Vakara pasaciņa: Zaķa precības

Visvairāk viņam patika kāda zemnieka meita. Zaķis sūtīja lāci par savu precinieku. Bet zemnieka meita atteikusi: «Nē, zaķi jau nu gan es neprecēšu.»«Kāpēc ne?» lācis jautāja.«Viņam ir par daudz īsa aste,» meita atbildēja.Tagad visi zvēri runāja, ka zemnieka meita atraidījusi zaķi, ka tam īsa aste. To dabūja zināt arī vilks.«Ja zemnieka meita neprec zaķi, ka viņam īsa aste, tad mani viņa precēs, jo man gara aste,» vilks domāja. Viņš aizsūtīja atkal lāci pie zemnieka meitas. Lācis teica: «Tev taisnība, zaķis nekur neder, jo viņam īsa aste, bet tev ir viens cits līgavainis, kam gara aste.Meita jautāja: «Kas tas ir?»«Tas ir vilks. Viņš ir ievērojams vīrs, un aste ari viņam gara.««Ak cik jauki!» teica meita. «Es būtu ļoti laimīga, ja vilka kungs mani precētu.»Lācis to pateica vilkam, un vilks ļoti priecājās. Vilks solījās sarīkot lielas dzīres. Kāzām bija jānotiek zemnieka mājā, lai visi redzētu, cik vilkam daiļa līgava.Kāzu dienā vilks gāja zaķi lūgt kāzās, bet zaķis gulēja gultā. Vilks lūdza zaķi kāzās, bet zaķis teica: «Es gan nevaru iet uz tavām kāzām, jo vakar pārēdos burkānus un kāpostus un šodien esmu slims.»Vilks teica-. «Bez tevis nevar nemaz iztikt, kur tad lai ņem otru tādu dejotāju kātu.»Zaķis teica: «Jā, man ir ļoti slikti, un es tik tālu nevarēšu aiziet.»Vilks teica: «Es uzlikšu seglus un iemauktus, kāp man mugurā un, kad es skriešu par ātru, tad pievelc, es skriešu lēnāk.» Zaķis nu bija ar mieru. Pusceļā vilks teica: «Kāp nu zemē!»Zaķis teica: «Es vēl nevaru paiet, skrien vien tālāk!»Pavisam tuvu pie mājas vilks teica: «Nu gan es tevi vairs tālāk nenesu. Ļaudis ieraudzīs un smiesies»Zaķis teica: «Ja tu pats neskriesi, tad es tevi piespiedīšu.»Zaķis iesita vilkam ar pātagu, un vilkam bija jāskrien, vai grib vai negrib.Pie kāzu mājas zaķis iedeva pavadu kalpam un teica: «Piesieniet labi to manu zirgu, ka neaizbēg!»Zaķis devās pie zemnieka meitas un teica: «Mani tu neprecēji, jo man īsa aste. Bet vilks, kurš tev patīk, ir mans jājamais zirgs.»«Vilks ir tavs jājamais zirgs?» meita iesaukusies.«Ja netici, tad aizej uz stalli apskaties,» zaķis teica. Meita izgāja skatīties un, ieraudzījusi vilku ar segliem mugurā un stallī piesietu, gājusi tūlīt istabā un apprecējusi zaķi. Vilks aiz liela kauna ieskrējis mežā.