Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klasiskais „mežonīgā kapitālisma” posms Latvijas naftas produktu tirgū, kuru raksturoja degvielas cisternas un kannas ceļmalā, ir jau beidzies – esam pārejas posmā uz civilizētu tirgu. No likumdošanas viedokļa degvielas tirgus Latvijā patlaban ir pat krietni sakārtotāks nekā daudzas citas sfēras, taču daudzi kontroles mehānismi joprojām nestrādā, un, tikai atrisinot šos jautājumus, to tuvākajos gados pilnīgi pamatoti varēs dēvēt par civilizētu un starptautiskajām normām atbilstošu.
Noteikumi ir – vajadzīga kontrole Viena no šā brīža aktuālajām problēmām Latvijā ir kontrabanda, kas nenovēršami saasināsies, ceļoties degvielas cenām – un tā galvenokārt ir saistīta ar kontroles jautājumu. No kontrabandas cieš visi legālie tirgotāji, taču par tās apmēriem domas dalās – vieni saka, ka tie varētu būt 10%, citi – 30% no kopējā tirgus. Protams, jo augstākas būs degvielas cenas Latvijā, jo vairāk būs censoņu, kuri nelegālā ceļā degvielu ievedīs no Krievijas, kur tā ir lētāka: kamēr šis „bizness” būs izdevīgs, interesenti vienmēr atradīsies, tāpēc problēma saistīta ar valsts vēlmi un spēju kontrolēt. Papildu klasiskai kontrabandai ir arī citi likuma „apiešanas” veidi. Piemēram, ik pa laikam uzrodas firmas – viendienītes, kuras iepērk naftas produktus, iztirgo par dempinga cenām, bet pēc tam pazūd, nesamaksājot nodokļus. Ir stipri apšaubāmi, ka amatpersonas nav informētas par šādām shēmām. Patiesībā degvielas aprites noteikumi Latvijā ir ļoti stingri, daži ierobežojumi ir pat striktāki nekā citās Eiropas valstīs, taču, kā saka tautā, „jebkuru likumu var apiet ar līkumu”. Nevar regulēt naftas produktu tirgu tikai ar aizliegumiem, kā tas notiek tagad – arī tāpēc, ka aizliegumi var tikt izmantoti kā instruments pret kādam ekonomiskajam spēkam nevēlamo spēlētāju. Tirgum jābūt brīvam, taču ar normāliem, strādājošiem kontroles mehānismiem. Piemēram, Igaunijā degvielas aprites noteikumi ir daudz brīvāki, bet kontrabandas apmēri nebūt nav lielāki nekā Latvijā. Valstij ir nevis tikai jāuzstāda aizliegumi, bet gan jākontrolē nodokļu maksāšana, „pelēkās” shēmas, kontrabanda un citas nevēlamās parādības naftas produktu biznesā. Proti, tikai tad, kad visi tirgus spēlētāji sapratīs, ka var strādāt vienīgi ar legāliem līdzekļiem, tirgus sakārtosies un kļūs par civilizētu. Tai pašā laikā mīts par to, ka naftas produktu tirgus Latvijā ir vispārējā „pelēkā zona”, pašreizējā situācijā jau ir ļoti liels pārspīlējums. „„Mažeiķu nafta” Tirdzniecības nams” Latvijas tirgū strādā pusotru gadu, darot to pilnīgi „caurspīdīgi”, un ne ar kādām problēmām neesam saskārušies. Valstij jāpalīdz pārprofilēties „mazajiem” spēlētājiem Pie pašreizējām naftas produktu tirgus problēmām varētu pieskaitīt arī mazo un vidējo degvielas tirdzniecības uzņēmumu nespēju investēt savā attīstībā. Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas rada satraukumu, ir naftas produktu rezerves. Noteikumi par naftas rezervju ir obligāta Eiropas Savienības prasība, kas mūsu valstij kā ES dalībniecei ir saistoša. Šīs prasības ir jāīsteno un ar vienādiem noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem, lai nekropļotu tirgu. Cits jautājums, ka patlaban Latvijā ir ne vairāk kā piecas lielas kompānijas, kurām naftas rezervju veidošanas prasība neradīs būtiskas tehniskās un finansiālās problēmas – atšķirībā no mazajiem un vidējiem tirgotājiem, kuri Latvijā ir arī nozīmīgi naftas produktu piegādātāji veseliem reģioniem. Ja valsts neiesaistās degvielas rezervju veidošanā tieši, kā tas notiek Igaunijā un citās ES valstīs, tad pārejas posmā jāizstrādā risinājumi, kādā veidā mazināt slogu privātuzņēmumiem. Viens no risinājumiem varētu būt mazo un vidējo uzņēmumu pārprofilēšanās, piedāvājot lielajām kompānijām naftas rezervju glabāšanas pakalpojumus. Daudziem vairumtirgotājiem nav tādu resursu, lai saviem spēkiem varētu pietiekami operatīvi veikt šādu pārprofilēšanos – un palīdzība šajā jautājumā būtu valsts uzdevums. Vēl viens valsts atbalsta veids varētu būt nodokļu atvieglojumi vai atliktais nodokļu maksājums. Taču vienlaikus valsts nevar pieņemt kaut kādus kompromisus, piemēram, radot nevienlīdzīgus atvieglojumus un prasības, jo tādējādi tirgus tiks izkropļots. Jebkuri „izņēmuma kārtā” veiktie atvieglojumi paildzinās tirgus sakārtošanu un attīstīties nespējīgo uzņēmumu agoniju. Jārēķinās ar cenu pieauguma tendenci Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas patlaban interesē gandrīz ikvienu, ir naftas produktu cenas, jo īsā laika posmā benzīna cenas ir cēlušās faktiski divkārt. Izvērtējot starptautisko situāciju naftas produktu tirgū, jāatzīst, ka nākotnē var būt atsevišķi īslaicīgie cenu kritieni, bet ilgtermiņa cenu vektors ies tikai uz augšu. Pat, ja pašreizējās pasaules krīzes, kas ietekmē naftas cenu, atrisināsies, naftas produktu cenu kāpums ir saistīts ar reālo naftas rezervju daudzumu pasaulē. Patlaban arī nav neviena krīzes notikuma, ar kādu naftas pasaule līdz šim nebūtu saskārusies – arī agrāk bija dažādi reģionālie kari, viesuļvētras un streiki. Situācija no ekonomikas viedokļa ir vienkārša – naftas resursi samazinās, bet pieprasījums pēc naftas produktiem nemitīgi pieaug (īpaši Āzijas valstīs – Ķīnā, Indijā), tāpēc jautājums par naftas atkarības samazināšanu ir starptautiski aktuāls, kam nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, zinātniekiem strādājot pie alternatīvajiem enerģijas resursu veidiem. Tuvākās cenu izmaiņas Latvijā gaidāmas pēc akcīžu likmes maiņas, pārrēķinot nodokļus. Plus cenu ietekmēs administrēšanas izdevumi un valsts noteiktās obligātās naftas rezerves. Proti, ar šā gada 1.oktobri tika mainīts lata kurss pret eiro un līdz ar to arī akcīzes nodoklis, tāpēc no 1.janvāra degvielas cena paaugstināsies par 1,6 santīmiem (plus PVN) litrā, bet dīzeļdegvielas cena – par 1,8 santīmiem (plus PVN) litrā. Tātad no Jaunā gada reāli degviela kļūs dārgāka par diviem santīmiem uz litru. Ilgtermiņā cenas var ietekmēt arī degvielas rezervju veidošana – paredzama iespējamā cenu celšanās par aptuveni pusotru santību uz litru. Cenas būs ļoti līdzīgas gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Vides aspekts – nākotnes vārdā Būtisks tuvākajā laikā gaidāmais jaunums ir sēra satura samazināšana degvielā. No nākamā gada 1.janvāra sēra saturs benzīnā un dīzeļdegvielā nevarēs pārsniegt 50 mg/kg. Būs jābūt pieejamam arī mazsēra benzīnam un dīzeļdegvielai ar sēra saturu 10 mg/kg. „Mažeiķu nafta” šīm prasībām ir gatava, turpretim tā varētu būt problēma daudzām Krievijas un Baltkrievijas kompānijām, jo pārejai ir nepieciešamas investīcijas. Otrais nozīmīgais jaunums ir biodegviela. Saskaņā ar likumprojektu tā pašreizējā redakcijā, sākot ar nākošo gadu Latvijā būs jārealizē bioloģiskas izcelsmes degviela (biodegviela) un biodīzelis. Izmaiņu mērķis ir atjaunojamo degvielas veidu izmantošanas veicināšana, CO2 (ogļskābās gāzes) samazināšana atmosfērā, domājot par nākamajām paaudzēm, kā arī jau minētā naftas atkarības samazināšana. Izmaiņas veicinās arī lauksaimniecības attīstību. Biodegvielas programmas ieviešana gan vēl ir saistīta ar daudzām tehniskām problēmām. Ja rapšu un graudu audzētāji un pārstrādātāji ir tam gatavi, tad degvielas tirgotāji vēl nav – nav tehniski gatavas naftas bāzes, nav skaidrs, kādā veidā tiks kontrolēta kvalitāte. Tāpat nav skaidrs, kā tiks administrēti nodokļi un saņemtas nodokļu atlaides un subsīdijas, jo šos jautājumus ir ļoti rūpīgi jāsakārto, lai nekropļotu tirgu. Rezumējot iepriekš teikto, paredzams, ka tuvāko gadu laikā naftyas produktu tirgu gaida straujas izmaiņas, kas palīdzēs tam sakārtoties, taču pie nosacījuma, ka ar valsts atbalstu tiks risināti stratēģiski būtiskie jautājumi un reāli pastiprināta nelikumīgo darbību kontrole. Mazo dalībnieku gan visdrīzāk paliks mazāk – tie vai nu izzudīs konkurences cīņā vai apvienosies ar citiem. Taču šīs izmaiņas veicinās kopējo naftas produktu tirgus sakārtošanos un stabilizāciju Latvijā.