Kas ir videi draudzīgs uzņēmums Latvijā? (1)

Tomass Kotovičs, LMV Komunikāciju daļas vadītājs: "Latvijas valsts mežu" birojā strādā aptuveni 70 cilvēku. Jau veidojot viņu, mēs domājām par to, lai viņš būtu maksimāli videi un arī cilvēkiem draudzīgs. Cilvēkiem draudzīgs - tas nozīmē, ka šeit nav paklāju, maksimāli daudz izmantota koksne, vide ir veselīga cilvēkam. Videi draudzīgs tāpēc, ka šeit nav izmantoti videi kaitīgi materiāli. Maksimāli ir izmantots koks, tāpat šeit ir atkritumu šķirošanas sistēma, kad mēs visus atkritumus, kas rodas, sašķirojam: atsevišķi papīru, ko pārstrādā otrreizēji, atsevišķi polietilēnu, plastmasu, ko var pārstrādāt otrreiz, un tad nāk pārējie atkritumi. Videi draudzīgs tāpēc, ka maksimāli daudz tiek izmantota FSC sertificētā koksne."

Ko nozīmē FSC sertifikāts?

Tomass Kotovičs: "Tā ir zaļas, videi draudzīgas meža apsaimniekošanas zīme. Šis sertifikāts tiek dots mežsaimniecībai un tad tai koksnei, kas nāk ārā no meža apsaimniekošanas. "Latvijas valsts meži" visā platībā 1,6 miljonos hektāru ir saņēmuši šo ļoti prestižo zaļo zīmi, ko dod starptautiski akreditēts sertificētājs. Tas nozīmē, ka mežsaimniecība ir ekoloģiski, sociāli un ekonomiski sabalansēta. Vienā vārdā sakot – mēs ievērojam līdzsvaru gan starp ekonomisko meža apsaimniekošanas komponenti, gan starp ekoloģisko komponenti, tātad tiek darīts viss, kas nepieciešams dabai, tiek atstāti mikroliegumi un pārējās lietas, kas ir nepieciešamas putniem, augiem utt., lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Mežsaimniecība ir izlīdzsvarota ar sociālo funkciju, tas nozīmē, ka valsts mežā cilvēkam tiek dotas iespējas atpūsties, braukt lasīt ogas, sēnes, tiek veidoti arī dažādi speciāli atpūtas objekti, galdiņi, kur pasēdēt, soliņi mežā, dažādas takas izveidotas. Šo zīmi no trīs miljardiem hektāru mežu, kas ir visā pasaulē, ir saņēmuši tikai nedaudz mazāk par 50 miljoniem hektāru. Mēs esam ļoti lepni, ka Latvija ir tā valsts un "Latvijas valsts meži" ir starp šiem 50 miljoniem hektāru. Šī zīme tālāk tiek nodota arī produkcijai, kas nāk no meža, ir speciālas piegādes ķēdes sertifikācija, kas būtībā nozīmē tikai to, ka tiek sekots koksnes plūsmai, katram baļķim, kur viņš nonāk. Tas nonāk zāģētavā, no zāģētavas tālāk mēbeļu rūpnīcā, un sazāģētajam materiālam un arī mēbelēm tiek piešķirts FSC sertifikāts, FSC zīme, ko mēs redzam arī uz šīm mēbelēm. Šeit viss birojs ir mēbelēts tepat Latvijā, ar Latvijas uzņēmumā "Latvijas Finieris" ražotajām mēbelēm, kas ir ražotas no Latvijā izauguša bērza. Šeit mēs redzam, ka no Latvijas valsts mežā izauguša bērza, jo šīm mēbelēm ir šis sertifikāts."

Vai FSC sertifikātu var saņemt arī privātie meža īpašnieki?

Tomass Kotovičs: "Jā, FSC sertifikāts ir pieejams privātiem mežu īpašniekiem. Latvijā jau pašlaik ir vairāk nekā trīs tūkstoši hektāru privātmežu, kuriem arī ir šis sertifikāts un var pārdot savu koksni ar šo sertifikāta zīmi."

Vai ir starpība mēbelēm, iegādājoties tās, kuras ir ar FSC sertifikātu? Vai ir starpība cenā?

Tomass Kotovičs: "Gala cenā būtiskas starpības nav. Mēs ne tikai šeit, bet arī "Jysk" varam redzēt dažādas mēbeles, arī dārza mēbeles, kam ir FSC sertifikāts, redzam, ka tās nav dārgākas, bet tā ideja ir tāda, ka daudzi patērētāji izvēlas tieši šīs mēbeles. Tāpēc no pircēja viedokļa ir izdevīgi izvēlēties, par to nav papildus jāpiemaksā. No ražotāja un pārdevēja viedokļa motivācija ražot produkciju ar FSC sertifikātu nav augstāka cena, bet ir lielāks tirgus. Vismaz pagaidām Latvijas patērētāji tik daudz nedomā par vidi kā, piemēram, Lielbritānijā. Lielbritānijā šobrīd ir daudzas preču grupas, kuras bez FSC sertifikāta vispār nav iespējams pārdot, piemēram, dārza mēbeles, dārza aprīkojums, arī dažādas masīvkoka mēbeles. Tur tā ir gandrīz obligāta prasība, jo patērētāji, ja nebūs šī sertifikāta, gluži vienkārši nepirks."

Esmu dzirdējis, ka Eiropas valstīs bez FSC sertifikāta valsts iestādes nemaz nedrīkst iegādāties mēbeles.

Tomass Kotovičs: "Tieši tā. Tas pašlaik ir jau nolemts Lielbritānijā. Esmu dzirdējis, ka arī Latvijas valdība apsver šo iespēju pirkt visus izstrādājumus, kas ir no koksnes, tikai sertificētus. Latvijā tie būtu divi izplatītākie sertifikāti – augstākais standarts FSC un otrs sertifikāts PFC, kas ir Eiropas mežu apsaimniekošanas sertifikāts."

Un apkures sistēma?

Tomass Kotovičs: LMV "Jā, tas ir ļoti būtisks zaļās domāšanas elements, ko mēs domājam no paša sākuma, izmantot atjaunojamu kurināmo. Pasaulē nafta beigsies, mēs to visi zinām, akmeņogles arī vienā jaukā dienā beigsies, bet koksne ir tas materiāls, kas nebeigsies nekad, ja vien mēs saudzīgi apsaimniekosim mežus. Koksne rodas no saules gaismas, no ūdens un no barības vielām, kas ir augsnē. Tāpēc arī mūsu birojā apkure ir veidota uz koksnes granulām, kuras ražo no zāģēšanas atliekām, būtībā materiāls, ko citādi mēs izmestu ārā, tiek pārvērsts kurināmajā materiālā un tiek kurināts birojs. Plusi ir tie, ka, pirmkārt, mums ir apziņa, ka mēs nekādā veidā negandējam dabu, izmantojot šo kurināmo. Mēs izmantojam koksnes atliekas. Turklāt tas ir arī ekonomiski izdevīgi. Mūsu birojā vidējās izmaksas pagājušā ziemā kurināšanas sezonas laikā bija tikai 20 santīmi uz kvadrātmetru."

Vai šādus apkures katlus ir iespējams iegādāties Latvijā? Vai tos ražo Latvijā?

Tomass Kotovičs: "Jā, šie katli ir pirkti Latvijā un ražoti Latvijā. Tie ir uzņēmuma apkures katli. Šeit mūsu birojā strādā jau otro ziemu un nav itin nekādu problēmu. Kā redzat, pašā Rīgas centrā mierīgi var izmantot koksnes granulas un nav nekādu netīru dūmu, un viss ir pilnīgā kārtībā. Pavasarī, kad sākas meža atjaunošanas sezona, visā Latvijā sākas arī Meža dienas, tās ir ļoti būtiskas arī mūsu uzņēmumam, jo mēs veidojam simtiem dažādas talkas kopā ar skolām, jauniešiem atjaunojot mežu un arī sakopjot mežu. Šajās talkās ir sena tradīcija, ka pēc talkas, kad ir labi pastrādāts, tad vajag arī uzkost, iedzert siltu tēju mežā vārītu, uzkost kādu desiņu, un priekš tā mums ir izveidoti speciāli, ekoloģiski trauki, kas veidoti no papīra, un dakšiņas, nazīši no finiera skaidām. Šo dakšiņu vai nazīti var pavisam droši iemest gan ugunskurā, gan turpat nomest mežā, pēc gada vai diviem ir pilnībā sapuvis. Papīru vēlams sadedzināt vai arī izmest atkritumos, bet katrā ziņā šis papīrs ir simts reižu veselīgāks dabai nekā bieži lietotie plastmasas trauki, kurus nometot mežā vai kāds viņus tur ir atstājis, pēc 50 gadiem vēl nebūs sapuvuši un tādi paši arī mētāsies. Ļoti svarīgi ir tas, ka papīrs ir atjaunojams materiāls, tiek ražots no celulozes, savukārt celuloze tiek ražota no koksnes, ik gadus pieaug klāt. Bet plastmasa ir materiāls, ko ražo no naftas. Plastmasa, tāpat kā nafta, agrāk vai vēlāk uz zemeslodes beigsies."