Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11336320t1h8af3.jpg)
Mūsdienās bioloģisko lauksaimniecību pieņemts uzskatīt par kaut ko modernu vai avangardisku, bet parasto (ķīmisko) – par tradicionālu. Tomēr, ja aizdomājamies, šīm «tradīcijām» ir visai īsas un mazattīstītas saknītes, jo tradicionāli cilvēki gadu tūkstošiem ir audzējuši pārtiku bez ķimikāliju lietošanas.
Pētot vides piesārņojuma ietekmi uz mūsu veselību, kā arī ekosistēmu stāvokli, arvien vairāk pierādījumu apliecina vecās Hruščova laika idejas par «visas zemes ķimizāciju» absurdumu un kaitīgumu. Taču to atzīt nav izdevīgi ne mūsdienu ķimikāliju ražotājiem, ne izplatītājiem, ne pārtikas produktu lieltirgotājiem, ne arī valdībām... Tomēr mums paliek brīvība pašiem izvēlēties to labāko un tādējādi atbalstīt Latvijas bioloģiskos zemniekus, tīras upes, bagātīgu dabu, savu un savu bērnu veselību.
Lauksaimniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, tāpat kā ķīmiskie ieroči, ir vienīgās vielas, kuras tīši nonāk vidē ar vienu vienīgu uzdevumu – nogalināt dzīvas radības. Līdz ar to tās rada lielus draudus gan cilvēku veselībai, gan videi.
Lielākā daļa pārtikas produktu, ko mēs ēdam, ir ražoti ar mūsdienu lauksaimniecības metodēm, un tās lielā mērā ir atkarīgas no ķīmiskajām vielām. Lai gan tās izmanto konkrētu kaitēkļu, slimību vai nezāļu iznīcināšanai, šīs ķīmiskās vielas rada daudz plašākas problēmas. Tās izjauc augsnes dabisko līdzsvaru un iznīcina dzīvo dabu, to atliekas paliek pārtikas produktos, kurus mēs lietojam. Tomēr šādas lauksaimniecības metodes ir plaši akceptētas.
Anglijā jau pirms 30 gadiem atzina, ka lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir vajadzīga labāka aizsardzība no ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes, tādēļ prasību lietot aizsargapģērbu noteica ar likumu. Lauksaimnieks, izsmidzinot pesticīdus, valkā speciālu apģērbu. Tātad lauksaimnieks ir pasargāts, bet kā ir ar tevi?
Cilvēkiem ir tiesības rūpēties par sevi un būt informētiem par to, kā pārtikas produkti tiek ražoti un kāda ir to ietekme uz veselību. Un pilnīgi skaidrs, ka cilvēki negrib saņemt ķīmisko vielu atliekas savā pārtikā.
Bioloģiskā pretinde
Ķīmiskās vielas ir viens no pamatelementiem mūsdienu lauksaimniekošanā. Taču bioloģiskā lauksaimniecība ir dzīvotspējīga alternatīva. Lai saražotu pārtikas produktus bez paļaušanās uz ķīmiskajām vielām, bioloģiskā lauksaimniecība strādā kopā ar dabu.
Bioloģisks – tas ir veids, kādā lauksaimniecības produkti ir audzēti un apstrādāti. Šie produkti nāk no ekoloģiskas sistēmas, kuras pamatā ir veselīga un bagāta augsne, kas pati spēj pretoties kaitēkļiem un slimībām. Bioloģiskā lauksaimniecība aizliedz toksisku un noturīgu ķīmisku vielu izmantošanu. Tā piekopj novatorisku praksi, strādājot ar dabu, nevis pret to. Lauksaimniekiem, kas audzē mājlopus, nav atļauta nekādu antibiotiku vai sintētisku hormonu izmantošana. Bioloģiskā ražošana aizliedz arī ģenētiski modificētu organismu izmantošanu.
«Bioloģisks» nozīmē to, ka:
netiek izmantoti nekādi pesticīdi, kas saindē augsni un ūdeni un ir kaitīgi lauksaimniecībā nodarbinātajiem; nepastāv nekādas mākslīgā mēslojuma noteces, kas saindē upes, ezerus un jūru; mums visiem tiek nodrošināta veselīgāka un ilgtspējīgāka vide.
Tradicionālajā lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi rada daudzus riskus cilvēka veselībai. ASV Vides aizsardzības aģentūras pētījumi rāda, ka ķīmiskās vielas kombinācijā ar veidu, kādā mēs ar tām ikdienā saskaramies, var būtiski paaugstināt risku veselībai. Bez tam šī aģentūra jau pirms krietna laika, pat pirms padziļinātu pētījumu veikšanas, daudzus pesticīdus bija atzinusi kā bīstamus, jo saistīja šīs ķīmiskās vielas ar vēzi un citām slimībām. Patlaban aģentūra ir atzinusi, ka 60% no visiem herbicīdiem, 90% no fungicīdiem un 30% no insekticīdiem ir potenciāli vēža izraisītāji.
Lai viss iepriekš teiktais kļūtu skaidrāks un izprotamāks, tālāk seko īss to ķīmisko vielu apraksts, kuru atliekas ir sastopamas biežāk pirktajos pārtikas produktos. Bioloģiskie pārtikas produkti nesatur nevienu no šīm ķīmiskajām vielām.
Ēd labo!
Svaigi bioloģiskie un dabiskie produkti satur paaugstinātu cilvēka organisma veselībai tik ļoti svarīgo mikro un makro barības vielu daudzumu (daudzas no tām atrodas augļa vai dārzeņa ārējā kārtā). Jo īpaši svarīgi ir vitamīni E un A, kā arī beta karotīns, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem un ar elektroniem uzlādētām skābekļa molekulām, kuras var izraisīt nopietnus šūnu bojājumus.
Tādēļ visiem, kas vēlas lietot veselīgu, ar enerģiju bagātu un pietiekami dažādu pārtiku, ieteicams vienmēr censties pirkt vietējos katras sezonas bioloģiskos augļus un dārzeņus, lai nenāktos nomizot nost tik ļoti veselīgo miziņu.
Veselības ieguvums, lietojot šāda veida produktus, ir cieši saistīts ar faktu, ka to audzēšanā nav izmantoti piesārņotāji un ķīmiskas vielas, tie nav ģenētiski modificētu sēklu produkti un tie nav uzturēti «svaigi» ar tādu procesu palīdzību, kas izjauc to dabisko sastāvu. Pateicoties tam, ka ir samazināta svešu vielu klātbūtne, bioloģiskā pārtika ir teicama izvēle gan tiem, kas rūpējas par savu veselību, gan tiem, kas cieš no alerģijām un nevar ēst atsevišķus produktus.
Domājot...
Visneaizsargātākie ir bērni un zīdaiņi. Ātrās augšanas un vielmaiņas, kā arī samērā vienveidīgā uztura dēļ viņi ir visvairāk pakļauti veselības un attīstības traucējumiem. Bērni ir visdārgākais, kas mums dots, un mēs varam viņus aizsargāt. Bioloģiskie produkti mazina lieku bērna pakļaušanu toksisko vielu uzņemšanai ar pārtiku. Barojot augsni un sargājot vidi no toksiskām un noturīgām ķīmiskām vielām, bioloģiskā lauksaimniecība palīdz mums nodot nākamajām paaudzēm veselu un drošu planētu. Tas izmaksā nedaudz vairāk, bet vērtība, kādu iegūsti tu un tava ģimene, ir daudz lielāka.
Latvijas lauksaimniecības politikas mērķis ir palielināt bioloģiski apsaimniekotās platības līdz 3% (56 000 ha) no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz 2006.gadam, kā arī sasniegt bioloģiskās lauksaimniecības produktu daudzveidību, nodrošinot 2006.gadā 2% no kopējā vietējā tirgū realizēto lauksaimniecības produktu apjoma. Mērķis ir 2006.gadā sasniegt līmeni, kad bioloģiskās lauksaimniecības produktus regulāri iegādātos 10% patērētāju. 2003.gadā Latvijā bija 550 sertificētas bioloģiskās saimniecības, bet 2004.gadā – jau 1043 saimniecības.
Bioloģisko produktu pasaulē ir kāda interesanta iezīme – šo ideju ir pārņēmuši arī citu veidu produktu ražotāji. Un labā ziņa ir tāda, ka zinoši patērētāji šo bioloģisko produktu klāstā var atrast visu: sākot ar drēbēm, kas izgatavotas no dabiskiem materiāliem (izgatavoti bioloģiskās ražošanas procesos), beidzot ar bioloģisko arhitektūru (celtniecībā izmanto dabiskus materiālus un metodes).
Pat tūrisms kļūst bioloģisks. Šķiet, ka beidzot tie, kas vēlas dzīvot «ekoloģiski», to var darīt.
Izmantotie materiāli:
Anglijas Augsnes asociācijas ceļvedis par pesticīdu atlikumiem populāros pārtikas produktos. Itālijas laikraksts «Itāļu bioloģiskais stils». Latvijas Vides aģentūras «Resursu patēriņa novērtējums», 2004. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības un interneta materiāli.
***
Uz tava galda...
Kartupeļos – aldikarbs
Aldikarbs ir nervu inde. Tā traucē nervu šūnu savstarpējo «sazināšanos». Izmanto, lai nogalinātu tārpus un kukaiņus, bet to uzņem arī auga saknes, un tas cirkulē pa visu augu. Pasaules Veselības organizācija to klasificē kā ļoti bīstamu.
Bumbieros – karbendazīms
Karbendazīms kontrolē graudaugu, rapšu, dārzeņu un augļu slimības. Tā kā tas iesūcas augļa virsējā kārtā, ne vienmēr to var nomazgāt. Vācijā to klasificē kā hormonu sistēmu graujošu ķīmisku vielu. Iespējams, tas izraisa vēzi.
Maizē – hlormekvats
Hlormekvats regulē augu augšanu. Ietekmē auga attīstību tā, lai visa labība augtu vienādi un vienādā augstumā. Tas palielina arī ziedēšanas intensitāti, tādējādi konkrētā kultūra dod lielāku ražu. To izmanto uz kviešiem, rudziem, auzām, puķēm, bumbieriem, mandelēm un tomātiem. Klasificēts kā toksiska ķīmiskā viela.
Avenēs – hlorotalonils
Hlorotalonilu izmanto sēnīšu slimību nogalināšanai uz kultūrām. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības informāciju hlorotalonils, iespējams, izraisa vēzi.
Ābolos – hlorpirifoss
Hlorpirifoss pieder pie ķīmisko vielu grupas, kas pazīstamas kā fosfororganiskie savienojumi. Mūsdienās pārtikas ražotāji visā pasaulē izmanto vairāk nekā 100 fosfororganisko savienojumu. Hlorpirifoss nogalina kukaiņus, ietekmējot to nervu sistēmu. To ļoti plaši izmanto augļu dārzos. Vācijā to klasificē kā hormonu sistēmu graujošu ķīmisku vielu. Pasaules Veselības organizācija to klasificē kā mēreni bīstamu.
Zīdaiņu pārtikā – pirimifos-metils
Pirimifos-metils arī ir fosfororganiskais savienojums. To radīja Vācijā Otrā pasaules kara laikā kā nervu gāzes blakusproduktu. Fosfororganiskie savienojumi kopumā ir uzskatāmi par cilvēkiem un dzīvniekiem visindīgākajiem pesticīdiem.
Burkānos – trifluralins
Trifluralinu plaši izmanto nezāļu iznīcināšanai dārzeņu, augļu un aramzemes kultūrām. Tas aizkavē nezāļu sakņu attīstīšanos, iznīcinot to šūnas. ASV Vides aizsardzības aģentūra trifluralinu klasificē kā iespējamu vēža izraisītāju. Saskaņā ar šīs aģentūras un Pasaules Dabas fonda datiem tā ir hormonu sistēmu graujoša ķīmiska viela. Dažās valstīs trifluralins ir aizliegts, jo tas apdraud dzīvo dabu.
Salātos – vinklozolins
Vinklozolinu galvenokārt izmanto zirņiem, vīnogulājiem, rapšiem un citiem augļiem un dārzeņiem, lai iznīcinātu augu slimības. To klasificē kā hormonu sistēmu graujošu ķīmisku vielu. ASV Vides aizsardzības aģentūra uzskata, ka vinklozolins ir potenciāls vēža izraisītājs.