Barrozu uzlabotā komisija (1)

Turklāt piekāpjoties viņa spiedienam uz nosaucot citu kandidātu, Latvija ietirgojusi sev vēl vienu labumu – tikusi pie daudz ietekmīgāka eirokomisāra portfeļa – enerģētikas lietām. Iespējamos zaudējumus un ieguvumus no pēdējo nedēļu eirodrāmas centās izanalizēt mūsu Briseles korespondents Ansis Bogustovs. Lai arī par Piebalgu pēc nominēšanas neviena kritiska piezīme Briselē nav dzirdēta, viņš pats plašākai intervijai "Panorāmai" pagaidām nepiekrīt – aiz māņticības.

Piebalgam, kā arī jaunajam itāļu komisāram Franko Fratini un ungāram Lāslo Kovāčam tagad dota nedēļa, lai iepazītos ar diplomātiskajiem smalkumiem sev uzticētajās jomās. Aiznākamās nedēļas sākumā notiks viņu eksaminēšana Eiroparlamenta atbildīgajās komitejās, un dažas dienas vēlāk - tieši Latvijas neatkarības pasludināšanas gadadienā - Eiroparlaments balsos par Barrozu uzlaboto komisiju.

Visskrupulozākā pārbaude draud par nekompetenci enerģētikā kritizētajam Lāslo Kovāčam. Viņš tagad mēģinās pierādīt savas zināšanas jomā, kas pirms tam piekrita Latvijas komisārei – muita un nodokļi.

Itālim, tieslietu un iekšlietu komisāram, līdzšinējam ārlietu ministram Franko Fratini kā trenētam diplomātam nez vai izspruks kāds neapdomīgs teikums par sieviešu un geju tiesībām kā viņa skandalozajam priekšgājējam Roko Butiljonem.

Tikmēr Andrim Piebalgam, pēc paša domām, jārēķinās ar nonākšanu principiālās krustugunīs, piemēram, no zaļo deputātiem, kas allaž skandē nē atomenerģijai. Lai gan citas izvēles pietiekamai enerģijas ieguvei, lai nodrošinātu arī ekonomikas izaugsmi, zinātne Eiropai nepiedāvā.

Katrā ziņā Piebalga jaunais amats ir viens no ietekmīgākajiem Eiropā. Viņa pārraudzībā notiks arī sarunas par enerģijas piegādēm no Krievijas. Piemēram, puse no savienībā lietotās gāzes plūst no Krievijas un Piebalga būtiskākais uzdevums būs beidzot panākt rezultātu jau trīs gadus ritošajās sarunās ar Maskavu, ka savienībai gāze būtu jāpārdod par tādām pašām cenām kā Krievijas iekšējā tirgū.

Tiesa, Krievijas diskriminējošie dzelzceļa tarifi uz Latvijas ostām nebūs tiešā enerģētikas komisāra varā. Tos varēs apstrīdēt, kad Krievija drīzumā iestāsies Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Taču, piemēram, vienlīdz godīga gan Ventspils, gan pašas Krievijas naftas vadu noslodze ir jautājums, ko Ventspils un Rīgas uzdevumā varētu risināt arī Briseles enerģētikas komisārs.

Enerģijas lietu komisāra ietekme ir arī jautājumos, kur būvēt jaunos naftas un gāzes vadus no Krievijas uz Eiropu... šobrīd, piemēram, sākušās diskusijas, vai gāzes līnijai no Krievijas ziemeļiem būtu jāiet cauri Baltijas valstīm un Poliju vai pa Baltijas jūras dibenu? Lai arī šos ieguldījumus tik un tā izdara pasaules lielās naftas un gāzes kompānijas un galīgais lēmums ir viņu rokās, eksperti vērtē, kā gāzes vada atrašanās vai neatrašanās Baltijas teritorijā robežojas ar šo valstu suverenitāti.

Taču viens no pirmajiem cietajiem riekstiem Piebalgam var izrādīties jautājums par Ignalinas atomreaktora slēgšanu, kas plānota šā gada beigās. Lietuvas enerģētikas komisija secinājusi - tā kā valstī nav citu alternatīvu enerģijas ieguves veidu, valdībai būtu steidzami jāprasa atlikt Eiropas Iestāšanās līgumos solītā Ignalinas reaktora slēgšanu. Kā zināms, arī Latvija lielu daļu savas enerģijas iepērk no Ignalinas, un slēgšanas gadījumā salīdzinoši lētās lietuviešu elektrības eksports samazināsies vismaz divas reizes.

Jāatgādina, ka iegūt savas valsts komisāra pārziņā enerģētiku bija Latvijas valdības nozīmīgākā prioritāte. Premjers Emsis pēc šā amata piešķiršanas Piebalgam "Panorāmai" atzinās, ka tikai ar tādu nosacījumu vispār piekritis atsaukt Ingrīdu Ūdri no komisāres amata.