O, 29.11.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vienkāršā un sarežģītā kredītpunktu skaitīšana

Agnese Kārkliņa, «Mērķis»
Vienkāršā un sarežģītā kredītpunktu skaitīšana
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Sesija augstskolās nāk lieliem soļiem, un arvien aktuālāks (it īpaši pirmā kursa studentiem) kļūst jautājums par kredītpunktiem — cik man to jau ir, cik vēl vajag, kā tos saskaitīt? Un brīžiem tā vien gribas vaicāt — vai tas skaitīšanas jūklis vispār ir vajadzīgs? Studijas sākot, mācību gada sākumā jaunajam studentam paziņo, ka visā studiju laikā viņam ir jāiegūst noteikts kredītpunktu daudzums (bakalaura studiju programmā tie parasti ir 120 vai 160 kredītpunkti, maģistra studiju programmā attiecīgi mazāk, bet konkrētais skaits ir atkarīgs no studiju programmas).

Teorētiski viens kredītpunkts atbilst studējošā darbam 40 akadēmisko stundu jeb vienas studiju nedēļas apjomā. Taču tas vēl nenozīmē, ka vienu kredītpunktu varēs atstrādāt semestra beigās, piemēram, neguļot pēc kārtas četras naktis, pastāv nosacījums, ka kredītpunktā tiek ierēķinātas tiklab individuālās studijas, kā arī lekcijas un semināri un kontaktstundu apjoms nedrīkst pārsniegt pusi no kopējā studenta darba apjoma.

Citiem vārdiem sakot, Latvijā relatīvi nesen ieviestā kredītpunktu sistēma mēra studenta darba slodzi, un šīs slodzes vienība ir kredītpunkts. Noteiktais standarts: viena semestra laikā studentam ir jāiegūst aptuveni 20, studiju gada laikā — vidēji 40 kredītpunkti. Kredītpunktu sistēmas ieviešana vienlaikus nozīmē arī to, ka kredītpunktos tiek izteikts katra mācību priekšmeta kursa apjoms, kā rezultātā ir viegli izprast atsevišķo kursu īpatsvara samēru programmā.

«Man, lūdzu, vienu kursu trīs kredītpunktu apmērā!»

Katram kursam augstskolā tiek norādīts konkrēts kredītpunktu skaits, par kuru saņemšanu var nokārtot šo kursu. Studentam par apgūtu kursu tiek ieskaitīti kredītpunkti, ja tajā vērtējums viņam 10 baļļu sistēmā nav zemāks par 4. Piemēram, Latvijas Universitātē (LU) par kursa «Civilā un darba aizsardzība» apgūšanu students saņem vienu kredītpunktu, bet par kursa «Floras dizains» sekmīgu nokārtošanu students iegūst veselus četrus kredītpunktus. Tātad tas nozīmē, ka teorētiski kursa «Floras dizains» apguvē studentam būtu jāiegulda četrreiz vairāk darba nekā studējot civilo un darba aizsardzību.

To, cik kredītpunktu vērts būs katrs kurss, izlemj studiju programmas vadība. «Pasniedzējam tiek dots uzdevums lasīt kursu, piemēram, trīs kredītpunktu apmērā, un viņš atbilstoši trīs kredītpunktu slodzei šo kursu arī gatavo — sarēķina kontaktstundu skaitu, izvēlas literatūru, ieplāno visus patstāvīgos darbus,» stāsta Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja.

Reizēm gan studentus māc bažas, ka viens vai otrs kurss kredītpunktos tiek pārāk dāsni vai trūcīgi novērtēts. Gadās, piemēram, ka students mācību literatūru lasa dienām un naktīm un par to kursa beigās saņem divus kredītpunktus, bet par kursu, kurš nepavisam kaulus nelauž, — četrus.«Studentam ir jāatceras, ka kredītpunktu skaitu nenosaka tikai kontaktstundu skaits kādā kursā,» teic Inta Jaunzeme, LU Studentu servisa direktora vietniece informācijas un konsultāciju lietās. «Iespējams, tā ir nekorekta vienas vai otras puses darba sadale.»

«Katru konkrēto gadījumu vajadzētu skatīt atsevišķi. Varētu būt runa par kontaktstundu un patstāvīgā darba samēru,» pieļauj Anda Vītiņa, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekāne. «Bet šo procesu ir diezgan grūti kontrolēt — kursu apjomu noteikšana kredītpunktu sistēmā ir katras augstskolas fakultātes pārstāvju kopdarbs.»

Kredītpunktu sadalījums — pa semestriem un daļām

Visi kursi augstskolu studiju programmās ir iedalīti obligātajā (A), obligātās izvēles (B) un brīvās izvēles (C) daļās. Attiecīgi A, B un C daļās ir zināms arī iegūstamais kredītpunktu skaits. Piemēram, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes programmā noteiktais iegūstamo kredītpunktu skaits A daļā ir 75, B — 69 un C daļā — 16 kredītpunkti (kopumā 160). Visu studiju laiku šīs programmas studentam ir jāorientējas pēc šiem skaitļiem. Un jāatceras, ka semestrī vidēji ir jāiegūst 20 kredītpunktu.

«Ne vienmēr šis skaits semestrī ir precīzs — gadīsies viens semestris, kurā ir 19 punktu, tad nākamajā attiecīgi būs jāņem studiju kursi 21 kredītpunkta apmērā,» stāsta Emīlija Jasukēviča, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektora palīdze. «No vadības puses pret šādām nelielām nobīdēm nevajadzētu būt nekādām pretenzijām. Ja students, piemēram, B daļā vēlas ņemt kursu, kas viņu interesē, un tā kredītpunktu skaits ir trīs, kaut studiju plānā būs paredzēti tikai divi kredītpunkti, neviens viņam to neaizliegs.»

«Latvijas Kultūras akadēmijā vairāk kredītpunktu vērti ir obligātie A daļas priekšmeti — šajos kursos studentiem parasti visvairāk materiālu ir jāapgūst patstāvīgi,» stāsta Jānis Šiliņš, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektors. «Kursu apjoms ir atkarīgs arī no programmas, kurā kurss tiek pasniegts. Kultūras teorijas un vadībzinības studiju programmas studentiem teorētiskajos priekšmetos būs jāapgūst vairāk nekā šo pašu priekšmetu studētajiem, piemēram, aktieros. Kredītpunkts — tā ir matemātiska lieta.»

Nemitīga skaitīšana? Un ko tad, ja punktu par daudz?

Kredītpunktu rēķināšana dažādās augstskolās noris dažādi.Latvijas Universitātē, piemēram, piedāvāto kursu un līdz ar to izvēles iespējas ir lielas, tāpēc studentam galvenokārt pašam jāseko līdzi, lai, studijas beidzot, būtu savākts vajadzīgais kredītpunktu skaits, kā arī atbilstu prasībām to sadalījums pa A, B un C daļām.

Tā nu katra semestra sākumā un beigās LU students var ķerties pie kalkulatora un rēķināt, cik kredītpunktu viņam ir pavisam, cik — katrā daļā un cik punktu vēl nepieciešams nopelnīt. Nereti LU pirmajos divos gados studenti cenšas savākt pēc iespējas lielāku kredītpunktu skaitu, lai pēdējos gados varētu vairāk laika veltīt darbam, citām aktivitātēm vai bakalaura darba izstrādei.

Nereti LU studentu vidū ir dzirdamas baumas, ka kredītpunktu skaita pārsniegšanas gadījumā par katru kredītpunktu būs jāmaksā. Draugu draugu draugu minētās naudas summas ir dažādas — no dažiem santīmiem līdz pat pārsimt latiem par vienu kredītpunktu. Tomēr pagaidām realitātē pret šiem pārāk daudz kredītpunktu savākušajiem studentiem nekādas sankcijas netiekot lietotas, atklāj I. Jaunzeme.

«Samaksu par katru pārsniegtu kredītpunktu ir paredzēts ieviest tikai nākotnē. Taču arī tagad tomēr būtu vēlams iekļauties noteiktajos 20 semestra kredītpunktu rāmjos — ja punktu skaits būs ļoti pārsniegts, to varētu nesaprast, īpaši ārzemēs. Viņi domās, ka ar mūsu augstskolu diplomiem kaut kas nav kārtībā.»

«Latvijas Kultūras akadēmijā, studijas beidzot, parasti studentiem ir lielāks kredītpunktu skaits, nekā paredzēts, taču studentu vai viņa maciņu tas nekādā ziņā neietekmē. Par pārsniegtajiem kredītpunktiem nav jāmaksā, jo to skaits mūsu absolventiem ir niecīgs,» stāsta LKA rektors.

Slinkākiem studentiem (t. i., parādniekiem) būtu jāliek aiz auss, ka tad, ja netiks izpildīts studiju programmai noteiktais nominālais kredītpunktu skaits, augstskolas diplomu nevarēs saņemt.

Situāciju, kad students pēdējā semestrī attopas, nesavācis tik lielu kredītpunktu skaitu, kādu vienkārši fiziski vairs nav iespējams iegūt, gan visi aptaujātie augstskolu pārstāvji noliedz. «Šādi varētu gadīties parādniekiem, kuri nav nokārtojuši savas akadēmiskās saistības, jo reģistrēšanos kursiem kontrolē augstskolas struktūrvienības. Taču tie ir izņēmumi, un katrs gadījums jāskata atsevišķi. Varētu būt runa par eksāmenu atkārtotu kārtošanu vai palikšanu vēl vienu gadu augstskolā,» teic E. Jasukēviča.

Ar kredītpunktiem saprotamies pasaulē

Saskaņā ar Augstskolu likumu Latvijai ir jāveicina tās augstskolu studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšana starptautiskā praksē. «Kredītpunktu sistēma palīdz veidot kopīgu augstākās izglītības telpu, ko nosaka 1999. gadā aizsāktais Boloņas process, kad 29 valstu ministri parakstīja t. s. Boloņas deklarāciju,» stāsta B. Rivža. «Ja katrā valstī ir saprotams studentu apgūtais studiju apjoms, tas rada lielāku mobilitāti un augstskolas absolventam ir atvērts arī darba tirgus. Darba devējs uzreiz redz, ar ko viņam darīšana. Tā kā Eiropas Savienībā pastāv kustības brīvība, ir svarīgi, lai mūsu diplomus varētu saprast arī, piemēram, Grieķijā, ja studentam rastos interese uz turieni doties.»

Tādēļ, lai varētu objektīvi novērtēt studenta veikumu un sekmes, studējot dažādu valstu augstskolās, kurās atšķiras vērtēšanas sistēmas, ir izveidota speciāla Eiropas Kredītpunktu pārneses sistēma (European Credit Transfer System — ECTS). ECTS veicina akadēmisko atzīšanu, un tas nozīmē, ka ārzemēs apgūtie priekšmeti aizstāj tādus vai līdzīgus priekšmetus Latvijas augstskolu studiju programmās. Lielā daļā Eiropas valstu Boloņas deklarācijas parakstīšanas brīdī kredītpunktu sistēmas vispār netika izmantotas vai arī tās izmantoja tikai kredītpunktu pārnesei «Erasmus» studentu apmaiņas programmās. Tātad studiju apjomu kredītpunktos izteica tikai ārzemēs apgūtajam studiju posmam, bet priekšmetu kursi kredītpunktos netika mērīti.

Tagad, kā lasāms RTU mājas lapā internetā: «Pirms aizbraukšanas tiek noslēgts trīspusējs mācību līgums, kuru paraksta students, Latvijas augstskola un ārzemju augstskola. Līgumā ir iekļauts izvēlētās studiju programmas apraksts, kā arī iegūstamais kredītpunktu skaits. Par visiem sekmīgi pabeigtiem kursiem ārzemēs studenti saņem oficiālu atzīmju izrakstu no augstskolas, kura studentu ir uzņēmusi, norādot kursu nosaukumus un kredītpunktu skaitu katrā no tiem.»

Eiropas Savienībā pastāvošā ECTS gan izmanto atšķirīgu kredītpunktu apjomu — 60 kredītpunktu gadā, taču pārrēķins no vienas kredītpunktu sistēmas uz otru ir aritmētiski vienkāršs, proti, 1 kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS kredītpunktiem.

Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu