Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Zinātnieki izsekojuši balto lāci, kuram bija piestiprināts raidītājs. Dzīvnieks vienā dienā nopeldējis vismaz 74 kilometrus vai pat visus 100, un tas ir pirmais pārliecinošais pierādījums, ka lāči var ūdenī veikt šādus milzīgus attālumus.
Lāči bieži vien gadā nostaigā tūkstošiem kilometru, meklējot medījumu, un bieži vien bijušas liecības par neparastiem lāču peldējumiem - viņi parādās nomaļās salās vai pārpeld plašus līčus. Tomēr agrāk bija aizdomas, ka lāči lielu ceļa daļu veikuši, ejot pa ledu vai uz peldošiem leduskalniem. "Šoreiz mums ir dati, kas rāda, cik ilgi lācis bijis ūdenī," sacīja Norvēģijas Polārā institūta zinātnieks Juns Ošs. "Tā ir pirmā reize, kad ar satelītu dokumentēts tik garš peldējums." Balto lāču mātīte, kurai bija piestiprināts raidītājs, ūdenī iegāja uz austrumiem no Norvēģijas arktiskās salas Špicbergenas, aizpeldēja ziemeļaustrumu virzienā un dienu vēlāk izpeldēja Edgeojas salā. Lāča apkaklē iestiprināts sensors sūtīja atšķirīgus signālus, kad lācis atradās ūdenī un kad atradās uz sauszemes vai ledus. Pēc Oša teiktā, lāča veiktais attālums ļauj baltos lāčus pēc dažādiem kritērijiem klasificēt kā jūras zīdītājus - šajā grupā ietilpst arī delfīni un vaļi.