Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11348048t1h57ca.jpg)
Krievijas nespēja samierināties, ka Latvija nav tās province, bet neatkarīga valsts, pēdējā laikā izpaužas arvien asāk — tagad Latvijas nomelnošanas kampaņai tiek izmantota izglītības reforma.
Uzbrukumi Latvijai būtu daudz grūtāk īstenojami, ja Maskavas idejām nebūtu gudri un slīpēti atbalstītāji Rīgā, kuri nepārtraukti cīnās pret «cilvēktiesību pārkāpumiem» un pēdējā laikā arī izved tūkstošiem skolasbērnu Rīgas ielās.
Viens no tiem, kas visaktīvāk pulcē kolonnās skolēnus, ir Rīgas domnieks Genādijs Kotovs (attēlā), kas no pirmā acu uzmetiena atgādina «parastu ierindas deputātu».
G. Kotovs ilgi pēc neatkarības atjaunošanas bija nepilsonis un ieguva pilsonību tikai tāpēc, ka 1998. gadā tika atvērti tā dēvētie naturalizācijas logi. Viņš nav darbojies nevienā partijā, nav bijis arī kompartijas biedrs. Pēc pilsonības iegūšanas viņš varēja piedalīties vēlēšanās un startēja no kreiso spēku saraksta «Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā».
Latviju pielīdzina Dienvidāfrikai
Kotovs uzskata, ka Latvijā pastāv līdzīgs aparteīds tam, kāds bijis pirms pārdesmit gadiem Dienvidāfrikā, jo ceturtajai daļai iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību. Viņš teic, ka tā dēvētie štābisti, protestējot pret izglītības reformu, nacionālo naidu nekurina.
Gluži otrādi — starpnacionālo konfliktu izraisot pati reforma. G. Kotovs ir arī idejas autors skandalozajam klipam par «melno Kārli», kurā izmantota slavenā «Pink Floyd» dziesma «Another Brick In The Wall». Grupas pārstāvju piesūtītās pretenzijas par autortiesībām viņu īpaši nesatrauc, jo juristam ir ko pretstatīt.
Kotovs teic, ka klips nav izveidots komerciālā nolūkā un nekāda peļņa netiek gūta. Šādos gadījumos dziesmu ar autoru atļauju drīkst izmantot, un viņš nule kā ieguvis autoru adresi un grasās nosūtīt savu situācijas skaidrojumu. Tā kā dziesmas saturs idejiski atbilst skolēnu cīņai par tiesībām un tas izmantots arī jau minētajā Dienvidāfrikā, deputāts ir pārliecināts, ka autoriem nekādu pretenziju nebūs.
No diviem ļaunumiem izvēlas mazāko
G. Kotovs apzinās, ka izmantot bērnus un pusaudžus politisku mērķu sasniegšanai ir slikti, un labprāt nesauktu viņus ielās mācību laikā, un, nedod, Dievs, ka protesta akciju laikā notiek kāds negadījums. Bet no diviem ļaunumiem esot jāizvēlas mazākais, un skolu reforma esot lielāks ļaunums.
Viņš vēl nekaunas paziņot, ka labi pārzina Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā teikts, ka katram bērnam ir tiesības tikt uzklausītam un jautājumos, kas tieši skar bērna intereses, jāņem vērā viņa viedoklis.
«Diemžēl skolu reforma notiek bez viņu viedokļu uzklausīšanas, un tas ir bērnu tiesību pārkāpums,» paziņo Kotovs, piebilstot, ka organizētāji bērnus nemaz īpaši neiesaista un viņi paši raujas iesaistīties protesta akcijās.
Uz RB jautājumu, vai viņam izdotos savākt tikpat daudz pieaugušo protestētāju, Kotovs atbild apstiprinoši, bet piebilst, ka lielie jau ielās nevarot iznākt, jo viņi esot aizņemti darbā. Taču vecāki savu atvašu nostāju noteikti atbalstot.
No namu pārvaldes līdz Strasbūrai
Kotovs kā jurists dažādos tiesu darbos pārstāv Latvijas «aparteīda upurus» jau 18 gadus, bet kārtīgi ķēries vērsim pie ragiem pirms apmēram 12 gadiem, kad kopā ar bijušo interfrontisti Tatjanu Ždanoku un tagadējo Saeimas deputātu Vladimiru Buzajevu izveidoja sabiedrisko organizāciju «Latvijas cilvēktiesību komiteja».
T. Ždanoka atceras, ka laikā, kad viņa bija Rīgas pilsētas padomes deputāte, Kotovs rakstījis avīzē «SM Segodņa» par iedzīvotāju reģistra problēmām. Toreiz daudziem cilvēkiem reģistrācija atteikta un bijis vajadzīgs jurista padoms, kā viņu problēmas risināt. Kotovs arī izstrādājis shēmu, kā šiem cilvēkiem palīdzēt. «Es esmu matemātiķe, bet Buzajevs — fiziķis, un mēs arī bijām iepazinušies ar svarīgākajiem likumiem. Bet bieži vien bija nepieciešama kvalificēta jurista palīdzība, un Kotovs to sniedza,» atceras T. Ždanoka.
Jāpiebilst, ka šī organizācija nodarbojas ar dažādu sociālo un sadzīves problēmu risināšanu. Bieži vien vecākiem cilvēkiem citur vienkārši nav kur meklēt palīdzību, un tad šo darbu var pat uzskatīt par svētīgu. Taču starp viņiem ir arī tādi, kuri, piemēram, augsto īres maksu uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.
Vairāk nekā 10 gadu laikā Kotovs uzklausījis apmēram 40 tūkstošus cilvēku un centies atrisināt viņu problēmas. Piecas vai sešas šādas lietas viņš no vietējām varas iestādēm aizvadījis līdz izskatīšanai Starptautiskajā Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, bet vēl trīs — līdz ANO Cilvēktiesību komitejai.
Ciena par nosvērtību
Paziņas G. Kotovu raksturo kā uzstājīgu, konsekventu cilvēku, kurš stipri iedziļinās visās problēmās. Brīžiem viņš kļūstot pat pārlieku sīkumains un «piekasīgs», īpaši juridiskās lietās.
«Sadzīvē viņam ir diezgan pasmags raksturs, taču attiecībās ar cilvēkiem viņš ir sabiedrisks,» saka T. Ždanoka. Kompānijās deputāts mēdzot atraisīties, turklāt ļoti labi dziedot, īpaši krievu tautas dziesmas. Ždanoka uzteic viņu arī kā cilvēku ar ļoti labām izgudrotāja spējām, lielisku ideju autoru dažādiem masu pasākumiem.
Rīgas Domē starp citiem kolēģiem G. Kotovs ne ar ko neizceļas un tribīnē kāpj reti. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks stāsta, ka uz sēdēm viņš parasti nav nācis, jo to laikā Kotovam bijuši kādi citi pasākumi. Arī Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejā viņš sēžot klusi. Jāpiebilst, ka Kotovs ir viens no Rīgas Domes īres valdes izveidotājiem un uzskata to par vienu no sasniegumiem īrnieku tiesību aizsardzībā.
Arī citi deputāti atzīst, ka viņš labi orientējas dzīvokļu un nekustamo īpašumu jautājumos. Kotovu ciena par to, ka, neskatoties uz aktīvo protestēšanu, viņš vienmēr ir mierīgs un izturēts, kā pienākas profesionālam juristam. Savu nosvērtību viņš spēj saglabāt arī tad, ja citu izteiktais viedoklis ir viņam stipri nesimpātisks.
***
Viedokļi
Andrejs Vilks, Rīgas Domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs:
— Viņam neapšaubāmi ir liela loma Krievu skolu aizstāvības štābā, kur viņš sevi parādījis kā labs organizators. Taču nav labākais variants iesaistīt bērnus un jauniešus tādu jautājumu risināšanā, kur nepieciešamas sarunas ar likumdevējiem un Izglītības un zinātnes ministriju. Tas tomēr parāda, ka viņš neatlaidīgi cenšas sasniegt mērķi, izmantojot visus līdzekļus, ko var uzskatīt par atļautiem.
Sergejs Dolgopolovs, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks:
— Vienā partijā ar viņu neesmu bijis, mums ir tikai lietišķas attiecības Domes sēdēs. Nezinu, ar ko nodarbojas viņa štābs un kādas intereses viņš tur pārstāv. Bet katrā ziņā viņam kā sabiedriski aktīvam cilvēkam ir tiesības izteikt savu viedokli. Un tas ir pozitīvi vērtējams, man patīk aktīvi cilvēki. Vai domniekam būtu jāorganizē šādas protesta akcijas — tas ir atkarīgs no katra cilvēka vērtējuma. Arī leģionāru pasākumus var dažādi vērtēt.
Helmī Stalte, Rīgas domniece:
— Man ar Genadiju Kotovu ceļi nekrustojas. Mums ir plats ceļš pa vidu lielajā zālē, un, paldies Dievam, mēs blakus nesēžam. Domāju, ka viņš ir bērnu musinātājs un tā ir jebkura cilvēka necienīga rīcība, nerunājot par deputātu. Valstīs, kurās ir stingrāka likumdošana, viņu sauktu pie kriminālatbildības. Domes sēdēs viņš parasti neiesaistās pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, bet nodarbojas ar ko citu — laikam organizē savus pasākumus.