nekā pati Baltijas jūra. Piecas lielākās upes vien – Ņeva, Nemūna, Daugava, Visla un Odra – vainojamas 50% Baltijas jūras piesārņojuma.
Lielākā daļa no skābekļa un fosfora, kas Baltijas jūrā pastiprināti ieplūst pēdējo 50 gadu laikā, tur nonāk, lauksaimniecības mēslojumam caur gruntsūdeņiem un strautiņiem pa upēm aizceļojot līdz jūrai.
Lai gan Latvija kopš Padomju Savienības sabrukuma, kam sekoja lielo rūpniecības uzņēmumu slēgšana un lauksaimniecības intensitātes mazināšanās, nav lielāko Baltijas jūras piesārņotāju sarakstā, tomēr, attīstoties lauksaimniecībai un izcērtot mežus, risks pieaug.
Apjomīgais barības vielu daudzums ļauj savairoties mikroskopiskām aļģēm un citiem viengadīgajiem augiem, kuri izspiež daudzgadīgos augus. Atmirstot tie nogulsnējas uz grunts, kur sāk pūt un dalīties. Tā kā nav tik daudz organismu, kas spētu izmantot šīs barības vielas, pūstošie augi patērē milzīgus skābekļa apjomus.
Riska zona Ragaciemā un Saulkrastos
Pētot piekrastes seklūdens zonu, atklājies, ka līcī bioloģiskie skābekļa patēriņa rādītāji ir satraucoši, stāsta E. Boikova. Saulkrastu seklūdens zonā skābekļa patēriņš sasniedz četrus miligramus litrā, bet Ragaciemā pat 6,78 miligramus litrā pretēji atklātās jūras piekrastei, kur skābekļa bioloģiskais patēriņš svārstās starp 1 – 2 miligramiem litrā.
Tāpat, savairojoties mikroskopiskām aļģēm, samazinās ūdens dzidrība un piekrastes zemūdens augi savai attīstībai nesaņem pietiekami daudz gaismas. Šā iemesla dēļ augu izplatība Saulkrastos ir tikai 4 – 5 metru dziļumā, kamēr Mērsragā, kur ir labvēlīgāka vide augu attīstībai, tie aug arī vēl deviņu un desmit metru dziļumā. Ūdensaugu joslas īpaši svarīgas zivju nārsta laikā, kā arī ir būtiska zivju mazuļu uzturēšanās vieta.
Bīstamās vielas, kas neizzūd
Pētnieki secinājuši, ka Baltijas jūrā vēl joprojām ir liels toksisko vielu piesārņojums, kas pa barības ķēdi var ietekmēt arī cilvēkus. Smagie metāli (dzīvsudrabs, kadmijs, cinks, svins), dioksīni un virkne citu vielu, reiz nokļuvušas jūrā, spēj ilgstoši uzglabāties vidē, lēni noārdīties vai izveidot jaunu vielu kombinācijas. Tieši paaugstinātais dioksīnu līmenis bija iemesls, kādēļ pirms diviem gadiem Dānijas valdība noteica aizliegumu iepirkt Baltijas lašus.
Kaut arī svešās sugas Baltijas jūras ūdeņos ieceļojušas jau vikingu laikos, strauji pieaugot kuģniecības intensitātei, ar kuģu balasta ūdeņiem Baltijas jūrā strauji parādās arvien jaunas ieceļotājsugas, kas apdraud vietējo sugu eksistenci. Piemēram, 2002. gada karstajā vasarā Lietuvas piekrastē savairojās 90. gados ieceļojusī planktonorganismu suga, kas traucēja piekrastes zvejniekiem, nosprostojot tīklus. Augusta beigās zvejnieki Pērnavas līcī noķēra metru garu un 14,5 kilogramus smagu plēsīgo lielgalvu karpu, kuras dzimtene ir Ķīna.
Baltijas jūru ietekmē arī krasta erozija, Ventspils un Liepājas ostu attīstība, naftas ieguve, kā arī tūristu un zemes īpašnieku skaita pieaugums Baltijas reģionā.
Iegūtā informācija noderēs, veidojot apsaimniekošanas plānus jūras piekrastes aizsargājamajām teritorijām, kas Latvijā aizņem pusi no jūras krasta, kā arī izvēloties Natura 2000 teritorijas jūrā, jo pagaidām tās apzinātas tikai uz sauszemes.
Nākamo krasta ekspedīciju paredzēts rīkot 2007. gadā, lai tūrisma sezonas laikā ievāktu ūdens un ūdensaugu paraugus un noteiktu piesārņojuma līmeni Baltijas jūras piekrastē.