Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mēs pazīstam daudzus kurināmā veidus – akmeņogles, mazutu, gāzi, koksni, bet šodien runāsim vairāk par dabasgāzi. Kas tad ir dabasgāze? Atbild Mārtiņš Gedrovičs, "Latvijas gāzes" galvenais speciālists: "Dabasgāze pieder pie fosilajiem kurināmajiem."
Latvija dabasgāzi saņem no Krievijas. Šī dabasgāze tiek iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, un tā kalpo kā rezerve.
Mārtiņš Gedrovičs, "Latvijas gāzes" galvenais speciālists: "Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmajiem, tāpēc ka dabasgāzes sastāvā ietilpst tādi savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi, tā sadegot nerada pelnus un līdz ar to sadegšanas produkti ir tikai divi – CO2 un ūdens tvaiki. Bet ir jāpiezīmē tas, ka CO2 ir videi nepatīkama viela. Tā ir par iemeslu tam, ka rodas globālā sasiluma efekts, līdz ar to, viens no mūsu uzdevumiem ir pēc iespējas racionālāk dabasgāzi izmantot, lai samazinātu izmešu daudzumu."
Ja salīdzina dabasgāzi ar citiem fosilajiem kurināmajiem, tad akmeņoglēm un mazutam ir sēra savienojumi, akmeņogles dod arī daudz pelnu, dažreiz pat līdz 20 procentiem. Mazuts savukārt ir nepārtraukti jāsilda, lai to varētu izmantot, tātad ir jāpatērē enerģija.
Juris Kliks, "Baložu siltuma" direktors: "Kurināmā koksne dažādos veidos – malka ir aptuveni 30 procenti, dabasgāze atkal 30 procenti un joprojām šis šķidrais kurināmais – mazuts, dīzeļdegviela arī 30 procenti. 10 procenti paliek akmeņoglēm, kūdrai un varbūt citam kurināmajam. Ir vērojama tendence, ka dabasgāzes patēriņš pieaug, tieši varbūt uz mazuta patēriņa samazināšanās rēķina."
Latvijā ir divas pilsētas, kas tiek apkurinātas ar mazutu, – Ventspils un Rēzekne. Rēzekne ir izvēlējusies mazutu aizstāt ar gāzi un pašlaik notiek gāzesvada būvniecība uz Rēzekni. Dabasgāzes lietošanai ir ārkārtīgi plaša forma, vispazīstamākā ir apkure.
Mārtiņš Gedrovičs, "Latvijas gāzes" galvenais speciālists: "Pēdējā laikā parādās ļoti interesantas tehnoloģijas, kuras atļauj izmantot dabasgāzi. Par vienu no tām ir jārunā – mazas jaudas koģenerācija, kuru realizē iekšdedzes dzinējos, kur par kurināmo izmanto dabasgāzi. Šinī koģenerācijas gadījumā mēs vienlaicīgi iegūstam divus enerģijas veidus – siltuma enerģiju un elektroenerģiju."
Juris Kliks, "Baložu siltums" direktors: "Videi draudzīga viņa ir, par ekonomiku ir diezgan pagrūti spriest. Protams, kopā visa katlumāja, siltuma ražošana kopā ar enerģiju kaut kādu nelielu peļņu mums ir devusi. Katls ražo tikai siltuma enerģiju. Proporcija ir tāda, ka no visas koģenerācijas jaudas 44 procenti ir elektroenerģijas ražošana un 56 procenti ir siltums, siltums aiziet uzreiz uz tīklu, patērētājiem un elektroenerģija tiek nodota "Latvenergo" tīkliem."
Šis ir viens no visefektīvāk izmantojamiem dabasgāzes veidiem, ko atzīst visa pasaule un arī Latvijā ir pazīstams. Pasaulē ir pazīstams arī, ka vienlaicīgi tiek iegūta enerģija, siltums un aukstums, ko plaši lieto Vācijā, Austrijā un citās valstīs tirdzniecības centros. Tas vēl nav viss, daudzi ir iepazinuši siltumsūkņus, kuri izmanto dabasgāzi, ar infrasarkanā stara palīdzību ar gāzi veiksmīgi var apkurināt plašas sporta halles. Infrasarkano staru tehnika apsilda Briselē āra kafejnīcas.
Mārtiņš Gedrovičs, "Latvijas gāzes" galvenais speciālists: "Dabasgāzes lietošana ir ļoti plaša, un būtībā mēs ne vienmēr zinām visus šos veidus un ne vienmēr iedomājamies, ka varētu būt komplekss dabasgāzes lietojums kaut vai privātmājās.