Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viss sākas jau ap 1.decembri. Nē... sarunas par TO sākas jau pēc 18.novembra, kad svinīgi pavadīti valsts svētki, bet tajos vēl nekas TĀDS nenotiek. Par TO tā nopietni tomēr sāk domāt decembra sākumā, jo tad jau ir pilnīgi skaidrs, ka no TĀ nekur neizbēgt un, jo ātrāk sāksi, jo pašam būs labāk.
Bet jāsāk ar sarakstu. Lielo Ziemassvētku Maltīšu sarakstu. Ko ēdīsim un cik daudz. Jo pavisam skaidri ir jāsaprot, ka bez ēšanas nav Ziemassvētku! Tātad vispirms saskaitīsim.
Pirmā, vissvinīgākā, maltīte, protams, būs Ziemassvētku vakarā, kad svecītes eglītē jau iededzinātas un istaba pilna ar čaukstošiem papīriem, lentēm, kārbām, kārbiņām, maisiņiem un laimīgiem izsaucieniem. Tad var sēsties pie galda, kas saklāts jau kopš tās dienas pusdienlaika pēc visiem Ziemassvētku galda klāšanas likumiem – balts galdauts, svečturi, zelta čiekuri, sarkani brūkleņu čemuriņi un divpadsmit obligātie ēdieni.
Otrā maltīte – Pirmo Ziemassvētku rīta brokastis. Vēlas... lēnas... garas...
Trešā maltīte – Ziemassvētku pusdienas. Cienīgas.
Ceturtā maltīte – Ziemassvētku dienu noslēdzošās vakariņas. Ēdam droši – nākamā diena vēl brīvdiena!
Piektā maltīte – Otro Ziemassvētku brokastis.
Sestā maltīte – Otro Ziemassvētku pusdienas kopā ar draugiem vai radiem, kas velkas līdz vakariņu laikam un, iespējams, vēl ilgāk.
Kopā tātad sešas maltītes, kas jāpagatavo un, dabiski, arī jāapēd vidusmēra latvietim, ja gan paša, gan ģimenes, gan radu un draugu acīs viņš grib godam nosvinēt Ziemassvētkus.
Var jau naivi iedomāties, ka sešas maltītes iespējams pagatavot, neko nepārspīlējot, jo negribas ne pārēsties, ne pārāk tērēties, tādēļ, kliedējot šos maldus, pilnīgi noteikti jāsastāda nākamais saraksts – kādi ēdieni paredzēti katrā no maltītēm.
Galvenajā maltītē – Ziemassvētku vakarā – uz galda, kā tas pēc tradīcijas nolemts, būs divpadsmit ēdieni, un tas nekas, ka pastāv neliela šaubīšanās par ciparu – septiņi, deviņi vai divpadsmit, tas nekas, ka šis skaitlis radies aizlaikos, kad latviešu sētā kopā dzīvoja trīs paaudzes, meitas un puiši, vaļinieki un pusgraudnieki, un tad, saprotams, ar vienu vai diviem ēdieniem svētkos noteikti bija par maz. Mūsdienu latvietis, patiesībā zaudējis interesi un sajēgu par latviešu Ziemassvētku tradīcijām, atstājis sev lietošanā vien divas trīs: eglītes pušķošanu, dāvanu pasniegšanu un kārtīgu mielastu.
Pīrāgi un cepetis
Tātad Ziemassvētku vakara maltītes sarakstu sāksim ar pīrāgiem un piparkūkām. Čaklākās saimnieces mīcīs mīklu un ceps pašas, lai «māja smaržo», un tur nu neko nevar iebilst – mājai tiešām jāsmaržo pēc svētkiem. Pīrāgus vēlams cept ar dažādiem pildījumiem, ņemot vērā, ka ciemos nāks arī draugi veģetārieši, kas pēdējā laikā savairojušies. Pīrāgus ceļ galdā vairākās bļodās – ar speķi un sīpoliem, ar sēnēm, kāpostiem, olām un rīsiem, arī saldos – ar āboliem vai ievārījumu. Arī piparkūkas var būt dažādas – gan drošības labad veikalā pirktās, gan pašu ceptās: ar šokolādes glazūru, pūdercukuru, sukādēm, riekstiem vai raibiem svētku rotājumiem.
Ziemassvētku mielasta kronis, saprotams, ir svētku cepetis. Milzīgs, tumši brūns un zeltains, brīnumaini smaržojošs, piebāzts pilns ar garšvielām, krietnas trīs stundas turēts cepeškrāsnī. Jo, lai nu ko, bet cepeti gan nevajag pirkt veikalos gatavu, lai cik daiļš tas tur arī izskatītos! Un jau laikus jāpārbauda, vai virtuvē tiešām atrodams garš, ass nazis, ar ko cepeti sagriezt skaistās, sulīgās šķēlēs. Bet vēl nav laiks, vēl blakus cepetim uz galda jāsarindo piedevas: štovēti kāposti, vārīti, kūpoši kartupeļi, sautēti burkāni ar zirnīšiem, tumšā mērce sudraba trauciņā un dažādi salāti – marinēti ķirbji vai bietes, brūkleņu ievārījums, marinētu baraviku burciņa, mazie pipargurķīši.
Ruma kūka
Svētku maltītes neatņemama sastāvdaļa ir Ziemassvētku kūka: drusku mīklas, kas piesūcināta ar rumu, un daudz, daudz riekstu, rozīņu, žāvētu augļu un sukādes, ko visu cieši apskauj bieza kārta šokolādes glazūras – tā ir īsta Ziemassvētku kūka, un to, starp citu, jāsāk gatavot iepriekšējā dienā. Saprotams, cepot pīrāgus un piparkūkas, nedrīkst aizmirst arī par viegliem, saldiem smilšu vai sviesta cepumiņiem, tie noderēs arī nākamajās svētku dienās.
Smaržīgs karstvīns
Ziemassvētku vakara maltītes ēdienu saraksts gandrīz gatavs! Trūkst tikai dzērienu, kas nekādā ziņā nav mazsvarīgi. Par kafiju un tēju te nav runas, galdā jābūt vismaz karstvīnam vai kādam smaržīgam karstam punšam, ko varētu pagatavot mājas saimnieks, tā atvieglojot saimnieces darbu šajā dienā.
Kad ģimene būs tikusi galā ar šo maltīti, tā noteikti sajutīs, ka svētku sākums ir izdevies. Un tas ir tikai sākums.
Pirmo Ziemassvētku brokastu galds
Ziemassvētku rīts, jācer, pienāks balts, kluss un miegains. Čaklākie un apzinīgākie no rīta dosies uz baznīcu, bet saimnieces gan paliks mājās, jo jāklāj Pirmo Ziemassvētku brokastu galds.
Nekur nav teikts, cik ēdieniem uz tā jābūt, bet tas, ka šis nav parastais brokastu galds, ir skaidrs. Pīrāgu un piparkūku bļodas ir tepat, pa tvērienam, bet skaistā salātu bļodā saimniecei veikli jāsajauc, piemēram, atsvaidzinošie krabju salāti: sagrieztas krabju nūjiņas, rīsi, saldā kukurūza, zaļie zirnīši, svaigi āboli, rieksti, rozīnes. Laukā droši vien virpuļo neliels putenis un sals kniebj vaigos, tādēļ rīta baznīcēni jāsagaida ar kaut ko siltu, piemēram, siera, ābolu un šķiņķa karstmaizēm. Kā vieglu akcentu brokastu nobeigumā saimniecei vajadzētu paspēt arī izcelt no cepeškrāsns drumstalu kūku ar augļiem.
Brokastis ir brokastis – bez kārtīgas, stipras kafijas neiztikt. Tomēr šajā rītā to vajadzētu pagatavot īpaši – rokas dzirnaviņās svaigi maltas pupiņas ar šķipsniņu kanēļa vai vanilīna vai pāris pupiņām no kādas aromatizētas kafijas šķirnes, piemēram, «Mocarts». Katrā ziņā tā parasto kafijas dzeršanas rituālu padarīs neaizmirstamu. Ja vēlaties vēl ciešāk piekļauties rietumu tradīcijām, gatavojiet olu liķiera punšu, ko var pa druskai malkot visas trīs svētku dienas. Bērniem arī nevajadzētu piedāvāt parasto pienu vai jogurtu, bet celt galdā jau iepriekš sagatavotu šokolādes dzērienu vai kakao ar žilbinoši baltu putukrējuma cepuri!
Pēc garajām brokastīm gan derētu izkustēties, nevis ievelties klubkrēslā. Saģērbieties siltāk, sēdieties autobusā, vilcienā, tramvajā vai automobilī un izbrauciet no pilsētas. Tur, kur var pastaigāt pa kādu baltu meža taku, vai pie jūras. Pāris stundu svaigā gaisā atkal rosinās apetīti un pusdienām būsiet labi sagatavojušies.
Leknās pusdienas
Tikmēr saimniece mājās jau klāj Pirmo Ziemassvētku pusdienu galdu, kur var pasniegt vistas buljonu ar siera grauzdiņiem un atsevišķi bļodā balto vistas gaļu. Otrajā ēdienā vajadzētu zivi – sacepuma veidā ar balto ķiploku mērci. Sacepumu griežot, uzplūdīs brīnišķīga diļļu smarža, tā uz mirkli atmiņā atsaucot vasaru... Saldajā nav vērts īpaši kaut ko gatavot – pietiek, ja sagriezīsiet salātos ananasu, mandarīnus, aprikozes, ābolus, bumbierus, vīnogas un pārliesiet ar vaniļas mērci. Pēc pusdienām gan var drusku atlaisties vai aizdegt svecītes eglē, jo vakari tagad tik ātri satumst, un vakariņu laiks pavisam nemanot ir klāt!
Vieglās vakariņas Vakariņām nevajadzētu būt sātīgām, var taču atļauties arī ko vieglāku, piemēram, ķīniešu salātus ar svaigiem gurķiem, papriku un tomātiem, liesām šķiņķa šķēlēm, biezpiena un olu sacepumu. Vakaru noteikti var nobeigt, iedzerot mājās gatavotu karstvīnu ar viegliem smilšu cepumiem.
Desmit olu omlete
Otro Ziemassvētku rīts, iespējams, uzaust drusku mitrs un miglains, tādā laikā gribas kaut ko karstu, asu vai spēcinošu. Brokastīs var pagatavot desmit olu omleti ar sīpoliem, sēnēm un sieru, kādus vieglus, vitamīniem bagātus salātus, piemēram, rīvētus burkānus ar āboliem, bet, ja nu kādam kārojas gaļu, var sagriezt vistas gaļas ruleti, rotājot to ar pētersīļu lapām. Šajās brokastīs tiešām nevajadzētu pārspīlēt ar ēšanu, jo pusdienās ieradīsies ciemiņi – tie jāpacienā kā pienākas.
Kāposti ar slaikām desiņām
Tātad otrās dienas pusdienas ir nopietns pasākums, tādēļ brokastu laiks tiek saīsināts, lai var laikus ķerties pie darba. Pusdienās pasniegsim gaspačo – lielisku, sātīgu tomātu zupu, ko liesim nelielās, iepriekš sasildītās bļodiņās. Uz galda, saprotams, būs arī pīrāgi, bet, ja tie pa šo laiku gājuši mazumā, jāgrauzdē siera maizītes ar ķimenēm. Droši var celt galdā pirms divām dienām štovētos kāpostus – tie būs kļuvuši tikai gardāki. Ja gribam klasisku otro ēdienu, var iztikt ar garajām, slaidajām mednieku desiņām, vārītiem kartupeļiem un dažādu salātu piedevām. Patiesībā nekādus kulināriskus eksperimentus es neieteiktu veikt, jo laika vairs nav daudz, ciemiņi tūlīt būs klāt un, atklāti sakot, visiem šajā laikā ciemos patīk ēst to pašu, ko mājās, – štovētus kāpostus ar desiņām. Var izcelties vienīgi ar saldo: ruma krēms ar augļiem, saldējums ar olu liķieri vai šokolādes mērci, mazie, trauslie sviesta cepumiņi, kafija, dažādi ziemai piemēroti dzērieni, piemēram, punšs, karstvīns, rums, liķieri – tie būtu īsti laikā pusdienu nobeigumā, kas sen jau iestiepušās vakariņām domātajā laikā. Un tā jau ir – vakariņas laikam tiešām šajā reizē var izpalikt.
Trīs litri ūdens
Svētki beigušies... Kā jūtaties? Liekas, ka esat tikai ēduši, ēduši un nu pietiks vismaz nedēļai? Pakrūtē kaut kas drausmīgi spiež, kuņģī dedzina, vēders nedabiski uzpūties? Protams, tā var gadīties, ja neievēro vienu pavisam vienkāršu lietu visas šīs gastronomiskās uzdzīves laikā – neesat dzēruši ūdeni. Tas arī ir vienīgais, ko es varu ieteikt, svinot Ziemassvētkus. Dzert ūdeni. Daudz. Ļoti daudz. Vismaz trīs litrus dienā. Jo no ēšanas tik un tā nespēsiet izvairīties – pašiem raksturs par vāju, ciemos nevarat atteikt un darbojas mierinājums, ka tas taču tikai vienreiz gadā! Tātad – ūdeni! Jau laikus nolieciet virtuvē skaistu stikla krūzi ar tīru ūdeni, blakus tai glāzi un garāmejot tik ielejiet.
Labu apetīti un priecīgus Ziemassvētkus!