Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī palieņu pļavu kopšanā jāiegulda liels darbs un no saimnieciskā viedokļa labuma nav, šāda vides aizsardzība atmaksājas, pārstaigājot dabas liegumu Užavas augštece atzina gan Eiropas Komisijas pārstāvji, gan teritorijas apsaimniekotāji.
Alsungā nupat viesojusies projekta Life – Daba pārstāve Skandināvijas un Baltijas valstīs Anja Finne, Latvijas Dabas fonda (LDF) speciālisti Inga Račinska, Alda Nikodemusa un Rolands Ratfelders un Vides ministrijas pārstāve Ilona Endziņa. Pagasta padomi pārstāvēja priekšsēdis Gunārs Bloks un lauksaimniecības konsultante Santa Kreičmane. Viņi diskutēja par pērn sākto projektu Palieņu pļavu atjaunošana un zemes īpašnieku problēmām un arī uzklausīja pagasta ļaužu viedokli.
Kavē sadrumstalotība
Īpaši aizsargājamā teritorija Užavas krastos pieder vairākiem desmitiem īpašnieku, taču līgumu ar fondu par palieņu pļavu apsaimniekošanu noslēdzis tikai viens – Bērzleju īpašnieks un paju sabiedrības Alsunga priekšsēdis Jānis Gornijs. Kā atzina S.Kreičmane, daudzus biedē īpašais apsaimniekošanas režīms, grūtības piekļūt un iegūt sienu. Pļavās gar upi atrasti reti augi, putnu ligzdošanas vietas, atklāta skaista ainava. Lauksaimnieciskā darbība tur nenotiek, bet, iesaistoties projektā, īpašnieki var slēgt līgumu ar LDF par krūmu izciršanu, siena pļaušanu un pretendēt uz Eiropas fondu naudu. Pēc pļavu atjaunošanas tās jāapsaimnieko vismaz piecus gadus, noganot vai nopļaujot ne ātrāk par 10. jūliju, zāli novācot vai atstājot sasmalcinātu. G.Bloks cer, ka rudenī un ziemā būs lielāka interese un krūmu ciršana pļavās aktivizēsies: "Jāņem tik zāģis un cirvis rokā un jāstrādā!" Savukārt J.Gornijs citu īpašnieku kūtrumu skaidro ar to, ka īpaši aizsargājamās teritorijas apsaimniekošana atmaksājas lielā platībā. Bet pļavas gar Užavu sadrumstalotas nelielos īpašumos. Lielākā teritorija pieder Bērzlejām (145 ha) un Alsungai (300 ha). Par katru sakopto hektāru var saņemt 138 eiro. Gadā atjaunoti aptuveni 14 ha.
Smags darbs, kas atmaksājas
"Labuma maz, jo sienu izvest nevar," secina J.Gornijs. "20–30 gadus te nekas nav darīts, vietām krūmi jau koku lielumā. Vajadzēja nopirkt speciālu tehniku. Pļavu atjaunošana ir smaga, bet tā atmaksājas, turklāt rada pagastā darba vietas. Visu ziemu pļavās vīru brigāde cirta krūmus. Drīz sāksim pļaut zāli, līdz 15. jūlijam to nedrīkstēja, jo putni vēl ligzdoja."
Kā stāsta LDF pārstāvis Andris Klepers, programmā Natura 2000 palieņu pļavas tiek atjaunotas 16 vietās Latvijā. Kopš pērnā rudens Užavas augštecē četros gados paredzēts izcirst krūmus 145 ha un pirmoreiz pļaut 300 ha. Šo darbu LDF finansē no Eiropas Savienības fonda Life – Daba. Pļavu atjaunošana īpašniekiem ļauj pretendēt uz Lauku atbalsta dienesta maksājumiem. Pieteikties var joprojām.