Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11333764t1h90ac.jpg)
LIFE Dabas projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" ietvaros augusta sākumā pašvaldību pārstāvji, lauku konsultanti, zemnieki palieņu pļavu atjaunotāji un vides organizāciju pārstāvji divas dienas pavadīja Matsalu nacionālajā parkā Igaunijā, lai iepazītos ar kaimiņu pieredzi applūstošo pļavu apsaimniekošanā.
Visbiežāk no mūsu gidu – parka darbinieku – mutēm atskanēja vārds "niedrāji". Aizaugošo 18 kilometrus garo un sešus kilometrus plato Matsalu līci pārņem niedrāju lauki, padarīdami to līdzīgu šauriem upju kanāliem ar zaļgani spīdīgām sienām un samazinādami bioloģisko daudzveidību parkā. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados plūdu ietekmes mazināšanai iztaisnotā Kasari upe iesniedzas dziļi seklajā Matsalu līcī, kur ledāju darbības iespaidā zeme joprojām ceļas uz augšu par 2 – 3 milimetriem gadā. Virs ūdens pacēlušās teritorijas ieņem niedrāji, kuri jau tagad, aizņemdami 3000 hektāru lielu platību, ir viens no lielākajiem Eiropas vienlaidu niedru masīviem. Vidēji vien pusotru metru dziļais Matsalu līcis ir paradīze ūdensputniem un magnēts putniem caurceļotājiem.
"Protams, mēs gribētu, lai Matsalu ir dabiska un mežonīga vieta, taču praktiski visa parkam raksturīgā ainava veidojusies cilvēka darbības iespaidā, tādēļ tagad jārūpējas, lai to saglabātu," stāsta mūsu gids Āre Lepiks. Matsalu nacionālais parks bagāts ar piekrastes pļavām, kuras applūst vētru laikā, palieņu pļavām, kuras applūst ik pavasari, un parkveida pļavām. Nevienu no šiem pļavu veidiem nav iespējams saglabāt bez cilvēka līdzdalības. Tās neapstrādājot, pļavas pamazām aizaug ar krūmiem un pāriet mūsu mērenajai klimata joslai raksturīgajā veģetācijas galējā attīstības stadijā – mežā.
Matsalu nacionālais parks, kurš atrodas Igaunijas rietumu daļā, ir ne tikai viens no Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgajiem mitrājiem, bet arī viens no veiksmīgākajiem piekrastes pļavu atjaunošanas un apsaimniekošanas piemēriem Baltijā. Tieši šeit 1996. gadā pirmo reizi Baltijā zemniekiem sāka maksāt subsīdijas, lai viņi noganītu un pļautu savā rīcībā esošās piekrastes aizaugošās pļavas. Zālāju apsaimniekošanas shēmu izstrādāja Matsalu nacionālā parka administrācija ar Igaunijas Vides ministrijas finansiālu atbalstu. Zviedrijas Pasaules dabas fonds zemniekiem palīdzēja iegādāties traktorus un pļaujmašīnas, citu starptautisko projektu iesaistīšanās sniedza turpmākās iespējas zemniekiem. Tiesa, sākumā samaksa par noganītu vai nopļautu pļavu bija vien simboliska – nieka četri lati.
Viens no lielākajiem Matsalu nacionālā parka zemniekiem Argo Heins apsaimnieko ap 300 hektāru zemes, no kuras tikai 50 hektāru pieder viņam, pārējās A. Heins nomā no valsts. Rentes maksa Igaunijas īpaši aizsargājamajās teritorijās ir simboliska – par hektāru zemes jāmaksā tikai 6 kronas (0,26 lati). Plašās piekrastes pļavas nogana viņa īpašumā esošās aptuveni 100 govis, no kurām lielākā daļa ir gaļas lopi. Saimniekojot nacionālajā parkā, iespējams arī labi nopelnīt, neslēpj A. Heins.
Kaut gan par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu Igaunijā zemnieki saņem divreiz mazāku atlīdzību nekā palieņu pļavu īpašnieki Latvijā, tomēr brauciena dalībnieki atzina, ka Latvijai vēl daudz jāmācas no Igaunijas pieredzes. Latvijas un Igaunijas lauksaimniecībai ir daudz kopīga. Kaimiņos tāpat kā Latvijā divas trešdaļas zemnieku dzīvo pēc naturālās saimniekošanas principa, kad lopu skaits nepārsniedz desmit un saimniecība nespecializējas izteiktā nozarē, jo nelielos daudzumos tiek audzēts viss. Lauksaimniecībā nodarbināti 7,5% valsts iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā citās Eiropas valstīs, kur šajā nozarē strādā vidēji 5,6%.
Matsalu nacionālais parks dibināts 1957. gadā, galvenokārt, lai aizsargātu putnus to ligzdošanas, spalvu mešanas un migrācijas laikā. Par nacionālā parka ainavas, kuru veido palieņu pļavas, niedrāji, randu pļavas, parkveida pļavas un ap 40 nelielas salas, bagātību liecina gandrīz 300 parkā konstatētās putnu sugas, 49 zivju, 47 zīdītāju un 772 augstāko augu sugas.